Vienota pieeja, atšķirīgs saturs: tīmekļvietņu vienotā platforma

Šīs vasaras lielākais jaunums valsts pārvaldē – radīta platforma, kas ļauj veidot pēc vienotiem principiem strukturētas valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnes. Šis vērienīgais projekts apstiprina Latvijas augsto brieduma pakāpi valsts pārvaldes digitalizācijas jomā.* Viens no platformas būtiskākajiem ieguvumiem ir lietojamība, iestāžu tīmekļvietnes kļūs ērtas, mūsdienīgas un viegli lietojamas arī mobilajos telefonos. Otrs ieguvums – piekļūstamība jeb iespēja pilnvērtīgi lietot tīmekļvietnes saturu cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Trešais – izstrādātā risinājuma un datu aizsardzības drošība. Šie trīs pīlāri ir projekta “Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma” pamati.

Ideja par šādu vienotu platformu ir gana sen lolota, jau gandrīz 10 gadu, ik pa laikam aktualizējoties dažādās ministrijās. Tomēr labie nodomi ilgstoši atdūrušies pret šķēršļiem, nespējot vienoties, kurš uzņemsies projekta īstenošanu, kāds būs projektā paveicamais apjoms, bet galvenokārt – kur rast finansējumu. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu sapnis beidzot ir pārvērties realitātē, un pirms diviem gadiem Valsts kanceleja sāka darbu pie projekta īstenošanas ar reālām aprisēm, konkrētu termiņu un mērķiem. Kāpēc mums tas ir vajadzīgs tieši tagad un tieši šādā formātā?

Viens vadības rīks, bezgalīgas satura iespējas

Pirmkārt, gudras saimniekošanas vārdā. Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 150 valsts pārvaldes iestādes un vairāk nekā 100 pašvaldību, turklāt ne vienai vien iestādei ir vairākas tīmekļvietnes, dažām pat astoņas. Rezultāts ir smagnējs: Valsts kancelejas veiktā analīze liecina, ka ap 150 mājaslapas ir izstrādātas uz vairāk nekā 50 dažādiem satura vadības rīkiem. Rezultātā ik gadu daudzo tīmekļvietņu uzturēšanai tērējam apmēram pusmiljonu eiro. Turklāt daudzi satura vadības rīki ir unikāli vai maz izplatīti, tāpēc, lai uzturētu un atjaunotu tīmekļvietni, iestādes kļūst atkarīgas no vietnes izstrādātāja.

Ieviešot Tīmekļvietņu vienoto platformu, satura vadības rīks visām iestādēm būs vienāds – izmantota atvērtā koda tehnoloģija, kas paver plašas platformas attīstīšanas iespējas, kā arī iestādēm nodrošina plašas satura noformēšanas iespējas un atbrīvo tās no nepieciešamības individuāli uzturēt un attīstīt savu tīmekļvietni – tas tiks nodrošināts visai platformai centralizēti, tā ietaupot ievērojamus resursus valsts budžetā.

Mūsdienīgi lietojamības un drošības risinājumi

Otrkārt, vairākums valsts pārvaldes tīmekļvietņu ir novecojušas: apmēram puse ir vecākas par sešiem gadiem, kas informācijas tehnoloģijām ir ilgs laiks; katra desmitā tīmekļvietne ir vecāka par 10 gadiem, daža veidota pat pirms 15 gadiem. Ja atceramies milleniuma laika tehnoloģiskās prasības un iespējas, ātri sapratīsim, cik mūsdienu realitātei un drošības prasībām neatbilstošas ir šīs tīmekļvietnes. Turklāt to apmeklējuma statistika liecina, ka vairāk nekā 60% iedzīvotāju šīs vietnes atver mobilajos tālruņos, bet tolaik radītās vietnes neatbalsta šādu funkciju.

Saturs, kas pieejams ikvienam

Trešais aspekts ir piekļūstamība. Neapšaubāmi valsts pārvaldes radītajam saturam ir jābūt pieejamam visiem – neatkarīgi no tā, kādu iekārtu cilvēks lieto vai kādas ir cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, redzes, dzirdes, kustību ierobežojumi. Tas nozīmē virkni funkciju, par kurām vecajās tīmekļvietnēs nav domāts vispār. Šobrīd šis jautājums ir aktualizēts Eiropas Savienības līmenī, kuras izdotā direktīva paredz, ka visām valsts pārvaldes tīmekļvietnēm jābūt piekļūstamām. Ja katra iestāde censtos šīs funkcijas nodrošināt patstāvīgi, būtu jāiegulda milzīgi resursi.

Tomēr galvenais ieguvums ir lietotāja ērtības. No lietotāja skatupunkta pašlaik nereti valsts pārvaldes tīmekļvietņu apmeklēšana ir kā maldīšanās labirintā, kur vajadzīgo bieži vien ir grūti atrast, bet jauns pavediens nereti noved strupceļā. Viena no lielākajām problēmām ir tieši atšķirīgais informācijas izkārtojums – katrā tīmekļvietnē citādāk strukturēta informācija, cilvēkam jāpavada lieks laiks, meklējot vajadzīgo.

Vienotajā platformā visas iestāžu tīmekļvietnes tiks strukturētas pēc līdzīgiem principiem – cilvēks, apmeklējot vienu tīmekļvietni, ātri spēs arī citu iestāžu lapās atrast vajadzīgo, jo nokļūs jau atpazīstamā vidē – satura izkārtojums, izskats, pieejamā funkcionalitāte būs līdzīga jau redzētajai. Lai to īstenotu, projekta komanda ir veikusi milzīgu izpētes darbu, analizējot atšķirīgo un meklējot kopīgo gan lietotāju paradumos, gan tīmekļvietņu uzbūvē, lietojamības izpētes testos iesaistot vairāk nekā 1500 cilvēkus. Piemēram, ja iestādes kontakti atrodas lapas augšējā joslā pa labi, tur tie atradīsies visām iestādēm.

Centralizēta uzturēšana un vienlīdz labs serviss visām valsts pārvaldes iestādēm nodrošinās vienādus apstākļus – platforma ir kā rīks, kuru attīstot un pilnveidojot, uzlabojumus saņem visas tīmekļvietnes. Cilvēki neapmeklē iestāžu tīmekļvietnes, lai apskatītu košas fona bildes vai pārsteidzošu dizainu, bet gan vēlas ātri un vienkārši atrast vajadzīgo informāciju. Mainoties tehnoloģijām, mainās arī cilvēku paradumi, mijiedarbojoties ar digitālo vidi – cilvēki sagaida mūsdienīgas tīmekļvietnes, kas nozīmē, ka tās ir regulāri jāpilnveido. Līdz šim katra iestāde pati risināja šos jautājumus. Platformas gadījumā, atliek pilnveidot platformā pieejamās iespējas un tās pieejamas visām iestādēm, kuras izmanto šo platformu.

Tīmekļvietņu arhitektūra pasaulē un Latvijā

Jau vairākus gadus līdzīgas platformas tiek radītas arī citur pasaulē. Daudzas Eiropas valstis ir radījušas platformas apvienojot vienā tīmekļvietnē ministrijas, taču šo valstu pieredze rāda, ka ar to nepietiek, jo pārējās valsts pārvaldes iestādes, kas atstātas pašplūsmā, veido lielāko daļu tīmekļvietņu uzturēšanas izdevumu. Latvijai patīk salīdzināt sevi ar Igauniju: tad, lūk, igauņi pirmajā kārtā arī izveidoja vienotu platformu ministrijām, taču pašlaik īsteno otro kārtu, radot platformu arī pārējo valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu veidošanai, jo ir sapratuši, ka ar ministriju tīmekļvietņu apvienošanu vien nepietiek. Līdzīgs modelis kā Latvijā tiek lietots arī ASV, kas piedāvā visai valsts pārvaldei vienotus šablonus, pēc kuriem veidot tīmekļvietnes un centralizētu administrēšanu, katrai iestādei ļaujot radīt savu saturu.

Tīmekļvietņu vienotā platforma ieved valsts pārvaldes tīmekļvietnes 21. gadsimtā, padarot tās sabiedrības gaidām atbilstošas, krietni uzlabojot iedzīvotāju saziņas iespējas ar valsts pārvaldi, būtiski atslogojot valsts budžetu, izpildot ES prasības un centralizējot līdz šim sadrumstaloto tīmekļvietņu pārvaldību un uzturēšanu.

Patlaban pilotprojekta ietvaros kā pirmās Latvijas sabiedrībai pieejamas 13 iestāžu jaunās tīmekļvietnes, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centrs (www.spkc.gov.lv), Nodarbinātības valsts aģentūra (www.nva.gov.lv), Satiksmes ministrija (www.sam.gov.lv), Rīgas dome (www.riga.lv) un citas, bet darbs turpinās, visa 2020.gada garumā platformai turpinās pievienoties vēl un vēl iestādes. Plānots, ka līdz gada beigām pievienosies vēl 47 iestādes.

 

* Eiropas Komisijas ikgadējā valsts pārvaldes digitalizācijas izvērtējuma pētījums