fbpx

Pilsoniski aktīvi iedzīvotāji ir miera sargi 13

Gaidas un skauti pie Brīvības pieminekļa par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai. Foto: Ieva Čīka, LETA
Agnija Jansone, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja
Print Friendly, PDF & Email

“Skauts gan nav kara izlūks, bet miera izlūks; dzīves izlūks, kas prot atrast sev pareizo dzīves ceļu un tādu rādīt arī citiem.” / Latvijas skautu prezidents ģenerālis Kārlis Goppers/

Laikā, kad krīze seko krīzei un NATO valstis apņēmušās īstenot Visaptverošu valsts aizsardzību, mieru un stabilitāti nenodrošina tikai cilvēki armijas formās. To nodrošina un arī turpmāk nodrošinās pilsoniski aktīvi iedzīvotāji, kas prot organizēties un palīdzēt cits citam. Mierpilns aktīvisms sākas jaunībā. Tas nerodas pats no sevis, bet ģimenēs, kurās viens pret otru nepaceļ roku, skolās, kurās nenotiek mobings, un sabiedrībā, kas prot darīt lietas kopā.

Aizsardzības ministrija topošajā likumprojektā “Par bērnu un jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā” ir izvirzījusi divus galvenos instrumentus pilsoniskuma deficīta mazināšanai un patriotisma attīstībai – stiprināt Jaunsardzes programmu un noteikt, ka valsts aizsardzības mācība ir obligāts mācību priekšmets visās skolas. Lai arī Latvijas Skautu un gaidu organizācija atbalsta šīs programmas, vienlaikus paužam bažas, ka izvēlētie attīstības fokusi nesasniegs vēlamo rezultātu – kritiski domājošu, aktīvu un patriotiski noskaņotas sabiedrības izveidi.

Tāpēc aicinām Aizsardzības ministriju, izvēršot iniciatīvas bērnu un jauniešu nacionālpatriotisma attīstībā, veicināt izpratni par visiem, kas darbā ar jaunatni stiprina valsts drošību, tajā skaitā par jaunatnes nevalstisko organizāciju (brīvprātīgo kustību) nozīmi. Aicinām valsts vadītājus patiesas un visaptverošas valsts aizsardzības vārdā līdzsvaroti atbalstīt visas jaunatnes organizācijas, kurās jaunieši attīsta savu pilsonisko attieksmi un veido prasmes, kas stiprinās viņu drošumspēju un sabiedrības drošību.

Uzskatām, ka:

  • Pilsoniski aktīvi jaunieši (un sabiedrība kopumā) primāri krīzes risinās mierpilnā ceļā, ne militāri.
  • Sabiedrība bez spēcīgas vērtību sistēmas nebūs spēcīga arī karā ar ieročiem.
  • Vispārējai valsts drošībai ir svarīga gan fiziskā veselība, gan praktiskās iemaņas, gan pilsoniskā stāja.

Kāda pašlaik ir situācija Latvijā jauniešu pilsoniskuma attīstībā?

–  Latvijā ir ap 240 000 jauniešu vecumā no 13-25 gadiem.

–  Latvijas jaunieši pazīst vienīgi konfliktu risināšanu mierpilnā, pilsoniski aktīvā veidā. Latvijā jau 64 gadus (pēc Otrā pasaules kara cīņu ar padomju varu sāka Latvijas nacionālie partizāni (mežabrāļi), kas organizēti darbojās līdz 1956. gadam) nav aktīvas militāras kara darbības. Kaut arī pēdējo 30 gadu laikā ir bijuši mēģinājumi apdraudēt Latvijas valsts ideju, tie kliedēti intelektuālā un pilsoniski aktīvā veidā. Latvija jau 16 gadus ir pilntiesīga NATO dalībvalsts. Vienlaikus jāatgādina, ka kopš 2014. gada notikumiem Ukrainā, Krimas reģionā, daudz biežāk publiskajā telpā ir minēti un arī apspriesti militārie draudi.

–  Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte ir ļoti zema. Tikai 3% jauniešu uzskata, ka “pilsoniskais patriotisms” ir svarīgs, turpretim “nacionālistisko patriotismu” atbalsta 19%, bet visaugstāk – 65% – tiek vērtēts “raksturīgajās pazīmēs balstītais patriotisms” (daba, sports, kultūra).

Tieši pilsoniskā patriotisma deficīts tiek identificēts kā Latvijas attīstības problēma.

–  Nav datu par regulāru jauniešu darbību nevalstiskajās organizācijas, taču, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijā pieejamo jaunatnes organizāciju sarakstu, šis skaits nav vairāk par 1% jauniešu, neregulāras aktivitātes nevalstiskajās organizācijās iesaistās 14% jauniešu,  kamēr Somijā – 32%, bet Igaunijā – 19%. Iesaiste brīvprātīgā darba aktivitātēs Latvijā ir 12%, savukārt Somijā – 42%.

– Brīvajā laika valsts finansētās tradicionālās kultūras interešu izglītības programmās iesaistās 60-62% skolēnu, sporta interešu izglītības programmās 18-20%, Jaunsardzes programmā 0,3% (~8000 dalībnieki), turpretim jaunatnes nevalstisko organizāciju  programmās līdz 1%.

– Valsts budžets 2020. gadā paredz Jaunatnes politikas programmai Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā 0,32 milj. eiro, savukārt Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošai Jaunsardzes programmai – 7,7 miljonus eiro.

Tas nozīmē, ka Aizsardzības ministrijas pārraudzībā ir lielākais ministriju budžets jaunatnes politikas realizācijai Latvijā.

Valsts aizsardzības mācībai pašlaik tiek plānoti 15-17 miljoni eiro gadā papildus jau pieejamajam finansējumam Jaunsaredzes programmai. Nav līdzvērtīgi priekšnosacījumi godīgai “spēlei”.

Kas veido pilsoniski aktīvus cilvēkus, kam rūp mūsu valsts nākotne?

Skautu un gaiduprāt, tās ir vienojošas un iekļaujošas vērtības un prasmes. Pētnieki pilsoniskās prasmes definē kā indivīda spēju komunicēt, veidot dialogu, dzīvot kopā ar citiem, risināt konfliktus nevardarbīgā veidā, sazināties, piedalīties publiskās debatēs, identificēt un pieņemt atšķirības, izmantot informāciju un informācijas tehnoloģijas. Pilsoniskās izglītības kontekstā svarīga ir kritiskā domāšana, līdzdalība, lēmumu pieņemšana, analīze, argumentācija, disciplinētas un konstruktīvas debates.

Pilsoniskuma attīstība ir sarežģīta, īpaši salīdzinoši jaunās demokrātijās kā Latvija. Tāpēc kaut arī pozitīvi vērtējam Aizsardzības ministrijas mēģinājumu attīstīt jauniešos pilsoniskuma un patriotisma prasmes un attieksmes ar interešu izglītības programmas ar militāru ievirzi “Jaunsardze” un drīzumā visās vidusskolās ieviešamo obligāto priekšmetu “Valsts aizsardzības mācība” palīdzību, tikai šo divu instrumentu izcelšana parāda šauru skatījumu uz darbu ar jaunatni valsts vispārējas drošības koncepcijas ieviešanas kontekstā.

Nelielais finansējums šajā gadā Jaunatnes politikas programmai nav nekas jauns. Kopš neatkarības atjaunošanas atbalsts jaunatnes nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā finansiāls, nav bijusi prioritāte.

