2020_05_Inga-Pizāne1_40.png
Divi metri
Aizdomu pilni skatieni izplatās kā mēris.
Kā apjukums. Mācos sejai pieskarties tikai drošos apstākļos,
nevis nepieskarties
vispār. Ir svarīgi apzināties savu ķermeni.
Kamēr tas ir. Klausos skaņdarbu While We Are Here.
Mazgājot logus, domāju par to, ka būtu bail
pazaudēt ožu. Mēģinu saprast, kā jūtos.
Aizeju uz pastu izņemt dzeju. Atpakaļceļā
skatos uz ziedu tirdziņu, bet neko vairāk.
Kabatā atrodu kinoteātra biļeti. Mājās
skatos uz kalendāru un nesaprotu, kāpēc
nav pāršķirts nākamais mēnesis. Izrādās,
tas pats vēl nav beidzies.
Divi metri — tas ir maz vai daudz?
Laiks dezinficēt laiku, kurā dzīvojam.
Vakcīna
Varētu nošaut visus, kas neietur
divu metru distanci,
un tad nošaut tos, kuri nošāva tos, kuri neietur
divu metru distanci,
un tā tālāk.
Šaut, kamēr beigtos lodes.
Kas zina, varbūt līdz tam brīdim
būtu izgudrota
vakcīna
pret
muļķību
vai vismaz pret aroganci.
