Ilustratīvs attēns no pixabay.com
Tas, kas pašreiz notiek ar attālināto mācīšanos, ir zināmā mērā milzīgs pedagoģiskais eksperiments, kura rezultātus varēsim izvērtēt tikai tad, kad tas būs beidzies. Jau tagad ir gan pozitīvas atsauksmes par notiekošo, taču tikpat daudz negatīvu komentāru, jautājumu un piezīmju. Un galvenais pedagogu jautājums – vai un cik ilgi mēs tā varēsim mācīt? Tikai dažiem pedagogiem līdz šim ir bijusi attālinātās mācīšanas pieredze. Lielākā daļa skolotāju tam nebija sagatavoti ne emocionāli, ne metodiski. Tieši tādēļ veidi, kā katrs skolotājs pašreiz strādā attālināti, atšķiras.
Ar vai bez maģistra grāda?
Laiks, kad spiestā kārtā ikvienam pedagogam jāspēj ātri mācīties, kā praksē lietot dažādus komunikācijas kanālus un tehnoloģijas, kā nodrošināt mācību satura apguvi, neatrodoties klātienē tiešā mijiedarbībā ar bērniem, ir apliecinājums tam, ka skolotājam mūsdienās vairs nepietiek tikai ar reiz iegūtu skolotāja kvalifikāciju un ar mācību grāmatām. Skolotājam jābūt spējīgam ātri apgūt jaunas zināšanas, tās izprast un lietot praksē. Taču, lai skolotājs savā darbībā būtu efektīvs, viņam arī jāspēj kritiski vērtēt to, ko viņš dara un kā viņš dara, veicot nepārtrauktus uzlabojumus. Mūsdienu skolotājam jābūt izglītotam un ar izcili attīstītu kritisko domāšanu, ar plašu skatījumu un spēju mērķtiecīgi pilnveidot savu profesionālo darbību, pieņemot lēmumus, balstoties faktos.