Taču šo organizāciju attīstībai ir nepieciešams valsts finansējums, jo tikai ļoti retos gadījumos tās var izdzīvot pašu spēkiem. Jaunatnes organizāciju galvenais klients ir bērns un jaunietis, kas pats vēl nepelna. Finansējums (arī valsts un pašvaldību atbalsts) nedrīkst būt šķērslis bērna/jaunieša brīvā laika un pulcēšanas brīvības nodarbes izvēlē.

Ņemot vērā plānoto atbalstu un finansējuma mērķi, esam sasnieguši ļoti trauslu demokrātijas saglabāšanas robežu, kad pilsoniskās prasmes Latvijā plānots attīstīt galvenokārt militārā veidā ar Aizsardzības ministrijas militāri trenētiem instruktoriem.

Aizsardzības akadēmijas pētījums parāda, ka jaunsardze attīsta nacionālo patriotismu. Nacionālisms Latvijā ir būtisks valsts pastāvēšanai, bet, ja nacionālisms radikalizējas, tad tas izpaužas kā pretnostatījums citām valstīm, tautām, veicinot neiecietību pret dažādo.

Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas informatīvā ziņojumā norādīts: “Svarīga ir arī Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte, kas ir priekšnoteikums sabiedrības līdzdalībai valsts politiskajos un sabiedriskajos procesos. Pilsoniskā aktivitāte nozīmē pilsoņu lielāku interesi par valstī notiekošajiem procesiem, kā arī atbildības uzņemšanos dažādu procesu neveiksmīgas attīstības gadījumā.” Tieši tāpēc Latvijas skautu un gaidu organizācija uzskata, ka jaunatnes nevalstiskās organizācijas ir vienas no galvenajām pilsoniskās izglītības realizētājiem valstī un pamats pilsoniski aktīvas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.

Jaunatnes nevalstiskās organizācijas ir tās, kas jau tagad attīsta tās zināšanas, prasmes un attieksmes, kas ir svarīgas valsts drošībai, un šis fakts ir jānostiprina topošajā likumprojektā par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzību un Valsts aizsardzības koncepcijā. Stiprai pilsoniskā sabiedrībai ir jābūt daļai no demokrātiskas valsts drošības, paralēli militārajai aizsardzībai.

Kādi risinājumi valsts drošības stiprināšanai nepieciešami jaunatnes kontekstā?

  1. Turpināt diskusiju par jaunatnes pilsonisko audzināšanu un jaunatnes organizāciju lomu valsts drošības un aizsardzības kontekstā.
  2. Valstiski atzīt jaunatnes nevalstisko organizāciju ieguldījums vispārējā valsts drošībā, nostiprinot šo faktu topošajā likumprojektā “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” (nr. 566/Lp13) un Valsts aizsardzības koncepcijā.
  3. Veikt kvalitātes vērtējumu darbā ar jaunatni līdz šim realizētajiem instrumentiem, īpaši interešu izglītībai.
  4. Stiprināt un valstiski atbalstīt jaunatnes organizāciju darbu un attīstību, ievērojami palielinot Valsts jaunatnes politikas budžetu, organizācijas varētu piesaistīt, mācīt, koordinēt brīvprātīgos un realizēt neformālās izglītības darbības programmas, kas stiprina valsts drošumspēju.
  5. Atjaunot un praktizēt Jaunatnes konsultatīvo padomi kā pārresoru koordinācijas punktu valstij darbā ar jaunatni, lai nodrošinātu kvalitatīvu diskusiju ar sfērā iesaistītajiem, valsts resursu gudru pārvaldību un attīstītu jaunatni kā valsts resursu.
  6. Nostiprināt darba ar jaunatni funkciju kā obligātu pašvaldībās topošās Administratīvās reformas kontekstā.
  7. Popularizēt, atbalstīt visa veida ilgtermiņa brīvprātīgo darbu.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās izglītības kustība, kas papildina skolu un ģimeni, kuras mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pārliecību, vēlmi izzināt, atklāt un gribu mācīties. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 950 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Skautu un gaidu kustība ir vienīgā pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas ir darbojusies latviešu kopienā kopš 1917. gada bez pārtraukuma (arī DP (Pārvietoto personu) nometnēs un trimdā) un pārsvarā uz brīvprātības principiem, ieguldot savus personīgos līdzekļus sabiedrības attīstībai. Skautu un gaidu organizācijas visā pasaulē, un arī Latvijā, paralēli vērtību orientācijai un pilsoniskuma prasmēm attīsta arī praktiskas dzīves iemaņas, kuras ir noderīgas arī dažādu krīžu situācijās – avārijās un negadījumos, dabas katastrofās (plūdi, zemestrīces, vētras u.c.), sociālo krīžu risināšanā (darbs ar vardarbībā cietušiem bērniem, atbalsts bēgļu nometnēs u.c.). Šīs prasmes bērniem un jauniešiem primāri palīdz pašorganizēties, nonākot jebkura veida krīzē.

Būsim modri!

Komentāri (13)

Spēkozols 10.06.2020. 13.04

Esmu viens no tiem, kurš skautu solījumu deva 30 gadus atpakaļ, pašā Atmodas laika virpulī. Tagad varu droši teikt, ka skautu un gaidu vērtības nostiprināja manas personības pamatus. Interese par notiekošo sabiedrībā, vēlme izzināt un izprast atšķirīgo, savu un komandas spēju apzināšanās, rūpes par līdzcilvēkiem, valsti un vidi, degsme veidot Latviju un pasauli labāku. Tas viss veido un stiprina sabiedrības pilsonisko patriotismu, kas ir noteicošs valsts drošībspējas stiprināšanai.

+1
0
Atbildēt

0

Sskaisle 10.06.2020. 10.38

Mana svēta pārliecība ir tāda, ka patriotismu rada tikai un vienīgi tas, cik valsts pilsoņi tic un uzticas valstij. Ja valsts ir korumpantu izzagta, ja saeimas deputātos vairāk ir notiesāto vai apsūdzēto,ja saeimas deputāti nespēj uzklausīt sabiedrību, nespēj atbildēt sabiedrības jautājumiem, ja valdība nespēj nodrošināt finanšu caurspīdīgumu skaidrojot savas rīcības –

tad jautājums – kas tie par cilvēkiem, kuri paliks patrioti tādai valstij.

Prezidents Levits varētu dziedāt skaistāk par Pavarotti – tas neglābs sabiedrību no sāpēm un vilšanos par valsti.

Tā kā lai nu jaunsargiem viss izdodās un lai viss “griežās” uz labo pusi , bet šobrīd – kā es te sēžu – nu neapskaužu es šos jauniešus

+1
0
Atbildēt

0

Atis Priedītis 11.06.2020. 10.03

Par pilsoniski aktīviem ir jāuzskata arī tos cilvēkus, kuri par spīti lielo masu mediju meliem izmantojot komentēšanas iespējas mēģina cilvēkiem izstāstīt patiesību. Izrādās jau pasen ir uzņemta filma, kura regulāri tiek rādīta TV kanālā Visasat History – “Forbidden History” The Stasi: Behind the Berlin Wall (TV Episode 2018). Šajā filmā tiek atklāti stāstīts par slepeno dienestu vajāšanu metodēm, kuras beidzās ar vajātā cilvēka “pašnāvību”, sajukšanu prātā vai bojā eju “nelaimes gadījuma”. Tieši šādas vajāšanu metodes esmu aprakstījis arī savās grāmatās “Kristaps – slepenie protokoli” un “Kristaps – slepenie protokoli 2, Satikšanās”. Šobrīd šīs grāmatas Latvijā ir vienīgās, kurās tiek stāstīts ar ko VDK nodarbojās 80.tajos gados. Savukārt lielie masu mediji tiražē tikai Dombura melu pārraides par bijušajiem “stukačiem”.
https://www.imdb.com/title/tt8710660/

0
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort