Grāmatizdevēji, literāti un mākslinieki 1942.—1944. gadā. Rets fotouzņēmums, kurā vienkopus redzamas arī rakstā minētās latviešu kultūras personības. Pirmajā rindā no kreisās: Ludolfs Liberts, Ansis Auziņš, Pēteris Mantnieks, Arturs Bērziņš, Arvīds Mālītis, Kārlis Skalbe, Helmārs Rudzītis. Otrajā rindā no kreisās: (2.) Edgars Ķiploks, (5.) Ilmārs Roze, (6.) Jānis Kadilis, (7.) Indriķis Zeberiņš. Trešajā rindā otrais no kreisās Kārlis Sūniņš. K. Rakes foto. LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas Retumu krājums
Šī laikaposma vērtēšanā joprojām esam izvairīgi
Atšķirībā no vairākām citām kultūras jomām (tēlotāja māksla, mūzika) grāmatu izdošanai nacistu okupācijas gados Latvijā pētnieki līdz šim ir pievērsuši salīdzinoši nelielu uzmanību. Tomēr tieši detalizētāka šī perioda grāmatniecības izvērtēšana ļauj apšaubīt pieņēmumu, ka 1941.—1944. gadā izdotās grāmatas ir vērtējamas galvenokārt kā nacistiskās propagandas kanāls, arī salīdzinājumā ar tālaika preses izdošanas praksi. Laikposmā no 1941. gada vasaras līdz 1944. gada rudenim nāk klajā ap 1500 grāmatu latviešu valodā un nošu izdevumu ar kopējo tirāžu aptuveni pieci miljoni eksemplāru. Kaut arī ne gluži izsmeļoši, šī posma grāmatu ražu atklāj bibliogrāfiskais rādītājs Zemes bibliotēkas biļetens (1941—1944) un neregulāri izdotais informatīvais izdevums Latvju Grāmatnieks (1943—1944). Diemžēl šo gadu norises, ar retiem izņēmumiem, izdevēju un literātu atmiņās ir aprakstītas visai skopi.
