“Mēs dzenamies pieļaut tās pašas kļūdas, ko pieļāvusi visa Eiropa. Mēs esam tupi granulu eksportētāji. Latvija ir viens no pasaulē lielākajiem granulu eksportētājiem. Šausmas! Latvijai mežizstrādes un lauksaimniecības nozarēs raksturīgs race to the bottom — skrējiens uz «dibenu», zemāko punktu. Pārdot arvien lētāk, lai apsteigtu konkurentus. Pilnīgi izsmelt resursus īsā laikā,” par Latvijas mežu izstrādes politiku saka ornitologs Viesturs Ķerus. Viņš ir debitants rakstniecībā un nupat ar grāmatu Meža meitene Maija ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko oriģinālliteratūru bērniem.
Ir sarunā ar Viesturu Ķerus uzzinām ne tikai, ka viņa sarakstītā grāmata ir tāda, kurā daudzi atpazinuši bērnības sajūtas un atmiņas. “Labā bērnu grāmatā vienmēr ir kāds slānis, kas domāts pieaugušajiem,” saka ornitologs.
Taču viņš ir arī nopietns mežu aizstāvis pret to komerciālo izciršanu, ne reizi vien publiski uzstājies pret Zemkopības ministrijas agresīvi virzītajiem koku ciršanas noteikumiem, kas pieļauj cirst jaunākus un tievākus kokus: “Runājot par valsts mežiem — tas ir mūsu visu kopīpašums. Jaunie noteikumi it kā tiek virzīti, lai atbalstītu privāto mežu īpašniekus, bet mēs zinām, ka tie vienlīdz attieksies arī uz valsts mežiem.”
Viņš teic, ka situācija ir sarežģīta, jo nozīmīgs spēlētājs ir Latvijas valsts meži, “lai gan visu laiku izliekas, ka uz viņiem šī jezga neattiecas. Tomēr visās debatēs viņu cilvēki ir klāt un aizstāv koku ciršanas noteikumu grozījumus”. Tāpat liela nozīme esot Kokrūpniecības federācijai un tajā skaitā uzņēmumam Latvijas Finieris, kuri nav mežu īpašnieki, bet ir ieinteresēti no šiem īpašniekiem dabūt koksni. Ķerus secina – ja kokrūpnieki ies skaļi kauties par tievāku koku ciršanu, tas izskatīsies slikti, tāpēc viņi klusē.
Ķerus tic, ka lielākā daļa mežu īpašnieku ir labdabīgi un dabai draudzīgi cilvēki. “Viņi uzklausa padomus no organizācijām, kuras ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk un lētāk nocirst viņu mežu. Viņi atļauj nocirst savu mežu pēc caurmēra un pēc tam paģībst, ieraugot totālu kailcirti.”
Ornitologs norāda, ka jau šobrīd Latvijas problēma ir mežu fragmentācija: “Saskaitot visus mežus kopā, it kā šķiet, ka platība ir liela. Reāli tur nav īstu masīvu, bet daudzi mazi, atsevišķi pleķīši. Mūsu meži jau tagad ir vienās ķeskās. Latvijā pie mežu platības pieskaita arī izcirtumus un ļoti jaunas jaunaudzes. Tāpēc mūsu mežizstrādes lobijs dusmās iet pa gaisu, kad Eiropas Vides aģentūra ziņo, ka Latvijas mežu platība ir redzami samazinājusies.”
Ķerus teic – ir skaidrs, ka mazās meža saliņas nespēs noturēt to dzīvību, ar ko mēs šodien Latvijā lepojamies. “Nebūs nekādu melno stārķu, mazo ērgļu, medņu. Arī vilku un citu zvēru, iespējams, nebūs. Latvijas valsts attiecības ar dabu šobrīd veidojas kā patērētājam, kurš tic, ka produkti lielveikalā nekad nebeigsies. Mēs dzenamies pieļaut tās pašas kļūdas, ko pieļāvusi visa Eiropa.”
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Komentāri (96)
Vincs 15.05.2020. 14.02
Lai lieki apkārt neraudzītos, te būs pavisam precīza norāde uz “mūzikas” pasūtītājiem.
Nozares grupējuma TOP 9 jautājumi politiskajām partijām pirms 13.Saeimas vēlēšanām par meža nekoksnes resursa izlaupīšanas saglabāšanu. Par visai sabiedrībai piederošu īpašumu.
1. Kāda būs jūsu stratēģija lielo medījamo plēsēju populāciju apsaimniekošanā?
2. Vai atbalstāt ideju, ka medību saimniecība, tai skaitā populāciju apsaimniekošana jāvada, ņemot vērā vietējo situāciju, nevis akli pildot ne tikai Eiropas Komisijas rīkojumus, bet arī visus ieteikumus uztverot burtiski?
3. Vai plānots vairāk uzmanība veltīt medījamo un nemedījamo dzīvnieku (putnu un zīdītāju) nodarīto postījumu apzināšanai un attiecīgai populāciju kontrolei?
4. Vai ir paredzēts pārskatīt kompensāciju par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem apmērus un atvieglot to saņemšanas mehānismu, piemēram, vilku nodarītie postījumi lopkopībai?
5. Kāda rīcība sagaidāma no jūsu partijas medību saimniecības attīstības jomā? Populisms un pakļaušanās agresīvi noskaņoto vides aktīvistu spiedienam, vai racionāla saimniekošana, paļaujoties uz profesionāļu un zinātnieku spriedumu un pieredzi?
6. Vai ir domāts par karojošo „ vides aktīvistu „ organizāciju darbības ierobežošanu, uzraudzību un sodiem par nodarīto kaitējumu un radītajiem faktiskajiem zaudējumiem un paredzētās peļņas zaudēšanu?
7. Kāda ir jūsu politiskā spēka nostāja, aizstāvot mednieku tiesības nodarboties ar valsts definētu un uzraudzītu nodarbi – medībām, ņemot vērā, ka tā ir ļoti svarīga tautsaimniecības nozare, kurā mednieki iegulda personīgo laiku un lielus līdzekļus?
8. Kāda būs jūsu nostāja Āfrikas cūku mēra jautājumā? Vai ir paredzēts atbalstīt mednieku centienus kontrolēt situāciju, finansēt pētījumus, higiēnas un biodrošības pasākumus, ieskaitot mežacūku atlieku savākšanas konteineru un krematoriju iegādi/atjaunošanu?
9. Esošā medību iecirkņu sistēma grauj medību saimniecību un rada nesaskaņa kolektīvu starpā. Vai ir paredzēts atbalstīt grozījumus Medību likumā, nosakot konkrētas iecirkņu ārējās robežas vai kā citādi nospraužot nemainīgas robežas?
0
goldenrum 20.05.2020. 10.35
Lai būtu saprotams –
“Latvijas meža īpašnieku biedrībai (MIB) “vēderā” ir A/S Latvijas valsts meži.
Tas nekur netiek publiski pausts, taču citādi nav izskaidrojama MIB mājas lapā atrodamā informācija, ka “2007.gada sākumā biedrības biedru īpašumā un tiesiskajā valdījumā bija 1,68 miljoni hektāru meža, kas veido 57% no visām Latvijas meža platībām.“12. Savukārt LVM mājaslapā varam uzzināt, ka LVM Latvijā apsaimnieko “1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs.“13. Visu kopā saliek Valsts mežu dienesta vietne: “Meži Latvijā aizņem 2 965 118 ha. Pēc Valsts meža dienesta datiem, kas apkopoti MVR (par inventarizētajām platībām, kas tiek pakļautas saimnieciskajai darbībai, kuru regulē Meža likums), mežainums ir 50,3% (meža zemju platības (3 247 763 ha) procentuālā attiecība pret valsts teritorijas kopējo platību). Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm (Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas). Latvijā valstij pieder mežs 1 489 523 ha platībā (50,2% no kopējās), savukārt pārējiem īpašnieku mežu kopplatība ir 1 475 595 ha (49,8% no visu mežu platības).“14
Tā kā “citi īpašnieki” ietver gan privātos, gan pašvaldības, gan aizsardzības ministrijas un VARAM pārziņā esošos mežus (poligoni, nacionālie parki un rezervāti), tad 57% no visiem mežiem ir iespējami tikai tad, ja tajos ietilpst LVM apsaimniekotie meži. Tas savukārt nozīmē to, ka citi īpašumi MIB “pārvaldītajos mežos” ir diezgan sīka vienība un, galvenais, ka LVM ir ļoti, ļoti svarīgs biedrs. Bet manis daudz citētajā “Dienas” rakstā15 minētie MIB pārstāvji Inesis Boķis un Arnis Muižnieks varbūt ir tikai “Karlsona dūkulītes TV kastē”, kas runā to, kas viņiem uzrakstīts priekšā. Ļoti iespējams, ka LVM ir tik svarīgs biedrs, ka tam vēlmes nolasa no acīm. Piemēram, tādas, kuras būtu neērti paust pašiem. Nevajag jau teikt, ka pavisam drīz pietrūks ko cirst. Tad varētu atklāties pretrunas ar pašu iepriekš pausto – kaut vai par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kas vienalga kādā redakcijā un interpretācijā nozīmētu to, ka resursi pietiek pašlaik un pietiks vairākām nākamajām paaudzēm. Ja nu izrādās, ka nepietiek jau tagad, tad kāds izrādīsies melojis vai vēl ļaunāk, no kāda var prasīt atbildību. Vajag teikt, ka priedes ir grūti atjaunot, ka mēs paliksim bez priedēm jūrmalā, un tas nu nebūs labi. Kaut kā tā.”
http://www.goris.lv
1
J.Biotops > goldenrum 20.05.2020. 14.03
Liels paldies! Jūs šeit brīnišķīgi pamatojāt, kāpēc tas, ka liela daļa mežu pieder valstij, nevis privātiem īpašniekiem, ir slikti. Pat katastrofāli, kā tas mēdz būt ar visiem “tautas” īpašumiem.
0
Vincs 17.05.2020. 09.33
Žurnālisti, mostieties! Mūsu mežu skuvēju un pseidovaldītāju uzbāšanās ar ciršanas noteikumu maiņu, ir likusi piecelties kājās arī dabas aizstāvjiem, gan vides, gan ar vides lietām nesaistītām organizācijām, kurus nav skāris nekāds valsts finansējums, ne LVM fondu naudas. Un tas ir ļoti ļoti labi. Es uzskatu, ka šajā brīdī dabas sargi SOS sauc par klusu. Ir jākliedz no jumtiem! Ir beidzot jāceļas biroja darbiniekam, ir jāceļas studentam, šoferim, mediķim, skolotājam, celtniekam, māksliniekam, žurnālistam. Mežs un viss, kas mežā atrodas ir mūsu īpašums. Beidzot jāsaprot, ka par to lemjam mēs tauta, kādam tam būt, nevis strīpnieki, jansoni, pilveres, švēdes, ozoli un apmaksātie no varas spices. Mežs deg! Nav jāskatās uz vienu Ķerusu, ka viņš, lūk, un vēl pāris cilvēku sastieps ūdens spaiņus mūsu vietā, jo tas it kā viņu lauciņš. Nē, draugi, mežs ir mūsu, un ugunsdzēšanas tehnika pret tā dēvēto “cirtējindustriju” valstī nav iegādāta. Apzināti nav iegādāta. Mēs vienkārši nevaram vairs pieļaut, ka mūs muļķo ar datiem atkal un atkal. Visi “giezumi”, kādos plicinātāji vēlas, lai mēs raugāmies uz mūsu mežiem, ir vienkārši jaunas blēdības. Draugi, atceramies, ka datus un “griezumus” taisa “Silavā”, un “Silava” pieder Latvijas valsts mežiem. Jurģis Jansons vada Latvijas valsts mežu padomi un arī “Silavu”.
5
+1
-3
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
@aivar > Vincs 17.05.2020. 19.43
1939 gadā tas kas tagad ir mežs toreiz bija tīrums vai pļava. 1939 gadā Latvijas teritoriju klāja aptuveni 25% mežu, tagad vairā ka 50%.
1939 gadā latviešu dzimtām piederēja šie tīrumi un pļavas, kas tagad, karu un okupāciju rezultātā ir mežs.
Manuprāt, nav taisnīgi liegt mežos saimniekot, ja tur kāds puts vairāk kā 1939 apmeties bijušaja tīruma vai pļavā.
0
J.Biotops > Vincs 17.05.2020. 11.51
“…Mežs un viss, kas mežā atrodas ir mūsu īpašums. Beidzot jāsaprot, ka par to lemjam mēs tauta…” Gluži manas domas – mežs tiešām var būt tikai visas tautas īpašums, ko pārvalda tās gudrākie pārstāvji.
Ideju par mežu privātīpašumu juku laikos mums uztiepa neoliberāļi. Mēs, tauta, uzskatām, ka tāds stāvoklis ir ar steigu labojams. Atjaunojama tā sauktajā atmodā tautai atņemtā vara un mežu īpašnieki jāiznīcina kā šķira. Tas nenozīmē, ka visi, kam pieder mežs, būtu liekami pie sienas tūlīt, vismaz iesākumā pietiktu ar vienkāršu decimāciju. Atlikušie paši sakārtosies rindās pie notāriem, lai uz sava rēķinu pārrakstītu noziedzīgajā privatizācijā iegūtos īpašumus tautas uzticamākajiem pārstāvjiem- ekologiem, ornitologiem, filologiem, parabologiem.
Grūtāk izlemt, ko iesākt ar pašpasludinātājiem meža zinātniekiem, mežkopjiem un līdzīgiem dabas un tautas ienaidniekiem. Tomēr domāju, ka humānisma vārdā arī viņiem jādod iespēja laboties. Pirmais solis būtu publiska atteikšanās no melīgajiem uzskatiem un viltus mācībām, kā arī pastrādāto posta darbu radīto seku atlīdzināšana. Tad vismaz daļai uzticamāko varētu ļaut nodarboties ar dabas aizsardzību sirdgudrās tautas kompetento pārstāvju stingrā uzraudzībā.
0
aivar > Vincs 17.05.2020. 19.27
Žurnālisti ir tie kas vispusīgi uzklausa un atspoguļo dažadus viedokļus un argumentus, kas valda sabiedrībā. Tie kas nodarbojas ar kādas idejas propogandu saucas propogandisti. Tāpēc Jūs Vinc īstenībā aiciniet uz mošanos propogandistus. Neslēpieties, sauciet lietas īstajos vārdos.
0
aivar > Vincs 17.05.2020. 19.30
Žurnālisti ir tie kas vispusīgi uzklausa un atspoguļo dažadus viedokļus un argumentus, kas valda sabiedrībā. Tie kas nodarbojas ar kādas idejas propogandu saucas propogandisti. Tāpēc Jūs Vinc īstenībā aiciniet uz mošanos propogandistus. Neslēpieties, sauciet lietas īstajos vārdos.
0
Elektriķa dēls > Vincs 18.05.2020. 09.37
Es jau vienreiz šeit ierosināju ! Beidzam runāt abstrakti ! Ja autors kaut kur ir sastapies ar Kluso mežu, tad tam noteikti ir kādi cēloņi ! Tāpat kā cēloņi ir 50+ stārķu baram tikko uzartā laukā !
Pat neesot speciālistam man ir saprotams ka tas nav ne normāli ne t.s. bioloģiskās daudzveidību veicinoši un norāda un būtisku līdzsvara izjaukšanu ! Un līdzsvara acīmredzot nav ļoti plašā nozīmē un visredzamākais ir naudas pelnīšanā un tērēšanā !
Kamēr “dabas sargi” nebūs spējīgi ieviest šo līdzsvaru dzīvē, konfrontācija turpināsies ! Manuprāt tā vispirms ir ekonomikas un finanšu ministrijas problēma !
1
goldenrum > Elektriķa dēls 18.05.2020. 13.28
Re check jau taviem industriāļiem un manipulatoriem bija. Uztaisi “reality check”. Pie varas nav dabas sargi, pie varas ir cirtēji!
1
Elektriķa dēls > goldenrum 18.05.2020. 14.38
Nu ko varu teikt – paši vainīgi ka nav pie varas, acīmredzot viņu idejas (bet varbūt reālie darbi, piemēram OIK) ir liekulīgas un nav dzīvotspējīgas !
0