Aktieri Marija Bērziņa un Reinis Boters. Foto — Kristaps Kalns.
Režisors Klāvs Mellis nepārceļ izrādes Lepnums un aizspriedumi notikumus uz mūsdienām, un tieši tāpēc tā ir par mums
Ziņa par to, ka aizliegti pasākumi, kuros pulcējas vairāk par diviem simtiem cilvēku, ceturtdien, 12. martā, panāca ceļā uz Nacionālo teātri. Jaunajā zālē tik daudz vietu nav — tas atstāja cerību, ka Džeinas Ostinas romāna iedvesmotā uzveduma pirmizrāde tomēr notiks. Tas sākās ar drusku koķetu sveicienu aktualitātēm — varoņi pieminēja baku briesmas gaisā —, par ko pasmējāmies no sirds. Tas beidzās, publikai klusi un domīgi izklīstot.
Lai neviļas tie, kas gaida Džeinas Ostinas aprakstītos siržu maldu ceļus — no romāna režisors Klāvs Mellis un dramaturgs Evarts Melnalksnis paņēmuši tikai māsu Benetu raksturus. Jau pagājuši 15 gadi, kopš viena no viņām, Elizabete, ir laimīgi tikusi pie sava mistera Dārsija. Romāns ir atspēriena punkts, lai modelētu māsu dzīvi «pēc tam», taču atstājot tās turpat — ne tikai nevienai no viņām nepiederošajā Benetu muižā, kas mantojama pa vīriešu līniju, bet arī tajā pašā laikā pirms divsimt gadiem.
