Vīruss ir netaisns

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos.

Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,4%. Kāpums Latvijā ir straujāks nekā citās Baltijas valstīs.

Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe – piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē.

Labāk izskatās nodarbināto skaita rādītāja izmaiņas. 1. ceturksnī gada griezumā tas gandrīz nemainījās, samazinoties par 1,5 tūkstoti. Salīdzinot ar pērnā gada beigām, tas saruka par 9 tūkstošiem, taču tā ir drīzāk sezonāla parādība, kas daudz neatšķiras no pārmaiņām citos gados. Nodarbinātības kritums visvairāk skāris cilvēkus vecumā no 35 līdz 44 gadiem, tātad visaktīvāko vecuma grupu, kamēr senioru nodarbinātības līmenis ceturkšņa un gada laikā ir pat pieaudzis.

Viena no spilgtākajām tuvojošos nepatikšanu pazīmēm darbaspēka apsekojuma datos ir nepilnu darbalaiku strādājošo īpatsvara krasais pieaugums ceturkšņa laikā no 9,4% līdz 12,0%.

Pirms diviem gadiem tas bija tikai 7,9%. Nav redzama nozīmīga ietekme uz algas lielumu, gada laikā ir strauji audzis lielas (virs 1400 eiro neto), bet samazinājies mazas algas (līdz 450 eiro) saņemošo īpatsvars, pretējās pārmaiņas ceturkšņa griezumā ir sezonālas. Ilgstošo bezdarbnieku skaits vēl nav pieaudzis, taču tas neizbēgami notiks.

Tātad pandēmijas ietekme uz darba tirgu 1. ceturksnī ir redzama, bet nav dramatiska. Taču var minēt, kā tā izpaužas šobrīd un izpaudīsies nākotnē. Šis ir interesants un neparasts laiks, kad rakstīt par ekonomikā notiekošo. Vairākas nozares un to uzņēmumi jau jūt uzlabojumus salīdzinājumā ar krīzes kulmināciju marta beigās un aprīļa sākumā. Taču datos, kas raksturo ekonomiku un darba tirgu kopumā, un kas pieejami pēc ilgāka laika, vēl ir redzama tikai krīzes tuvošanās.

Ir dati, kas jau atspoguļo krīzes pārvarēšanu, kas gan ir gara, gados mērāma procesa sākums. Bezdarbnieku skaita pieaugums, pa nedēļām pašlaik ir tikai apmēram sestā daļa no izmaiņu ātruma aprīļa sākumā. Skatoties pa dienām, NVA jauno klientu skaits ir samazinājies no tūkstoša augstākajā punktā aprīļa sākumā līdz simtam 21. maijā. Turklāt tas nenozīmē, ka tagad bezdarbnieku skaits aug par 100 cilvēkiem dienā, jo ir citi, kas darbu atrod. Vakanču skaits kopš krīzes sākuma samazinājās apmēram uz pusi, bet kopš aprīļa ir pieaudzis. Maijā līdz šim reģistrēti 4000 jaunu vakanču. Apple un Google dati rāda, ka aug pārvietošanās, jo īpaši privātā transporta izmantošanas intensitāte, kas jau pārsniedz janvāra vidus līmeni. Gaisma tuneļa galā iekšējo pakalpojumu nozarēm jau ir spoža, tās strauji attālinās no zemākā punkta. Taču rūpniecībā tas vēl visdrīzāk ir priekšā.

Jau vairākus gadus sabiedrisko diskusiju krustpunktā Latvijā ir bijusi nevienlīdzība. Nav šaubu, ka koronavīrusa ietekme problēmu saasinās, tāpat kā citur pasaulē. Pandēmijas plosīšanās darba tirgū ļoti nevienmērīgi ietekmē cilvēkus atkarībā no viņu ienākumu līmeņa un izglītības. Tos darbus, ko veic cilvēki ar salīdzinoši zemāku izglītību, biežāk ir neiespējami veikt attālināti, tie ir plaši pārstāvēti vairāk cietušajās nozarēs, kā viesnīcas un restorāni.

Zīmīgi, ka jauniešu bezdarba līmenis gada laikā audzis vairāk nekā divkārt straujāk par kopējo – par 3,4 procentpunktiem. Arī tas lielā mērā ir tūrisma apstāšanās rezultāts.

Vislabākie dati un analīze ir pieejama par ASV ekonomiku, tās rezultātus var izmantot aptuvena priekšstata veidošanai par Latvijā notiekošo. Kāds Čikāgas Universitātes pētījums rāda, ka no februāra vidus līdz aprīļa vidum cilvēkiem ienākumu augstākajā piektdaļā nodarbinātība ir samazinājusies par 9%. Savukārt starp tiem, kuru ienākumi jau pirms krīzes bija zemākajā piektdaļā, darbu ir zaudējuši 35%. Tātad lielākais ienākumu kritums ir cilvēkiem, kuriem visdrīzāk nav lielu uzkrājumu, jo nav bijis ienākumu, no kuriem tos izveidot. Zīmīgi, ka Apple mobilitātes dati par Latviju zīmē labvēlīgāku ainu nekā Google sniegtie, kas liek domāt, ka arī šeit cilvēki ar augstākiem ienākumiem cieš mazāk.

Cik ļoti ir jāuztraucas par nevienlīdzības kāpumu? No vienas puses, runājam par diezgan īslaicīgu stāvokli lielākajai daļai nozaru un strādājošo. No otras puses, šis stāvoklis var visvairāk ieilgt nozarēs, kas ir svarīgas darba devējas cilvēkiem ar salīdzinoši zemu kvalifikāciju. Pārkvalifikācija būs daļa no risinājuma, bet ir jautājums — cik liela daļa no krīzē cietušajiem būs spējīgi veikt pietiekami tālu kvalifikācijas “lēcienu”, lai strādātu, piemēram, plaukstošajā IT pakalpojumu nozarē?

Pandēmijas ietekme jau atšķiras un atšķirsies arī ģeogrāfiskā griezumā. Tie Latvijas rajoni, kuru ekonomikā dominē lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, var justies samērā droši. Visai labas izredzes ir arī Rīgas iedzīvotājiem, kaut sākotnēji šeit bezdarba kāpums bija straujāks, jo te plaši pārstāvētas vairākas krīzes sākotnēji skartās nozares. Taču galvaspilsētā arī notiek strauja atgūšanās, kas ir acīmredzama ielu satiksmes pieaugumā. Rīgas lielākajai eksporta nozarei – IT un biznesa pakalpojumiem – pandēmija kaitēs mazāk nekā preču eksportam. Krīze sākās kā pakalpojumu krīze, bet turpināsies vairāk kā ražošanas krīze.

Pasaules tirdzniecības organizācija prognozē, ka šogad pasaules tirdzniecība samazināsies vairāk nekā par desmito daļu. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē apstrādes rūpniecība veido trīs reizes lielāku ekonomikas daļu nekā Rīgā. Ir bažas par vairākām reģionu pilsētām. Galvenokārt par Ventspili un Daugavpili, kur koncentrējas divas ievainojamības — liela tranzīta loma, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļa rūpniecībā, kas vairākus gadus bija priekšrocība, bet šobrīd ir arī risks. Arī trešajā lielajā ostas pilsētā Liepājā rūpniecības uzņēmumi specializējas metālapstrādē un mašīnbūvē. Taču tas, ka te ir veiktas un turpinās lielas investīcijas, mazina krīzes ietekmi.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu