Aliņš pie nepabeigtas ugunskura vietas

2020_08_Kristiāna-Šuksta_70.png

2020_08_Kristiāna-Šuksta_70.png

Kristiāna Šuksta (1996) ir dzimusi Rīgā, augusi Juglā, bet vienmēr uzsver, ka nāk no Sēlijas. Pabeigusi kinorežijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, tagad tās turpina teātra režijā; kā autore un redaktore darbojas laikrakstā KonTEKSTS. Dzejai un prozai pievērsusies 2013. gadā, kad pirmo reizi ieradās literārajā seminārā Aicinājums, paretam kaut ko no sarakstītā arī publicē.

 

***

pirksti kā skarabeji ripo pa rakstāmmašīnu
pārējie durvju šķirbā
šķīvis
plīst
deju zāle izplūst pa kurpēm

Koltreins paņem piecus
misiņa klučus
iesēdina vilcienā
Vācijas Rietumu virzienā
tenors nomīda altu
kaut kur starp expo un biennālēm
es dzirdu
kāds vēl domā
Elviss ir dzīvs
Ļeņins miris no prieka
orķestris tagad maksā dārgāk

***

Viņš grib, lai kleitas raksts uz viņas pakaramā neaizķertos kādā kļūmīgā vārdā, nesapiņķerētos istabas piedūmojumā. Viņš grib, lai viņa negribēšana nebūtu šķērslis katru dienu mainīt kleitas, varbūt pat vairākkārt dienā mainīt kleitas un nejust par to kaunu.
Viņa grib, lai viņš uzdāvinātu gludekli un kleitu, uz kuras birkas lasāms vārds, par kuru nejust kaunu un ko neprast izrunāt.
Es gribu, lai viņi abi reiz kopā aizietu uz lielveikalu un pompozi neko nenopirktu un lai visi pusaudži, kuriem būtu vajadzējis būt stundās, un lai visas ģimenes, kurām būtu vajadzējis būt ģimenēm, lielām acīm skatītos uz tukšumu viņu rokās.
Es gribu, lai viņi apsēžas uz pēdējā vēl neaplauztā soliņa lielveikala priekšā un kļūst par pusaudžiem, un nezina, kas ir Apvedceļš, bet zina, kas ir Dzeltenie pastnieki.
Es gribu, lai viņi nezina, kas ir Dzeltenie pastnieki, es gribu, lai viņi ir pusaudži, kuriem būtu vajadzējis būt stundās, bet tā vietā viņi nejauši uzzina.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.

Par līdzsvara mākslu