Vai un kā mainījusies ziedošanas kultūra Latvijā? • IR.lv

Vai un kā mainījusies ziedošanas kultūra Latvijā?

Foto: Evija Trifanova, LETA
Olga Kazaka, biedrības “Taureņa efekts” līdzdibinātāja, valdes locekle

Kad pirms 11 gadiem ar domubiedriem dibinājām labdarības biedrību Taureņa efekts, par savu mērķi izvirzījām izkopt mērķtiecīgas ziedošanas risinājumus. Kā biedrības pamatakmeņus guldījām atslēgvārdus “nepieciešamais”, “iedvesmojošais”, “praktiskais”, arī tagad tik ļoti modernos “ilgtspējīgais” un “jēgpilnais”, un šie pamati ir palikuši nemainīgi arī šodien. Uz tiem attīstījušies un balstās mūsu darbības virzieni – projekti Latvijas bērnunamu audzēkņu atbalstam, kuros koncentrējamies gan uz materiālas palīdzības sniegšanu, gan rūpēm par šiem bērniem un jauniešiem noderīgu dzīves prasmju attīstīšanu, tāpat sekmējam viņu iekļaušanos sabiedriskās dzīves aktivitātēs, piemēram, dodot iespēju apmeklēt kino, izstādes, teātri, izklaides parkus, vērot sporta spēles un ar sportu arī nodarboties.

Šī nedaudz vairāk kā desmitgade darba ļauj daudz secināt, un šoreiz vairāk par materiālā atbalsta jomu. Pirmkārt, aktīvas altruisma izpausmes priekšnoteikumi, protams, ir ekonomiska un sabiedriska stabilitāte, jo, tikai spējot parūpēties par sevi un tuvākajiem un esot drošībā, mēs varam sākt domāt par atbalstu citiem līdzcilvēkiem. Lielbritānijas labdarības atbalsta organizācijas Charities Aid Foundation pētījums Globālais dalīšanās indekss, 10. izdevums (Global Giving index, 10th edition), kurā apkopoti dati par visu pasaules valstu iedzīvotāju paradumiem iesaistīties labdarībā 10 gadu griezumā, diemžēl liecina, ka Latvijas iedzīvotāju aktivitāte labdarības jomā pazeminās. Tiesa, no otras puses ir arī ļoti pozitīva tendence: pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) datiem, Latvijas bērnunamos dzīvojošo skaits samazinās: laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam ārpusģimenes aprūpes iestādēs uzturošos bērnu skaits samazinājies par 57%. Pagājušā gada beigās tie bija 621 bērns, un attiecīgi sarūk arī bērnunamu skaits. Otrkārt, mums ir arī citas labas ziņas – pēc mūsu novērojumiem, pieaug ziedojumu kvalitāte.

Taču noteikti aktuāls ir jautājums, vai un kā šīs tendences mainīs Covid-19 pandēmija? Vai iesaistīšanās labdarībā kļūs mazāka, jo aktualizēsies pašu izdzīvošanas jautājumi, un vai atkal nezaudēsim ziedojumu kvalitātes latiņu?

Atsauciet atmiņā savu bērnību. Atcerieties pusaudža gadus. Iedomājieties, ka šos laikus piedzīvojat mūsdienās. Un iedomājieties, ka jums ir jāstaigā tikai nemodernās, nonēsātās drēbēs. Nē, jums nav tikai pāris apģērba gabalu, bet viss, ka jums ir pieejams, ir apģērbs un apavi, ar kuriem jums ir kauns iziet uz ielas. Šis iztēles vingrinājums labi palīdz skaidrot, ko bērnunamu darbinieki cenšas, bet, iespējams, kautrējas pateikt, kad saka, ka bērniem noderētu apģērbs. Tāpat – ko ziedošanas kultūrā iemieso vārds “ilgtspējīgs”. Tas ir apģērbs un apavi, kas tā nēsātājam patīk, ko var iemīļot un ko var pats nonēsāt. Jauns un stilīgs apģērbs. Diemžēl arī mūsu pieredzē ir gadījumi, kuros bērnunamiem tiek nodotas tekstilpreces, kurām īstā vieta būtu atkritumu poligonos, tomēr tā atgadās arvien retāk.

Mūsdienās līdzīgi var gadīties arī ar dažādām elektroprecēm: bērnunamiem nav īpašu kambaru, kuros paglabāt ziedotās nestrādājošās iekārtas. Arī tad, ja klēpjdatora vai planšetdatora ekrāns vēl mirdz, būtu derīgi izvērtēt, vai tas spēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas pašreizējā straujajā datorprogrammatūru attīstības dinamikā.

Datortehnika ir viena no tām nepieciešamību grupām, par kurām bērnunamiem parūpēties ir visgrūtāk, jo apmierināt visu audzēkņu vajadzības prasa lielus finanšu ieguldījumus.

Ja jums ir radusies izdevība nomainīt savu vēl gluži pieklājīgi darbojošos datoru vai mobilo tālruni, apsveriet iespēju tos nodot lietošanā bērnunamā. Ja tas tomēr nav darba kārtībā, tad labāk nogādājiet to elektronikas šķirošanas punktos.

Savukārt, ziedojot higiēnas un skaistumkopšanas preces, dariet to pēc principa “ja to varētu atdot draugam/draudzenei, tad to var arī ziedot”. Kā jebkuram jaunietim, arī bērnunamu audzēkņiem patīk krāsot un ieveidot matus, iesmaržoties, uzkrāsot acis, lūpas, nokrāsot nagus. Ja jums ir alerģija pret nupat iegādāto higiēnas preci, ziedojiet to kādam, kam tā derēs – nepieciešamības pēc higiēnas precēm mēdz būt ļoti daudzveidīgas.

Līdzās šīm trīs vislielākajām Latvijas bērnunamu audzēkņiem nepieciešamo mantu grupām virknējas arī vajadzības pēc sporta inventāra, divriteņiem un skrejriteņiem, materiāliem dažādiem rokdarbiem, spēlēm – gluži kā jebkuram citam bērnam vai jaunietim. Tikai šo bērnu vecāki esam visi mēs, un mūsu spēkos ir viņus iepriecināt.

Šos secinājumus mēs balstām regulārā komunikācijā ar Latvijas bērnunamiem: biedrība Taureņa efekts ik ceturksni veic aptauju par audzēkņiem aktuālajām materiālajām un nemateriālajām vajadzībām. Šis saraksts ir pieejams mūsu mājaslapā www.taurenaefekts.lv, un tas paredzēts ikvienam – uzņēmumiem, privātpersonām, citām labdarības organizācijām -, kas vēlas iesaistīties bērnunamu bērnu un jauniešu atbalstīšanā.

Viens no veidiem, kā to pielietojam mēs paši, ir, veidojot jēgpilnu ilgtermiņa sadarbību ar atbildīgiem uzņēmumiem. Tā, piemēram, šā gada ieskaņā iesaistījāmies a/s Latvijas zaļais punkts un vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Eco Baltia VIDE tekstila šķirošanas pilotprojektā. Mūsu sadarbības ietvaros bērnunamiem no tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros ievietotajām tekstilprecēm tiek nošķirots kvalitatīvākais un arī jaunais, pēc iespējas precīzāk izmērā atbilstošais apģērbs un apavi. Tādējādi veidojam ilgtspējīgāku apģērbu un apavu ziedošanas kultūru, jo pie bērniem nonāk tas, kas jau izgājis cauri profesionālam šķirošanas centram. Esam priecīgi, ka šī sadarbība turpināsies jau ārpus veiksmīgā pilotprojekta ietvariem.

Jau ilgus gadus mūsu uzticamie partneri ir sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija – ar viņu starpniecību ziedotāju mantas un mūsu internetveikalā iegādātie izstrādājumi no sūtītāja rokām pie adresātiem nonāk bez maksas. Savukārt kopā ar vietējo pārtikas veikalu tīklu ELVI un citiem atbalstītājiem bērnunamu audzēkņiem regulāri rīkojam florbola aktivitātes Sports vieno! zīmē. Ar neskaitāmiem uzņēmumiem esam rīkojuši un arī turpināsim rīkot Pieredzes dienas – nemateriālā atbalsta projektu, kurā bērni un jaunieši gūst jaunus iespaidus, apgūst noderīgas prasmes un iesaistās sabiedriskās aktivitātēs.

Izmantojiet arī jūs šo sarakstu! Atrodiet savu veidu, kā ieviest nedaudz labdarības savā ikdienā! Tas neprasa daudz, bet kādam gluži kā tauriņa spārna vēziens var mainīt visu. Pats galvenais, lai mūsu materiālais devums simbolizētu atzīšanu, izpratni un cieņu, ko nedrīkstam zaudēt arī krīzes apstākļos.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu