fbpx

Administratoru tiesāšana 11

Kriminālprocesa ietvaros 2017. gada jūnijā policija veica plašas kratīšanas un vairākus aizdomās turētos apcietināja. Bijušais administrators Māris Sprūds aiz restēm pavadīja visilgāk — astoņus mēnešus. Viņu atbrīvoja pret 500 000 eiro drošības naudu, kuras izcelsme nav īsti skaidra. Foto — Edmunds Brencis
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Ļaunprātīgos maksātnespējas procesos tiesnešiem zem deguna gadiem īstenotas shēmas milzīgos apjomos. Tagad tiesas priekšā stājušies vairāki bijušie administratori — Māris Sprūds, Aigars Lūsis un Ilmārs Krūms. Lietu skata tiesnesis Imants Dzenis, kurš pats savulaik pieņēmis lēmumus lietās, aiz kurām vīd maksātnespējas shēmas. Vai šī administratoru krimināllieta tiesā neizčākstēs?

Piektdienas rīts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sācies agri. Autoplacis pie nama patukšs, tāpēc labi pamanāms bentlijs ar Māra Sprūda iniciāļiem numura zīmē. Taču tiesas gaitenī ļaudis jau pirms deviņiem sanākuši kuplā skaitā — pēc vairāku mēnešu pārtraukuma jāatsākas tiesvedībai pret savulaik ietekmīgu maksātnespējas administratoru «ziedu».

Izspiešana organizētā grupā un piesavināšanās, pilnvaru pārsniegšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana — tādas ir galvenās apsūdzības lietā, kurā pie atbildības tiek saukta vesela virkne «bijušo». Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Bijušais administrators un savulaik arī Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs, kā arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis. Bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms, bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) ilggadējs partneris. Un vēl astoņas citas personas, to skaitā bijusī tiesnese Diāna Mašina. Viņa par celto apsūdzību ir nerunīga. «Būs tiesa, lai lemj,» saka Mašina. Uz jautājumiem viņa atbild negribīgi, pa logu veroties tālumā.

Savukārt Sprūds izskatās labā noskaņojumā. Tiesas gaitenī pienāk pie manis un piedāvā «kompromatu» par prokuroru Uldi Cinkmani. Viņa ieskatā prokurora savulaik augstskolā rakstītais bakalaura darbs esot plaģiāts. Kā pierādījumu viņš demonstrē darba fragmentu un iedod šo dokumentu, lai izpētu.

Mana komunikācija ar Sprūdu vienmēr ir bijusi sarežģīta. Sprūds vēl 2012. gadā iesūdzēja žurnālu Ir tiesā par goda un cieņas aizskaršanu saistībā ar rakstu Maksātnespējas ķēķis, kurā pirmo reizi cēlām gaismā administratoru «kolhozu» shēmas un citas šī «biznesa» īpatnības. Kā prasības nodrošinājumu Sprūds vēlāk prasīja apķīlāt Ir aktīvus, un tiesa 2014. gadā šo lūgumu apmierināja. 

Pagāja vairāki mēneši, iekams šis lēmums tika atcelts — Saeimai pat nācās grozīt likumu, lai turpmāk liegtu šādu rīcību goda un cieņas aizskāruma lietās, taču galu galā Ir uzvarēja Sprūdu visās instancēs gausajā tiesvedībā, kas noslēdzās tikai 2017. gadā. Visu šo gadu laikā ar Sprūdu esam sazinājušies tikai rakstiski.

Šogad maijā, vācot materiālus šim rakstam, aicināju Sprūdu uz interviju, taču saņēmu atteikumu. Tagad tiesas gaitenī, izmantojot Sprūda vēlmi tomēr komunicēt, sāku viņu izvaicāt par krimināllietas apstākļiem — vienu konkrētu maksājumu. Par jautājumiem Sprūds apskaišas, izrauj man no rokām paša iedoto «kompromatu» par Cinkmani, un saruna tālāk nevedas. «Turpiniet strādāt savā stilā, neredzot acīmredzamas lietas!» viņš paziņo.

Sprūda un pārējo administratoru lieta pēc vairākus gadus ilgas izmeklēšanas nonāca tiesā 2018. gada novembrī, taču nekur tālu nav pavirzījusies. Patiesībā šajā lietā ir saplūduši divi sarežģīti kriminālprocesi. 

Viens saistīts ar Ir savulaik aprakstītajām shēmām, kuru rezultātā no Sprūda administrēta uzņēmuma ar Sprūdu saistītu personu rokās nonāca vairākus miljonus vērti 40 hektāri zemes Ķīšezera krastā. Lietā iesaistīti divi maksātnespējīgi uzņēmumi Dzimtā sēta un Peltes īpašumi. Policija šo lietu izmeklēja kopš 2014. gada, bet nespēja tikt uz priekšu. Lietas izmeklētāji rotēja gandrīz ik pēc pusgada, un vairāku avotu Ir stāstītais vedināja domāt par izmeklēšanas kavēšanu pašās tiesībsargājošajās iestādēs.

Taču vezums izkustējās 2018. gadā, kad prokurors Cinkmanis šo lietu izņēma no Valsts policijas un izmeklēšanu pārņēma savās rokās. Viņš kriminālprocesu apvienoja ar citu, kurā arī figurē Māris Sprūds.

Šī otrā lieta ir Trasta komercbankas likvidācijas nelikumības, ko policija sāka izmeklēt 2017. gadā, — bija aizdomas par naudas izspiešanu no kreditoriem, liekot daļu no prasījuma summām nodot kādām trešajām personām. Bankas oficiālais likvidators bija Ilmārs Krūms, bet viņš dāsni algoja kolēģi Sprūdu. Kriminālprocesa ietvaros 2017. gada jūnijā policija veica plašas kratīšanas un vairākus aizdomās turētos apcietināja. Sprūds no visiem aiz restēm pavadīja visilgāk — astoņus mēnešus. Viņu atbrīvoja par 500 000 eiro drošības naudu, kuras izcelsme nav īsti skaidra, medijos tā saistīta ar igauņu miljonāru, par kukuļdošanu tiesājamo Oļegu Osinovski.

Apvienotajā krimināllietā apsūdzēti 11 cilvēki, to skaitā arī Sprūda dzīvesbiedre un maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, jurists Oskars Ercens un finansists Jorens Raitums, kurš kopā ar miljonāru Jūliju Krūmiņu tika atzīts par vainīgu un saņēma sodu par partiju ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu.

Lietā iesaistītās summas ir mērāmas miljonos — Sprūdu apsūdz par 2,6 miljonu eiro piesavināšanos uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos, bet Trasta komercbankas likvidācijas procesā par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Taču krimināllietas izskatīšana tiesā, kas sākās pērnā gada janvārī, iet kā pa celmiem. Lietas izmeklēšanu virzījušais prokurors Uldis Cinkmanis ir noraidīts pēc Sprūda advokāta prasības.

Pusotrs gads tukšgaitā

Tiesas sēde arī 12. jūnijā nebija gara. Tiesnesis Imants Dzenis jau pašā sākumā pavēstīja — šī būs «tehniska sēde». Koronavīrusa epidēmijas dēļ sēdes nav notikušas vairākus mēnešus, tāpēc lietas dalībnieki sapulcināti, lai varētu «sazīmēt tiesas sēdes un domāt, ko darīt ar Īrijas pilsoni», pauda Dzenis. Minētais īrs ir Timotijs Kellijs, kas apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kellijam ierasties Latvijā uz tiesas sēdēm traucēja Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi, taču arī paša veselība klibo. Kā tiesā teica viņa advokāts Aivo Leimanis, Kellija veselības stāvoklis «mainās nevis pa dienām, bet dažreiz arī pa stundām», tāpēc esot grūti prognozēt viņa ierašanos. Bet bez apsūdzētā klātesamības tiesa lietu pēc būtības nevar skatīt.

Tiesnesis Dzenis gan sēdes laikā pieminēja plānotos grozījumus likumā, kas ļautu lietu skatīt arī bez apsūdzēto klātbūtnes, taču tas ir jautājums par nākotni. Šobrīd viss notiek atbilstoši esošajam regulējumam, kas daudz kritizēts nesamērīgi ilgo tiesas procesu dēļ.

Vairāki lietas dalībnieki rosināja Īrijas pilsoņa līdzdalību nodrošināt videokonferences režīmā, bet tiesnesis nesteidzās to atbalstīt. Paskaidroja — nesen kādā citā prāvā viņam bijusi paredzēta videokonference ar Lielbritāniju, taču saziņa neesot izdevusies. «Televizors palika melns, tā arī neieslēdzās. Anglija un Īrija, cik es zinu, ir turpat blakus,» teica Dzenis. Turklāt videokonferenču noorganizēšanai esot vajadzīgs laiks, vairāki mēneši. Līdz pat astoņiem mēnešiem, jo katra ES dalībvalsts rūpīgi izvērtējot šādus lūgumus — Ir apstiprināja arī Tieslietu ministrijā. Tāpēc Dzenis rosināja noteikt Kellijam klātienes ierašanos un sēdi paredzēt augusta beigās.

Taču problēmas ar to vēl nebeidzās, jo nebija viegli saskaņot nākamo tiesas sēžu datumus, kuros kuplā skaitā varēs ierasties visi aizstāvības pārstāvji. Agrākais visiem pieņemamais datums izrādījās 25. septembris, tātad tiesā atkal ir pauze, šoreiz trīs mēnešus. Raitāku ritmu process varētu uzņemt tikai novembrī un decembrī. Taču tiesnesis Dzenis solīja — ja Saeima pieņems likuma grozījumus, ka advokātiem ir jānodrošina klienta aizstāvība neatkarīgi no pašu aizņemtības, tad «es pieļauju, ka mēs pārskatīsim sarakstu arī par šo gadu».

Ar grafika saskaņošanu arī noslēdzās tiesas sēde, kas šajā kriminālprocesā bijusi jau divdesmitā nozīmētā, bet reāli notikušas ir 14. No prokurores Zanes Pavāres rakstiski sniegtajām atbildēm Ir izriet, ka pusotra gada laikā paspēts nolasīt tikai apsūdzības un apsūdzētie izteikušies par vainu. Viss lielais darbs — cietušo un liecinieku pratināšana, kā arī pierādījumu pārbaude — vēl tikai priekšā. 

Kāpēc tas velkas tik ilgi? Līdz šim laiku paņēma jautājumi, kas saistīti ar aizstāvības lūgumiem, tajā skaitā par papildu laika došanu, lai iepazītos ar lietas materiāliem. Tāpat laiku aizņēmusi arī visu iesaistīto personu viedokļu izteikšana par tiesas sēdē lemjamajiem jautājumiem. Pratināt cietušo pārstāvjus bija paredzēts  februāra sākumā, bet aizstāvība pieteica noraidījumu vienam no cietušo pārstāvjiem. Kopš šī pieteikuma iesniegšanas nav bijusi iespēja turpināt izskatīt lietu pēc būtības gan ārkārtas situācijas dēļ, gan tāpēc, ka visi apsūdzētie nav varējuši ierasties uz tiesas sēdi.

Sprūds izslēdz prokuroru

Taču viens ārkārtējs pavērsiens šajā tiesvedībā tomēr ir paguvis notikt — krimināllieta palikusi bez prokurora Ulda Cinkmaņa. Tiesnesis Dzenis pērn 24. septembrī apmierināja lūgumu noraidīt prokuroru, ko bija pieprasījis Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs.

Cinkmanis nav vienkārši lietu uzraugošais prokurors, jo Sprūda kriminālprocess ir nonācis tiesā, tikai pateicoties prokurora paša ieguldījumam, izņemot lietu no policijas un pašam izmeklējot.

Likums ļauj tiesai noraidīt prokuroru, taču Ir neizdevās atrast nevienu citu līdzīgu piemēru tiesu praksē — šādu informāciju neapkopo ne Tiesu administrācija, ne pati prokuratūru, Ir informēja iestādēs.

Pamatojot prasību atstādināt Cinkmani, advokāts Rozenbergs pērn skaidroja, ka izveidojies konflikts starp Sprūdu un prokuroru, kā arī pieļauti pārkāpumi ar datu izpaušanu. Tagad klātienē uzrunāts, Rozenbergs nevēlējās šos iemeslus komentēt. Savukārt Kellija aizstāvis Saulvedis Vārpiņš atsūtīja Ir garu skaidrojumu, ko sliktu Cinkmanis darījis. Pārmetumu būtība — apsūdzētajiem bijuši iebildumi pret to, cik krimināllieta bijusi nesagatavota tiesai, apsūdzētajam īram neesot izsniegti lēmumi viņam saprotamā valodā, un prokurors kavējis tiesas procesu. «Fakts, ka krimināllietas materiālos, pārkāpjot personu datu aizsardzības prasības, atradās liels apjoms sensitīvas informācijas, arī liecina par zināmu ieinteresētību vai pilnīgi klaju likuma prasību ignorēšanu,» uzskata Vārpiņš.

Pieņemot lēmumu par prokurora noraidīšanu, tiesai jābūt nopietnam pamatojumam, taču līdz šim publiski izskanējušas pretrunīgas versijas. Arī Ir mēģinājumi no tiesas iegūt saprotamus skaidrojumus jau kopš pagājušā gada septembra nav sekmējušies.

Prokurors Cinkmanis notikušo komentē atturīgi, Ir uzsverot, ka pilnībā respektē tiesas lēmumu. Pēc Sprūda un citu apsūdzēto sūdzības prokuratūrā tika sākta dienesta pārbaude par to, vai viņš pieļāvis kādus pārkāpumus, krimināllietas materiālos izpaužot neizpaužamus datus. Pārbaude vēl nebija beigusies, kad Dzenis jau pieņēma lēmumu par to, ka «neatkarīgam novērotājam, skatoties no malas, varētu rasties šaubas par manu ieinteresētību, objektivitāti turpmākajā kriminālprocesā», atstāsta Cinkmanis. Pats gan neuzskata, ka būtu izdarījis ko tādu, lai būtu pelnījis noraidījumu. Sūdzības par prokuroru darbu no apsūdzētajiem tiesās nav nekāds retums. Ir bijuši gadījumi, kad tās ir bijušas pamatotas un prokurors par to arī tiek disciplināri sodīts, taču tas nav bijis par pamatu, lai viņu tāpēc noņemtu no trases. Uz to Cinkmanis arī centies vērst tiesas uzmanību, taču nesekmīgi. 

Prokurors atzīmē, ka lieta ir ļoti apjomīga — tiesā iesniegtie materiāli apkopoti 165 sējumos, un šādos apstākļos cilvēcīgi pieļāvis formālas kļūdas, norādot dažu liecinieku adreses. Par notikušo Cinkmanis runā atturīgi, tagad, desmit mēnešus pēc notikušā, emocijas ir mazinājušās. Lietu gribējis pats novest līdz galam, jo daudz tajā bija ieguldījis, kad no Valsts policijas pārņēma izmeklēšanu savās rokās. «Ja šī koordinācija no manas un citu atbalsta dienestu puses nebūtu tāda, ļoti daudzi pierādījumi, visticamāk, nebūtu lietā parādījušies. Tas arī ir tas, kāpēc man jau no pirmās tiesas sēdes visu laiku tika pieteikti noraidījumi,» saka Cinkmanis.

Tiesnesis Dzenis uz Ir rakstiskiem jautājumiem jau septembrī atteicās paskaidrot savu rīcību: «Tā kā lieta tiek turpināta skatīt pēc būtības, neesmu tiesīgs paust savu viedokli jebkādā jautājumā, kas saistās ar izskatāmo lietu.» Ar tiesneša palīdzes starpniecību atteikumu saņēmu arī pēc 12. jūnija sēdes: «Nav jums nekas jāpaskaidro. Ja viņš nevēlas, tad nevēlas.»

Dzenis ar Tiesu administrācijas starpniecību pērn izplatīja paziņojumu medijiem, kurā skaidroja, ka Cinkmanis esot pieļāvis Kriminālprocesa likuma pārkāpumus — gandrīz visos krimināllietas sējuma materiālos atrodami kriminālprocesā iesaistīto personu dati, tāpat dati par Sprūda un citu personu veselības stāvokli, turklāt esot ziņas par citiem ar šo krimināllietu nesaistītiem kriminālprocesiem. Taču Ir zināms, ka personu datus saturoša informācija, kas iegūta, piemēram, veidojot aizturēto telefonu satura spoguļkopijas, apsūdzētajiem izsniegta ar tiesas lēmumu, nevis tā bijusi prokuroru izšķiršanās. Prokurori pret to iebilduši.

Cinkmaņa noraidīšana nav saprotama arī vienam no cietušajiem — FairWOOD Import LLP, kura advokāte Jeļena Alfejeva to neatbalstīja. «Manuprāt, viņa atstatīšana īsti neatbilst likuma burtam un garam, kā arī vēl vairāk paildzina lietas izskatīšanu,» atzina Alfejeva. Pārkāpums ar personu datiem tiešām pieļauts, bet to varēja vērtēt lietas izskatīšanā pēc būtības un šis apstāklis ļautu skartajām personām prasīt kompensāciju.

Šķetinot pērnā gada notikumus, var noprast, ka par Cinkmaņa pieļauto datu izpaušanu krimināllietas materiālos prokuratūrā sūdzējies gan Sprūds, gan arī bijuši jautājumi no tiesas. Par notikušo ierosināta disciplinārlieta, un Ir neoficiāli zināms — tiešām tika konstatēts, ka krimināllietas materiālos apsūdzētajiem pieejamas ziņas par 14 liecinieku adresēm. Interesanti, ka šie liecinieki bijuši saistīti ar pašiem apsūdzētajiem, taču formāli tas ir pārkāpumus. 

Disciplinārlietā gan Cinkmanim piemērots mazākais iespējamais sods — piezīme, turklāt arī tas ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmumu martā atcelts. «Disciplinārsods atcelts, jo prokurors ar atbildīgu attieksmi pret darbu ir sekmējis prokuratūrā īpaši aktuālo krimināllietu efektīvu un kvalitatīvu izmeklēšanu un devis ievērojamu ieguldījumu tiesu prakses veidošanā lietās par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu,» skaidro prokuratūrā.

Savulaik ietekmīgo maksātnespējas administratoru «zieda» iztiesāšana iedalīta tiesnesim Imantam Dzenim, kurš pats savulaik pieņēmis skandalozus lēmumus maksātnespējas lietās. Pusotra gada laikā, kopš tiesvedības sākuma, lietas iztiesāšana pēc būtības vēl nav sākusies, taču noraidīts ir prokurors.
Foto — Edmunds Brencis

Tiesnesis ar asti

Tiesneša īpašais lēmums par prokurora atstatīšanu un izvairīšanās no skaidrām atbildēm raisa bažas par administratoru lietā notiekošo, ņemot vērā arī līdzšinējo Sprūda veiksmi tiesu varā.

Esam jau vēstījuši, ka Maksātnespējas kontroles dienests jau 2014. gadā saskatīja pārkāpumus Sprūda darbā, taču divas tiesneses — Jolanta Zaškina un Sanita Rūtenberga — pieņēma virkni lēmumu, ar kuriem pēc būtības pasargāja Sprūdu no atcelšanas no amata Peltes īpašumu procesā par pārkāpumiem. Administratoram šāda atcelšana būtu bijis plats solis pretī sertifikāta zaudēšanai. Pēc prokuratūras protestiem visi šie tiesnešu lēmumi ar laiku tika atcelti, taču formāli process Peltes īpašumos jau bija nomainīts no maksātnespējas uz tiesisko aizsardzību, iecelts cits administrators, un Sprūda atcelšana pārkāpumu dēļ bija padarīta par neiespējamu.

Arī tiesneša Dzeņa pagātnē ir skandalozas maksātnespējas lietas. Viņa lēmumi pirms pāris gadiem tika analizēti arī pēc Tieslietu padomes lēmuma izveidotajā ekspertu grupā, kas vērtēja Ir pētījumā aplūkotās aizdomīgās maksātnespējas lietas. 

Viena no lietām, kas piesaistīja ekspertu uzmanību, bija saistīta ar Norvik banku kā nodrošināto kreditoru un vēja parku attīstītāju Winergy, kas no 2013. līdz 2015. gadam bija ierauts dažādās maksātnespējas un krāpšanas shēmās. Uzņēmumam, kas saņēma bagātīgus maksājumus no valsts par pārdoto elektroenerģiju, ar manipulatīvām metodēm tika panākts gan maksātnespējas process pie jau minētās tiesneses Zaškinas, gan vēlāk pie Dzeņa tiesiskās aizsardzības process, turklāt procesā toni noteica nodrošinātais kreditors, kura prasījums par 33 miljoniem eiro bija pamatots ar fiktīvu darījumu. 

Šajā procesā kā maksātnespējas administrators darbojās Jānis Jurkāns, viņa prakses vieta ir tajā pašā ēkā Strēlnieku ielā, kur darbojies arī tagad uz apsūdzēto sola nonākušais administrators Ilmārs Krūms. Samezglotajā Winergy un saistīto kompāniju stāstā redzamas saites arī ar Sprūda prakses vietas adresi Antonijas ielā — tur notikušas ar Winergy saistītā uzņēmuma Ošmaļi kreditoru sapulces, un lielāko kreditoru pārstāvējis šeit praktizējošais Ēriks Spurelis.

Notikumi saistībā ar Winergy pirms vairākiem gadiem piesaistījuši arī tiesībsargu uzmanību — ierosināti un šobrīd tiesā nonākuši divi kriminālprocesi. Vienā ar Winergy saistītas personas sauc pie atbildības par 15 miljonu izkrāpšanu, otrā — par 2,1 miljona izkrāpšanu no valsts.

Izvērtējot dažus no Dzeņa maksātnespējas lietu lēmumiem, Augstākās tiesas veidotā ekspertu darba grupa problēmas saskatīja divos gadījumos. Kā nopietnākā kļūda tika minēta tieši Winergy lietā. Ekspertu komisijas loceklis Helmuts Jauja ziņojumā norādīja: «Apstāklis, ka tiesnesis ir pieņēmis pieteicējam pozitīvu nolēmumu situācijā, kad visas pazīmes liecina par maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu, ir saprotams pamats sabiedrībai šaubīties par tiesneša kompetenci un godaprātu.»

Lēmumi par Winergy gan nav vienīgā maksātnespējas lieta, kas Dzeņa agrākajos darbos piesaista uzmanību. Ir pētījumā par maksātnespējas procesiem Latvijā laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam analizēju neilgi pirms tiesvedības juridisko adresi mainījušu 829 uzņēmumu maksātnespējas procesos notiekošo. Šādu uzņēmumu rīcību var vērtēt kā centienus nonākt pie sev labvēlīgāka tiesas sastāva. Dzenis bija viens no tiesnešiem, pie kuriem šādu «ceļojošo firmu» lietas nonāca biežāk nekā pie citiem tiesnešiem Latvijā. Dzenis iztiesāja 13 šādus «ceļojošo» uzņēmumu procesus. Turklāt prokuratūra par viņa lēmumiem maksātnespējas lietās bija iesniegusi četrus protestus, un visos četros gadījumos Augstākā tiesa tiesneša lēmumus atcēlusi.

Ir uzdeva tiesnesim Dzenim jautājumu, vai viņš kā tiesnesis nav tieši vai netieši bijis iesaistīts shēmās, ko maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietās savulaik īstenoja uz apsūdzēto sola sēdošie bijušie maksātnespējas jomas profesionāļi vai viņu sadarbības partneri, vai citādi ar viņiem saistītas personas? Līdz žurnāla nodošanai drukāšanai vairāku darba dienu laikā atbildi nesaņēmām. Tiesā skaidroja, ka tiesnesis devies atvaļinājumā.

Tikmēr Sprūda un citu administratoru kriminālprocess lēnām virzās uz priekšu. Prokurore Zane Pavāre ir pārliecināta par pierādījumu pietiekamību visu apsūdzēto saukšanai pie atbildības un uzskata, ka noraidījums prokuroram Cinkmanim apsūdzības uzturēšanu tiesā nav kavējis. Viņa norāda, ka pati šajā lietā ir bijusi izmeklēšanas grupā kopš 2017. gada vidus, ar lietas materiāliem iepazinusies pilnībā un «tiek galā bez problēmām, neskatoties uz to, ka aizstāvības pusē ir ievērojams skaits apsūdzēto un advokātu».

No trim savulaik ietekmīgajiem maksātnespējas administratoriem Krūms šajā lietā izskatās ticis sveikā salīdzinoši veiksmīgi — prokuratūra viņam cēlusi apsūdzību tikai par nolaidību. Lai arī Valsts policijā Krūma darbības izmeklētas arī daļā par līdzdalību izspiešanā organizētā grupā, policijā process šajā daļā izbeigts.

Par nolaidību likums paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Savukārt Sprūdam un Lūsim ir visnopietnākās nepatikšanas.

Sprūdu sauc pie atbildības par piesavināšanos lielā apmērā, ļaunprātīgu savu pilnvaru pārsniegšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kā arī izspiešanu organizētā grupā. Likums par šiem noziegumiem paredz bargus sodus, līdz pat 15 gadiem cietumā. Savukārt Lūsis tiek saukts pie atbildības pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, no kuriem smagākie — piesavināšanās, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Smagākais sods, kas par to varētu draudēt, ir 12 gadu cietumā. Taču gala vārds lietā vismaz pirmajā instancē būs jāsaka tiesnesim Dzenim.

Apsūdzētie


Māris Sprūds
Bijušais maksātnespējas administrators, apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izspiešanu organizētā grupā


Ilze Gulbe

Bijusī maksātnespējas administratore, Sprūda dzīvesbiedre, apsūdzēta par piesavināšanās atbalstīšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu


Aigars Lūsis

Bijušais maksātnespējas administrators, apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, piesavināšanos, kā arī līdzdalību


Ilmārs Krūms

Bijušais maksātnespējas administrators, apsūdzēts par nolaidību


Oskars Ercens

Jurists, Sprūda pilnvarotā persona, apsūdzēts par piesavināšanās atbalstīšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu


Vjačeslavs Holmins
Uzņēmējs, apsūdzēts par piesavināšanās atbalstīšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu


Diāna Mašina
Bijusī tiesnese, apsūdzēta par piesavināšanās atbalstīšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu


Jorens Raitums

Finansists, apsūdzēts par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu


Guntars Šlišāns

Uzņēmējs, apsūdzēts par izspiešanu grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu


Mārtiņš Krūms
Būvuzņēmējs, apsūdzēts par izspiešanu grupā

Timotijs Kellijs
Uzņēmējs, apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Foto — Edmunds Brencis un no LETA arhīva

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Nākamnedēļ: vai valsts ir aizlāpījusi sistēmas caurumus un jaunā krīzē nepieļaus maksātnespējas shēmas?

Komentāri (11)

jurists 02.07.2020. 11.21

Galvenie iemesli visai šai jezgai:
1. Atsevišķu administratoru, tiesnešu un advokātu visatļautība un “neatkarība”no likuma.
2. Citu administratoru, tiesnešu un advokātu (diemžēl arī sabiedrības) vienaldzība- “ne mana cūka, ne mana druva”
3. Augstākās tiesas vadības viduvējība un savējo piesegšana.
4. Politiķu nekompetence , populisms un bezspēcība.

+5
0
Atbildēt

2

    Andris Vītols > jurists 08.07.2020. 01.32

    Paldies par īso un vienlaicīgi precīzo situācijas raksturojumu.
    Diemžēl Latvijā izveidojusies ”savējo sistēma”, kura darbojas stipri līdzīgi PSKP nomenklatūrai. Tajos laikos nomenklatūra sagatavoja deputātu ”lēmumus”, tagad būtībā notiek līdzīgi – ko ”savējo sistēma-ierēdņi” un partiju sponsori atnes uz saeimu, par to arī ”politiķi” nobalso parasti. Daudzi vēlētāji diemžēl balso par ”jauniem” populistiem, nevis kompetentiem, godīgiem politiķiem. Savēlētie populisti ne spēj, ne grib mainīt lietas uz labu….

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > jurists 08.07.2020. 06.38

    Kāda sabiedrības vienaldzība?
    Sabiedrībai nav iespēju, nekādu.

    Kas notiek medijos? Ko mums – sabiedrībai stāsta mediji? Tie ir pārpildīti ar tā saukto slavenību viedokļiem.
    Kas ir slavenības – nu lai sāk ar to, ka pastāsta , cik maksā – nemaksā nodokļos un cik valsts paņem no tiem , kas maksā, lai iedotu tiem, kas nemaksā.

    Satori.lv – visa brēkšana par vagīnu un geju tiesībām. Jo tur visa publika superlabi apmaksāta.
    Bet vai mums nav nopietnāku problēmu?

    Kas RĪGAS vēlēšanām reklamējas? Tie, kuri pieņēma likumus, lai Rīgu saskaņa drīkstētu izzagt. Pie tam – nesodīti. Likumi ir mainīti? Nē.
    Nu tad par ko ir runa? Ne jau par sabiedrībai vienalga, bet par sabiedrības totālu apspiestību.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 08.07.2020. 07.07

Es , protams, esmu par to , lai vainīgos tiesātu. Lai vainu pierādītu, bet neticu, ka Latvijā tas ir iespējams.

Lūk, sabiedrības dāma Ieva Bondare medijiem stāsta, ka cilvēki nezin patiesību , bet viņas vīru Mārtiņu nosoda. Kopš tās intervijas, kurā viņa to patiesību par Mārtiņu neizststāsta, drīz būs pusgads pagājis. Bondaru ģimene turpina apgalvot, ka viņus nepatiesi apvaino, bet patiesību nestāsta. Bet kāda ir patiesība?
Ieva Bondare stāsta, ka iztikt no Mārtiņa 430 eur mēnešalgas esot grūti, tāpēc viņa pārdodot savas gleznas un cilvēki labprāt pērkot.
Puaro.lv žurnālisti ir izpētījuši, ka Ieva Bondare nav reģistrējusies kā pašnodarbinātā. Nekādus nodokļus nemaksā. Tad vai nu viņi – Bondari melo, ka iztiek no gleznu pārdošanas un ir citi ienākumi, vai arī ir reāls fakts, ka Ieva Bondare nodarbojas ar nelikumīgu biznesu. Visas valsts acu priekšā.

Mārtiņa partijas biedrs Staķis balotējas Rīgas Domes vēlēšanās. Cilvēkiem ir jāstāsta, ka par šitādu žuļiku partiju balsot nedrīkst. Nu nedrīkst.

Ja es varētu – drīkstētu nemaksāt nodokļus tāpat kā Ieva Bondare. Es arī varētu samaksāt par gleznošanas kursiem, par audumiem, nu labi – sāksim ar papīriem un krāsām un uzsākt biznesu.

Tagad skaidri ar šo piemēru redzams, ka ir gluži kā padomju okupācijas laikā , kad partijas cilvēki bija priviliģēti, drīkstēja gandrīz visu. Kamēr nepartiju cilvēkus drāza kā lopus

+1
0
Atbildēt

1

    lindab456 > Sskaisle 31.07.2020. 20.44

    Dīvaini, ka politikā ticība un acīmredzot jau cerība ņem virsroku pār kritisko domāšanu un veselo saprātu. Pat zinot, ka tā ir izrāde par maksu, gribas noticēt, ka iluzionista rokās karotīte kūst kā vasks.
    Tā ar 430 mēnesī eļļas krāsas biezā slānī ar paletes nazi uz lielformāta audekliem netriepj, ar minimālo domā kā izvilkt smērējot kartupeļu biezeni sviesta vietā. Ja tomēr tā nav, tad visu cieņu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

altinyildiz 08.07.2020. 12.55

Kādus likumus? Čekas saimnieki bija taisnīgi sadalījuši visu kriminālu valstī Vienotības un SC starpā, tāpēc pēc čekas gatavotā valsts nozagšanas megaprojekta, Citadeles atdošanu čekas off-shore firmu fondam par 1/4 – 1/3 no tās vērtības īstenošanas, SC drusku gan paburkšķēja, bet ātri aizvērās.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort