fbpx

Par Latvijas politisko rīcību jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanā 10

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Dāvids Zalāns, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, jaunuzņēmuma Covid Laboratory direktors
Print Friendly, PDF & Email

Dienā, kad es šo rakstu, Latvijā ir oficiāli diagnosticēti 458 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu, no tiem 60 kopā pēdējās divās diennaktīs. Covid-19 slimība diagnosticēta ir jau 26 Latvijas veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, tai skaitā ārstiem, medicīnas māsām un NMPD personālam, vismaz trim policistiem un vairākiem cilvēkiem Latvijas armijā. Koronavīrusa izplatība konstatēta Rīgas patversmē, kurā vīrusa klātbūtne diagnosticēta vismaz 27 cilvēkiem un visa patversme patlaban atrodas izolācijā un karantīnā. Pirms tam līdzīgs slimības perēklis atklāts uzņēmumā Jelgavā, kurā neviens no darbiniekiem nebija bijis ārzemēs. Šīs visas ziņas ir satraucošas un šis varētu būt tas brīdis, kad Latvijas atbildīgajām institūcijām apstāties un pārdomāt – vai visu, ko darām, darām pareizi?

Ko Latvija varētu darīt, bet nedara

Iedzīvotāju lielāka un, atsevišķās jomās, masveida ikdienas testēšana.

Pasaules Veselības organizācijas galvenais ārkārtējo situāciju eksperts Maiks Raiens norādījis, ka būtiskākajam līdzeklim cīņā ar koronavīrusu ir jābūt saslimušo identificēšanai un izolēšanai. Viņš konkrēti norādīja, ka arvien lielāka vispārējās karantīnas un ierobežojumu noteikšana (kas līdz šim ir bijis Latvijas ceļš) nepalīdz koronavīrusa izplatības ierobežošanai. Tas šķiet loģiski. Papildus arī Brūss Ailvards, Pasaules Veselības organizācijas vadītāja personiskais padomnieks epidemioloģijas jautājumos, intervijā izdevumam The Time līdzīgu domu atkārtoja ļoti skaidri: “Mēs, Pasaules Veselības organizācija, aicinām visas valstis tikai testēt, testēt un vēlreiz testēt. Vai ir kāda valsts, kas veic pietiekamu testēšanu? Jā – tās ir trīs valstis: Singapūra, Dienvidkoreja un Ķīna. Visās pārējās pasaules valstīs (tas nozīmē – arī Latvijā) iedzīvotāju testēšana netiek veikta nepieciešamajā apjomā infekcijas izplatības kontrolēšanai.”

Neskatoties uz Veselības ministrijas izplatīto informāciju – tieši testēšana ir Latvijas lielākā problēma un klupšanas akmens. Kas ir konkrētās kļūdas, kas pieļautas tieši politiskā, lēmumu pieņemšanas līmenī?

* Lēmums testēt tikai cilvēkus, kas ir bijuši ārzemēs, – kļūda. Koronavīrusa izplatīšanās Latvijā notika jau kopš pirmajiem gadījumiem. Valstij testēt tikai no ārzemēm atbraukušos Latvijas iedzīvotājus un netestēt tos, kas nebija bijuši ārzemēs, nozīmē atļaut masveidā inficēties uz ārzemēm neceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

* Testēt tikai tos, kam ir konkrēti spēcīgi slimības simptomi, – kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Netestējot un neidentificējot šos cilvēkus, tiek veicināta epidēmijas plašāka izplatība, kas pakļauj īpašam riskam tieši vecāka gadagājuma cilvēkus.

* Pašā sākumā pieņemtais lēmums izmantot tikai esošo testēšanas kapacitāti no esošajām laboratorijām – kļūda, kas būtiski ierobežoja un joprojām ierobežo testēšanas spējas. Tās ir arī papildus izmaksas, jo esošie testi izmaksā vidēji 8-10 reizes dārgāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantotie ātrie testi.

* Tā arī netika pieņemts lēmums iegādāties ātros testus augsta riska grupu cilvēku (NMPD, policijas darbinieki, slimnīcu personāls) ikdienas testēšanai – kļūda. Pašlaik ir saslimuši jau NMPD darbinieki, medicīnas personāls, policisti utt. Saslims vēl – tās ir tiešas sekas nepareizajam lēmumam šos cilvēkus katru dienu nepārbaudīt. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šādas pārbaudes veic. Arī Lietuva jau pirms divām nedēļām iegādājās veselus 100 000 eksprestestu. Viņi tos izmanto tieši riska grupu biežai testēšanai, nevis Covid-19 oficiālai diagnosticēšanai, kas ir ļoti loģiska un pareiza rīcība. Kāpēc tā nedarām mēs, bet atļaujam saviem mediķiem un citām riska grupām saslimt un inficēt kolēģus?

Maldinošas informācijas izplatīšana par sejas masku lietošanu un tās novēlota labošana

* Maskas – tikai medicīnas personālam – kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Nelietojot maskas publiskās vietās, šie cilvēki neapzinoties un negribot riskē inficēt citus. Tā tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība sabiedrībā.

* Sākotnēji atbildīgās amatpersonas un valsts iestādes izplatīja informāciju, ka sejas maskas nepasargā no inficēšanās, – kļūda. Tikai tad, kad Latvijas sociālajos tīklos parādījās informācija par pētījumiem, ka maskas samazina inficēšanās ar vīrusiem risku, kas nozīmētu iespējamas juridiskas sekas Latvijas valsts iestādēm par maldinošas informācijas izplatīšanu ārkārtējā stāvokļa laikā, tikai tad valsts iestādes oficiālo informāciju precizēja. Arī amatpersonu publiskie izteikumi par masku lietošanu mainījās tikai pēc seku apzināšanās. Tā rezultātā Latvijā neradās pozitīva aizsargmasku lietošanas kultūra iedzīvotāju vidū, kas palielināja inficēšanās risku parastiem cilvēkiem.

* Sejas masku nepasūtīšana nepieciešamajā apjomā jau janvārī – kļūda. Jau janvāra beigās, kad visā pasaulē bija pieejama informācija par situāciju Ķīnā un jaunā koronavīrusa straujo sākotnējo izplatību Eiropas valstīs, bija iespējams pasūtīt ķirurģiskās un respiratoru tipa maskas aptuveni 5-10 reizes lētāk nekā to ir iespējams izdarīt pašlaik vai pirms divām nedēļām.

* Vai Latvijā iegādātas kvalitatīvākās maskas no lētākā piegādātāja – nav zināms. Ar lielu pompu atvestās maskas tika pasniegtas kā liels Veselības ministrijas sasniegums. Objektīvā realitāte bija tāda, ka tās tika iepirktas no uzņēmuma SIA GP Nord, kam ir nodokļu parāds un kura īpašnieks ir ziedojis valdību veidojošajai partijai KPV LV. Piemēram, mūsu uzņēmums jau vairākas nedēļas pirms tam piedāvāja Veselības ministrijai izdarīt to pašu, jo mēs tajā laikā veicām pasūtījumus citām ES dalībvalstīm un vēlējāmies iekļaut savās piegādēs Latviju. Veselības ministrija mūs ignorēja. Mūsu darbinieki katru dienu ir kontaktā ar lielākajiem ražotājiem Ķīnā un katru dienu atjaunojam cenas un spējam nodrošināt pašas labākās cenas pie mūsu pasūtītajiem apjomiem. Kāpēc Veselības ministrija beigās izvēlējās iegādāties maskas no uzņēmuma ar nodokļu parādu – publiskas informācijas un skaidrojuma pagaidām nav. Neskatoties uz visu to, mēs joprojām varam piedāvāt Veselības ministrijai gan aizsargmaskas, gan aizsargtērpus, gan eksprestestus par pašizmaksu, jo tas bija viens no mērķiem šā uzņēmuma radīšanai: palīdzēt Latvijai. Šie produkti ir joprojām ir pieejami.

* Sejas masku izlietošanas noslepenošana – kļūda. Demokrātiskā valstī krīzes situācijā iedzīvotājiem būtu jāzina, kādām iestādēm un organizācijām valsts nodrošina maskas. Šādas informācijas pieejamības gadījumā Nacionālais veselības dienests saņemtu arī atgriezenisko saiti un varētu pārplānot piegādes, ar maskām nodrošinot visas iestādes, kam tās nepieciešams. Pašlaik pastāv risks, ka ne visas iestādes, kam valsts iepirktās sejas maskas būtu nepieciešamas, tās saņems.

Rīcība no ārzemēm atgriezto cilvēku gadījumā

* Ieceļojušo eksprestestēšanas neveikšana un inficēto neizolēšana – kļūda. Latvija ir maza valsts. Nebūtu lielu problēmu pāris tūkstošiem cilvēku, kas šeit atgriežas, veikt koronavīrusa eksprestestus. Šo testu izmaksas ir niecīgas, bet ieguvums milzīgs – praktiski visi inficētie cilvēki, kuri atgriezušies no ārzemēm, būtu uzreiz zināmi. Tas būtiski samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu skaitu visiem Latvijas iedzīvotājiem – jo inficētos cilvēkus būtu iespējams uzreiz izolēt, savukārt veselajiem nebūtu nepieciešams ievērot divu nedēļu obligātu karantīnu, atgriežoties no ārzemēm, vai aizliegt lietot sabiedrisko transportu, kā tas ir noteikts pašlaik.

Rīcība saistībā ar ierobežojumu noteikšanu

* Ierobežojumu noteikšana un iespējama ārkārtējā stāvokļa pagarināšana uz 3 mēnešiem – vai pareizā rīcība? Šis jautājums ir vairāk retorisks, bet apkopo visu iepriekš rakstīto. Pastāv iespēja, ka publiska masku lietošanas veicināšana apvienojumā ar valsts iedzīvotāju masveida testēšanu par zemām izmaksām palīdzētu identificēt visus jaunā koronavīrusa galvenos perēkļus, tos izolēt un tikt galā ar sekām – bez tik drastiskas uzņēmējdarbības faktiskas apturēšanas tik daudzās jomās kā patlaban. Tas ļautu arī pakāpeniski atsākt daudzas ekonomikas aktivitātes. Līdzšinējā pieeja Latvijā diemžēl ir vērsta primāri uz individuālu atbildību, ierobežojumiem un sodu uzlikšanu ierobežojumu pārkāpējiem, nevis uz valsts atbildības uzņemšanos par situāciju.

Ko lietas labā esmu izdarījis es pats, Dāvids Zalāns, un mani partneri? Kādas ir manas tiesības kritizēt?

Mūsu uzņēmums strādāja tūrisma jomā līdz 2020.gada februārim. Strādājām 100% uz ārvalstu tirgu un pakāpeniski pazuda jebkāda peļņa. Mēs varējām vienkārši padoties un gaidīt valsts pabalstus. Mēs nepadevāmies. Maniem darbiniekiem bija kontakti Ķīnā, un jau februārī mums piedāvāja iegādāties gan maskas, gan testus koronavīrusam pa tiešo no rūpnīcām. Eventuāli mani partneri piekrita šai idejai, un mēs nodibinājām jaunu uzņēmumu – SIA Covid Laboratory.

Ko esam izdarījuši? Pašlaik mēs, cilvēki ar nekādu pieredzi preču eksportā un importā, piegādājam ķirurģiskās un respiratoru tipa sejas maskas lielā apjomā Grieķijas Veselības ministrijai, kā arī Kiprai, Ziemeļkiprai un Turcijai. Aprīļa pirmās puses laikā piegādāsim veselus divus miljonus (!) masku uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem – praktiski par pašizmaksu. Šīs maskas vedīsim caur Krieviju, nevis Latviju, jo diemžēl PTAC prasības rada risku, ka Latvijā šīs maskas tālāk par muitu netiktu (tā notika ar nelielu daļu mūsu masku, kas jau bija sarunātas vairākām slimnīcām Baltijā, bet joprojām atrodas muitā). Šīs prasības un līdz ar to Latvijā zaudētie PVN ieņēmumi ir atsevišķa raksta vērts temats. Šobrīd mēs esam sarunu pēdējā posmā ar vienu no Austrijas galvenajiem medicīnas preču piegādātājiem par Covid-19 ātro testu piegādi Austrijas valsts iestādēm. Esam arī piegādājuši speciālos aizsargtērpus vairākām Latvijas slimnīcām.

Kāpēc mēs šo visu darām? Jau janvārī bija skaidrs, ka pasaules valdībām un Veselības ministrijām nepietiek kapacitātes un spēju šo krīzi risināt. Bet – lai cik aktīvs un spējīgs būtu privātais sektors visā pasaulē, diemžēl nepietiks tikai ar to, ko darām mēs, mani partneri un daudzi citi aktīvi cilvēki – tie, kas Latvijā 48 stundās saražo aizsargstiklus; tie, kuri sāk masku ražošanu šeit uz vietas vai arī spēj preces piegādāt par labākajām cenām. Tas, ka mums ir tādi cilvēki, ir izcili, bet ar to nepietiks. Ir jāpieņem arī pareizi lēmumi politiskā līmenī.

Kādi būtu šie pareizie lēmumi? Manuprāt, veikt augstāk aprakstīto kļūdu labojumu ir vitāli svarīgi. Kad un vai tos pieņems Latvijas Ministru kabinets un veselības ministre Ilze Viņķele?

Latvija ir pietiekami maza valsts, lai būtu spējīga gan notestēt, gan izolēt visus koronavīrusa riskam pakļautos gadījumus savā teritorijā. Es ticu, ka Latvija ir spējīga pieņemt pareizus un efektīvus lēmumus, nevis tikai pieņemt aizliegumu pēc aizlieguma un pēc tam, kad nav vēlamā rezultāta, sodīt iedzīvotājus. Kļūdu labojuma veikšana – tas nozīmē arī, ka ir iespējams sasniegt labāku rezultātu un vienlaikus samazināt esošos ierobežojumus uzņēmējdarbībai un vismaz kaut kādā mērā atgriezt dzīvību ekonomikā. Pašlaik koronavīrusa slimības tālāka izplatīšanās mūsu valsts teritorijā ir lielā mērā nevis individuālas rīcības, bet nepareizu politiski pieņemtu lēmumu sekas. Vai tā būs arī turpmāk – skatīsimies.

Komentāri (10)

skeptic 06.04.2020. 15.24

Nopietni, IR!?

“Neatkarīgais” žurnālists / medicīnisko preču tirgotājs: “esmu arī 17 gadu vecumā uzstājies rokfestivālā, gadu vēlāk novadījis Dzejas dienu pasākumu un vēl pēc diviem gadiem jau strādāju LR Finanšu ministrijā ES fondu jomā. Esmu arī tā nopietni mācījies politikas zinātni un antropoloģiju, tomēr iepazīstoties vienmēr saku, ka neiroķirurģiju.” Kā tur bija tas teiciens – kas der visam, tas neder nekam…
Nē, nu tas nu ir pilnīgi skaidrs, ka dzīvē esat mētājies no vienas vietas uz otru, un skaidrs, ka par neiroķirurģiju esat spējīgs tikai pasapņot un saprašana par testēšanu, epidemioloģiju un medicīnu ir tik cik katram inteliģentam cilvēkam, kas neslinko parakties internetā, toties Jums nudien nevar pārmest ego un nekaunības trūkumu, krīzes laikā bīdot savu PR, slēpjoties aiz cēliem saukļiem.

Un vēl, jājautā, kam ir izdevīgi šī apzinātā nemiera celšana?

+3
0
Atbildēt

1

    J.Biotops > Aija Ozola 07.04.2020. 20.05

    Par ko izbrīns?
    Atslēgas vārdi taču izlasāmi: “…ministrijā ES fondu jomā…” (pie tam ne vienā vien ministrijā)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Oskars Vasarins 04.04.2020. 18.16

Vistrakākais, ka “ekspertu” iepotētā mitoloģija par maskām viņsaulē aizdzīs ļoti daudzus cilvēkus. Ja 2 mēnešus visi mēģina iegalvot, ka maskas nepalīdz, neizskaidro atšķirību starp respiratoru maskām un medicīnas maskām, tad tagad esam situācijā, ka veikalā ieejot ar respiratora masku jāsaņem nievājoši komentāri, ņirgāšanās, vai labākajā gadījumā, cilvēki vienkārši bēg.

Panorāmā jāredz, ka Pasažieru vilciena konduktori nevalkā maskas. Pasažieru vilciens PR vadītāja Līcīte man telefona sarunā apgalvoja, ka vilcienu konduktori maskas nenēsā, jo tās jānēsā tikai slimiem cilvēkiem, turklāt, viņi vagonā neatrodas ilgāk par 15minūtēm. Šausmas! Viņi laikam nezin, ka puse slimnieku ir asimptomātiski.

Latvijas pastam ilgu laiku nebija norobežojošu stikla barjeru, toties vadība esot izdalījusi sejas maskas. Kad darbiniekiem jautāju, kur problēma, kāpēc nenēsā? Atbilde, “vai tad es neesmu informēts, ka maskas nepalīdz un drīzāk palīdzot vīrusu noķert”. Paldies “ekspertiem”!!

+2
0
Atbildēt

0

murrey 06.04.2020. 12.39

Par eksprestestiem: jautājums, vai tie ir pietiekami precīzi, lai uz tiem paļautos. Tā kā tie reaģē uz antivielām, neizķertu sasllimušos agrīnajā fāzē.
Par izvēli testēt atbraukušos tikai ar simptomiem: ja seko 14 dienu pašizolēšanās visiem atbraukušajiem, kā tas laikam ir, tad ir O.K.
Par ierobežojumiem: uz šo brīdi izskatās, ka pie mums tie darbojas pietiekami efektīvi. Viss pārējais – maskas u.c. tomēr ir riskantāk, taču, protams, tās būtu jālieto.
Par masku piegādātāja izvēli – tas ir darbs KNAB, kad beigsies epidēmija un ir vēl viens iemesls, lai portālā Latvija.lv parakstītos par Saeimas atlaišanu. Tas pats attiecībā par autora veikto iepirkumu aizturēšanu muitā – izskatās, ka šeit savu lomu spēlē privātās intereses.
[ Pašlaik koronavīrusa slimības tālāka izplatīšanās mūsu valsts teritorijā ir lielā mērā nevis individuālas rīcības, bet nepareizu politiski pieņemtu lēmumu sekas.]
Ja salīdzina ar citām valstīm, tad mūsu situācija ir viena no labākajām.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort