Reirs: Vienā dienā ir norauts stopkrāns

Latvijas vēsturē nekad nav bijusi šāda apjoma palīdzība — ne tikai finanšu resursu, bet arī administratīvā palīdzība, jo nolēmām pabalstus par dīkstāvi izmaksāt katram darbiniekam, nevis uzņēmumam, – tā intervijā par milzīgo atbalstu uzņēmējiem un darba ņēmējiem, par kuru nule izlēma valdība, žurnālam Ir saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Viņš gan teic, ka nav iespējams prognozēt ekonomisko notikumu attīstību, tad tā būtu zīlēšana. “Pēc trim mēnešiem redzēsim, kas notiek.” Daudzās tautsaimniecības nozarēs aktivitāte faktiski ir apstājusies, citās tā piedzīvojusi smagu kritumu, un to ministrs salīdzina ar stopkrāna noraušanu.

Koronavīrusa radītajā ekonomiskajā krīzē Latvijas valdība jau līdz 20.martam apstiprinājusi  vairākus valsts atbalsta pasākumus uzņēmējdarbībai. Tie ir Altum sniegtās garantijas, kas ļaus atlikt kredītu pamatsummas maksājumus, tāpat Altum izsniegs apgrozāmo līdzekļu aizdevumus. Valdība jau noteica 40 nozares, kuru uzņēmumi varēs pieteikties dīkstāvē uz krīzes laiku un kuru darbiniekiem izmaksās atlīdzību līdz 75% no algas, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī. Tiks apmaksātas arī slimības lapas Covid-19 skartajiem. Lemts arī, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi var atbrīvot krīzes skartos no nomas maksas.

Reirs intervijā teic, ka situācija pašlaik ir tāda, ka valdība lēmumus pieņem ne vairs pa mēnešiem, bet pa dienām. “Starptautiskie tirgi ir praktiski apstājušies. Pagājušajā nedēļā neviens eiro aizņēmums laikam nav noticis. Kur ir mūsu priekšrocība? Mums likviditātē ir viens miljards, apmēram 10% no budžeta. Ir daudzas valstis, kurām nav šāda bufera,” saka ministrs.

Viņš arī norāda, ka mums ir finanšu instrumenti valsts attīstības finanšu institūcijā Altum 950 miljonu apjomā, kuri no trešdienas pieejami uzņēmējiem. “Tas ir pirmais instruments Eiropas Savienībā, kas radīts tieši Covid-19 pārvarēšanai. Tie jau ir divi miljardi. Mums arī rezervē ir daļa no Eiropas fondiem, kurus varam pārstrukturēt.”

Ministrs sarunā arī uzver, ka “ceturtdaļa strādājošo, kas strādā nepilnos nodokļu režīmos, ir ļoti apdraudēti jebkuras krīzes gadījumā. Arī pašreiz ir ļoti liela neziņa. Mēs meklējam veidus, kā palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri nav maksājuši nodokļus, jo praktiski visa palīdzība ir balstīta uz nomaksāto nodokļu apjoma”.

Tāpēc, norāda Reirs, divi jautājumi — par izņēmuma ienākuma nodokļa režīmiem un par minimālajām sociālajām iemaksām katrai darbavietai — ir svarīgi. Par tiem ir jārunā, lai mēs nākamajā krīzē nebūtu tādā pašā situācijā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.