Šā gada 9. augustā Baltkrievijas tautai kārtējo reizi tika nozagtas brīvas un demokrātiskas prezidenta vēlēšanas. Šīs vēlēšanas nenotika atbilstoši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas standartiem, tajās nevarēja piedalīties vairāki opozīcijas prezidenta amata kandidāti, tajās nevarēja piedalīties starptautiskie novērotāji, to atspoguļošanas darbs plašsaziņas līdzekļiem bija apgrūtināts vai pat liegts, to rezultāti tika viltoti. Visbeidzot – Baltkrievijas tautai tagad tiek liegta arī iespēja paust savu taisnīgo sašutumu – notiek vardarbīgi uzbrukumi miermīlīgiem demonstrantiem un žurnālistiem.
Divdesmit sešus gadus kaimiņvalsts diktators ir mērķtiecīgi iznīcinājis demokrātiju un apkarojis pilsonisko sabiedrību. Pašlaik režīms ir novedis Baltkrieviju līdz neatkarības zaudēšanas slieksnim – Baltkrievijas iekļaušanai Krievijā.
Latvijas un Eiropas interesēs ir brīva, neatkarīga un demokrātiska Baltkrievija. Divus gadsimtus neviena pasaules demokrātija nav uzbrukusi citai demokrātijai. Pie Baltkrievijas vēstniecības Rīgā 12. augustā spontānā piketā sanākušie solidarizējās un atbalstīja Baltkrievijas tautu cīņā par savām konstitucionālajām tiesībām, jo vēlas kaimiņos redzēt mieru, tiesiskuma ievērošanu un ekonomisku uzplaukumu.
Izskanēja aicinājums Latvijas valdību turpināt neatzīt šīs “vēlēšanas” un turpināt diplomātiskās konsultācijas par ārkārtas Eiropadomes sasaukšanu par notikumiem Baltkrievijā, kā arī aicinājums Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai nosodīt diktatorisko Lukašenko režīmu un atbalstīt Baltkrievijas tautas demokrātisku vēlmi noteikt savu nākotni godīgās un starptautiski atzītās vēlēšanās.
1918.gadā dibinātā Baltkrievijas Tautas Republika (BTR) pastāvēja no 1918. gada 25. marta līdz 1919. gada 5. janvārim. Baltkrieviju okupēja PSRS karaspēks Polijas-PSRS kara laikā, un BTR pagaidu valdība pašlaik ir vissenākā ASV darbojošās trimdas valdība. 1945. gada 24. oktobrī Baltkrievijas PSR bija viena no ANO dibinātājvalstīm. Baltkrievija līdzās Polijai, Lietuvai un Latvijai bija visvairāk karavīrus un civiliedzīvotājus zaudējusī valsts Otrajā pasaules karā. 1991. gada 25. augustā Baltkrievijas Augstākā padome pasludināja neatkarību pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma Maskavā, un 8. decembrī pēc Belovežas vienošanās Krievija, Ukraina un Baltkrievija nolēma likvidēt PSRS, dibinot neatkarīgas valstis.
Baltkrievijas Augstākā padome pieņēma konstitūciju, kas stājās spēkā 1994. gada 30. martā, un, izveidojot prezidenta amatu, iedragāja parlamentārismu.
1996. gada vasarā Baltkrievijas parlaments pieņēma petīciju, kas prasīja atstādināt Lukašenko par konstitūcijas pārkāpšanu. 1996. gada 26. novembrī Lukašenko sasauca tautas referendumu, šādi tiesiskā veidā izveidojot diktatūru (tiesības atlaist parlamentu).
Pēc Lukašenko pasludinātajiem rezultātiem 70,5% balsotāju atbalstīja priekšlikumus, kaut arī referenduma norise tika apstrīdēta. Tūlīt pēc tam parlaments tika atlaists, policija ieņēma parlamenta ēku un arestēja 89 no 110 deputātiem. Pieņēma jaunu parlamentu ar 110 Lukašenko izvēlētiem deputātiem. 2001. gada 9. septembrī notika prezidenta pārvēlēšanas, kuras starptautiskie novērotāji neatzina.
2004. gada 17. oktobrī reizē ar parlamenta vēlēšanām notika referendums, lai atceltu konstitucionālo ierobežojumu prezidentam uz tikai diviem termiņiem, pēc kura Lukašenko būtu jāatkāpjas 2006. gadā. Pēc oficiālajiem rezultātiem, 79,42% balsotāju šo priekšlikumu atbalstīja, bet opozīcija un starptautiskie novērotāji rezultātus uzskatīja par viltotiem. Līdzīgi viltojumi notika 2010.gadā (79,65% balsu) un 2015. gada prezidenta “vēlēšanās” (83,47% balsu), kuras starptautiskie novērotāji neatzina par tiesiskām.
Pagaidām nav neviena komentāra