Ko vēsturnieki jums nestāsta • IR.lv

Ko vēsturnieki jums nestāsta

Ilustrācija — Anna Zvaigzne
Inese Dreimane

Pirms kāda laika man bija savdabīga tikšanās ar mūsu muzeja apmeklētāju. Viņš interesējās par radu meklēšanas iespējām, dokumentu pieejamību un tā tālāk. Diemžēl konkrētajā situācijā īpaši daudz palīdzēt nespēju, jo runa bija par laika posmu, no kura tiešām saglabājies maz rakstītas dokumentācijas.

Tad cilvēks sarunas gaitā pavēstīja, ka vislabāk visu varētu noskaidrot, ja nonāktu pagātnē. No sirds piekritu un ieteicu tā arī izdarīt, bet tad atklājās, ka lieta nav tik vienkārša. Viņam gan esot spējas ceļot laikā, taču pats to darīt nevarot — vajag kādu citu, kurš piekritīs, ka viņu uz to pagātni aizsūta. Sarunas biedrs vērās manī ar cerībām. Sapratu, ka šajā vietā vēsturei kā zinātnei vairs nekādas teikšanas nav. Izdvesu, ka tik negaidīts un nopietns piedāvājums ir kārtīgi jāapdomā un uzreiz atbildi dot nevaru. To sakot, neuzkrītoši iebakstīju tālrunī īsziņu kolēģei, liekot noprast, ka Hjūstonā ir problēmas.1 Viņa ieradās visai drīz un komplektā ar pārmetošu skatienu teica, ka tikšanās jābeidz, jo mani «visi jau gaida sanāksmē». Pēc tam kabinetā abas ieskatījāmies kalendārā, jo arī vēsturniekiem jēdziens «pilnmēness» ir faktors, ar kuru darba procesā jārēķinās.

Protams, sarunas par ceļošanu pagātnē ir «sviests». Mūsu profesijā vispār nav pieņemts ne tikai vazāties laikā šurpu turpu — pat visādas varbūtības teorijas neskaitās labais tonis, jo pagātne ir noticis fakts, kas nav grozāms. Tāpēc nav pat vērts spriedelēt par to, kā būtu, ja 1940. gadā šautu pretī, ja Zālamans Murins tiktu pakārts, bet Kaupēns — apžēlots. Es to visu zinu, taču todien, atceļā uz mājām pārdomājot notikušo, nonācu pie atziņas, ka man izteikts absolūti neiespējams, bet sasodīti vilinošs piedāvājums.

Varētu taču saņemt dūšu, ne? Satikties ar to laika mašīnas konstruktoru, pārrunāt, vienoties par procesu un rezultātiem. To, kas viņam pašam vajadzīgs, es uzzināšu — ar to problēmu nebūs. Taču pateicībā par sadarbību es gribu arī sev kādu pusstundu gaismas gada, lai vēl dažas «ģēlas» nokārtotu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu