Mamma mia Krišjāņa Valdemāra ielā 34
Itāļu ģimenes restorāniem piemīt īpaša sajūta. Tie mājo laiktelpā, kurā saplūst bērnības atmiņas par mātes gatavotajām pusdienām un izsmalcinātu šefpavāru vakariņām, kas apmierina mūsu pieaugušo prasīgo gaumi. Kam laimējies Itālijā patrāpīties kādā lauku osteria, kurā viesmīlis pienāk pie galda, paskatās uz kompāniju un, neapgrūtinot viesus ar ēdienkarti, pasaka — es jums šodien sagatavošu to, to un vēl to —, šo vienlaikus vienkāršo un baudpilno pieredzi nekad neaizmirsīs.
Kaut kas no šī šarma piemīt nesen Valdemāra ielā atvērtajam restorānam Mamma mia. Tās īpašniekam un šefpavāram Maurīcio Teračāno (Maurizio Terracciano) jau ir pieredze ar šādiem mājīgiem itāļu restorāniem Rīgā — viņš agrāk strādāja Casa Nostra jeb Mūsmājās Elizabetes ielā. Kad nav jāstāv pie plīts, viņš neslēpjas virtuvē, bet iznāk pārraudzīt zāli un draudzīgi aprunāties ar apmeklētājiem.
Tiesa, Mamma mia sevi piesaka kā Vidusjūras virtuves pārstāvis, un ēdienkartē atrodami mājieni gan uz Grieķiju, gan Franciju. Tomēr restorāna sirds atrodas Maurīcio dzimtajā Itālijā. Restorānā dabūjami lieliski cepto dārzeņu antipasti, kurus vajadzības gadījumā var arī pasūtīt līdzņemšanai. Uzkodās izcils bija klasiskais vitello tonnato — ideāli mīksta, maiga teļa gaļa ar krēmīgu, tunča garšas pastiprinātu mērci. Patīkami sātīgs bija arī baklažāns Parmas stilā — cepts ar tomātu mērci un sieru.
Pamatēdieni atradās kulinārā spektra pretpolos. Laša linguini makaroni ar pistāciju pesto bija eksperiments — garšīgs, pat ja pistāciju garša nebija sevišķi manāma. Savukārt mājas pavarda siltums uzvēdīja kopā ar brangu Neapoles kotlešu porciju, kuru klāja gaļai labi piederīga tomātu mērces kārta un pavadīja cepti dārzeņi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.