Mediācijas popularitāte pēdējos gados būtiski pieaug. Pēdējo piecu gadu laikā uzsākto mediācijas procesu skaits ir trīskāršojies – ja 2015. gadā tie bija 115 procesi, tad 2018. gadā skaits sasniedzis jau 385, liecina Sertificētu mediatoru padomes darbības statistika. Turklāt dažādojas arī mediēto lietu kategorijas. Mediācija Latvijā lēni, bet stabili ienāk kā komercstrīdu, tā arī darba strīdu risināšanā. Visplašāko piemērojumu mediācija ieguvusi ģimenes strīdu lietās.
87% gadījumu – ģimenes tiesību jautājumi
Ģimenes strīdu risinot mediācijā, atšķirībā no citiem srīdu risināšanas veidiem problēmu iespējams risināt kompleksi, t.i., risināt ne tikai sākotnējo strīda objektu, bet arī ar to saistītos jautājumus, kas palīdz novērst konfliktu jau “saknē”, nereti palīdzot izvairīties no tiesāšanās.
Tieslietu ministrijas apkopotie statistikas dati liecina, ka lietās, kurās uzsākts mediācijas process, 87% gadījumu ir ģimenes tiesību jautājumi. Pateicoties Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes sadarbībā realizētajam projektam “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos” (ja tajos ir iesaistīti nepilngadīgi bērni), mediācijas popularitāte arvien pieaug. Ģimenes tiesības ir populārākā joma, kur mediācija nereti sniedz ātrāku un strīdā iesaistītajām pusēm izdevīgāku risinājumu. Iespējami ātrs risinājums ir īpaši nozīmīgs, ja notiek bērna pretlikumīga pārvietošana uz citu valsti, kas nav bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts. Tādā gadījumā bērna vecāki, izmantojot mediāciju, var mēģināt rast savstarpēji pieņemamu strīda risinājumu. Mediācijā tiek uzklausītas abu pušu vēlmes un vajadzības, ievērojot bērna vislabākās intereses.
Ātrums un konfidencialitāte
Mediācijā var risināt ne tikai ģimenes tiesību jautājumus, bet arī komercstrīdus. Dažādu uzņēmumu pārstāvji aizvien biežāk izvēlas šo risinājumu, jo tas nozīmē ne tikai salīdzinoši ātrāku risinājumu, bet arī konfidencialitāti. Strīdam nonākot tiesā, uzņēmumi var iegūt nevēlamu publicitāti, proti, negatīvi var tikt ietekmēts uzņēmuma publiskais tēls, kas savukārt ietekmē klientu un sadarbības partneru lojalitāti. Tāpēc virkne uzņēmumu, slēdzot sadarbības līgumus, arvien biežāk tajos iekļauj mediācijas klauzulu, t.i., līguma noteikumu par strīdu risināšanu mediācijas ceļā. Starptautiskā komercdarbības līmenī tā jau ir ierasta prakse.
Kur īsti slēpjas mediācijas panākumu atslēga? Gribētos teikt, ka tā slēpjas iespējā panākt abpusēji izdevīgu risinājumu, proti, mediācijas procesā rastais risinājums var būt tāds, kas apmierina abas strīdā iesaistītās puses, bet to neparedz likuma ietvars, attiecīgi – tiesa to nepiemērotu. Elementārs piemērs ir kaimiņu strīdi, piemēram, viens kaimiņš ir sabojājis otra kaimiņa žogu. Kaimiņam ir radušies zaudējumi, kurus var izteikt konkrētā naudas apmērā. Ja strīds tiks risināts tiesā, tā lēmumu pieņems tikai prasības ietvaros, proti, lems par zaudējumu atlīdzību, atbilstoši kaitējuma lielumam. Ja šis strīds tiks risināts mediācijā, paveras daudz plašāks iespējamo risinājumu klāsts. Piemēram, zaudējumu radītājs var piedāvāt salabot (atjaunot) bojāto žogu ar saviem materiāliem un savu darbu vai izdarīt citu pretpakalpojumu, piemēram, izrakt pagalmā dīķi u.c.
Mediācijas vienošanās sniedz iespēju pusēm apsvērt teju neierobežotus vienošanās veidus. Svarīgi, lai vienošanās ir abpusēju gandarījumu sniedzoša. Daudzos gadījumos tieši pretpakalpojums var kļūt par pamatu, lai īsā laikā vienotos par savstarpēji izdevīgu izlīgumu.
Kad mediācija nav iespējama
Ja emocijas sāk dominēt pār prātu un pašu spēkiem izlīgumu panākt nav izdevies, ieteicams meklē mediatora palīdzību. Viens no mediatora uzdevumiem ir noskaidrot konflikta eskalācijas pakāpi, proti, cik tālu savā konfliktā ir nonākušas strīdā iesaistītās puses, lai vadītu sarunas tā, lai puses varētu nonākt līdz konflikta risinājumam. Mediatoram jāspēj atpazīt ne tikai dažādas konflikta attīstības stadijas, bet arī pazīmes, kas liecina, ka mediācija konkrētajā gadījumā vispār nav piemērojama. Piemēram, mediācija nav iespējama, ja starp strīdā iesaistītajām pusēm tiek konstatēta vardarbība (jebkurš no vardarbības veidiem). Tāpat mediācija nebūs piemērojama gadījumos, kad kāda no iesaistītajām pusēm cieš no atkarības (jebkura veida). Atkarīgā persona mediācijā panākto vienošanos gluži vienkārši nespēj izpildīt psihes īpatnību dēļ, jo apskaidrības brīdī persona pati tic tam, ko apsola, bet, atkal ieslīgstot atkarībā, apņemšanos izpildīt nespēj. Ņemot vērā to, ka mediācijas process balstīts brīvprātības principā, mediācija nav iespējama vai ir jāizbeidz, ja vismaz viena puse paziņo mediatoram, ka iebilst pret mediācijas turpmāku izmantošanu vai arī mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu.
Finansiāli izdevīgs risinājums
Atgriežoties pie mediācijas priekšrocībām, jāmin, ka mediācija noteikti ir finansiāli izdevīgāka nekā tiesvedība. Tā kā samaksas lielumu par mediatora pakalpojumu regulē brīvais tirgus, pašlaik izmaksu diapazons ir visai plašs: mediatoru privātpraksēs no 30 līdz 100 eiro stundā, savukārt šķīrējtiesās pieejamo mediatoru pakalpojumu maksa tiek aprēķināta atbilstoši strīda summai, papildus ietverot ar mediāciju saistītās administratīvās izmaksas.
Samaksas lielumu ietekmē arī mediatoru skaits, kas vada mediāciju, proti, samaksa mainās atkarībā no tā, vai mediāciju vada viens vai vairāki mediatori. Līdzīgi ir ar izmaksu kalkulāciju, ja mediācija nepieciešama strīda noregulēšanai uzņēmuma akcionāru starpā.
Mājasdarbs – sabiedrības informēšana
Lai gan mediācijas popularitāte pieaug, noteikti vēl ir veicams “mājasdarbs” pie informācijas izplatīšanas. Mediācijas iespējas var izmanot tikai tad, ja sabiedrībai tās ir zināmas un pieejamas. Kā pozitīvs mediācijas pieejamības piemērs ir Sertificētu mediatoru padomes nodrošinātā attālinātā tiešsaistes mediācijas platforma Mediācija online, kas tika izstrādāta sakarā ar Covid-19 pandēmiju.
Lai gan Tieslietu ministrija, tiesas, mediācijas nevalstiskās organizācijas, Sertificētu mediatoru padome u.c. publicē aktuālo informāciju mediācijas jomā, rīko izglītojošus un informatīvus pasākumus mediācijas popularizēšanā, kā arī vairāku augstskolu studiju kursu programmās ir iekļauta mediācija, tomēr liels potenciāls mediācijas idejas izplatīšanā un popularizēšanā, manuprāt, ir mediācijas kā fakultatīvās nodarbības iekļaušana vispārizglītojošo skolu programmās.
Savā lektora darbā studentiem kā topošajiem juridisko profesiju pārstāvjiem atgādinu par viņu lomu mediācijas popularizēšanā un sniedzu zināšanas un iemaņas mediācijas iniciēšanā. Tādējādi palielinās informācijas aprite un iespējami vairāk cilvēku izprot mediācijas nozīmi un iespējas. Līdz ar to nākotnē varam sagaidīt arvien vairāk mediācijas veiksmes stāstu un mazāk tiesvedību.
Pagaidām nav neviena komentāra