Aplaupītie bērni

Atsaucoties it kā uz matemātisku kļūdu, tika uzpūsta arī iepirkuma uzvarētāju tāme Uzņemšanas nodaļas renovācijai, izkrāpjot vairāk nekā 40 tūkstošus eiro.
Foto — Lauris Aizupietis

Bērnu slimnīcas iepirkumu krimināllieta — viena no zemiskākajām krāpšanām pēdējā desmitgadē — noslēgusies ar naudas sodiem un piespriestām kompensācijām vairāk nekā 400 tūkstošu eiro apmērā. Taču cietumā nevienam nav jāsēž, un krāpšanā iesaistītais būvuzņēmējs turpina strādāt valsts pasūtījumos, tajā skaitā arī Bērnu slimnīcā

Piesardzībā no koronavīrusa Bērnu slimnīcā ieviesti strikti drošības pasākumi. Slimnīca cenšas pasargāt mazos pacientus un personālu no infekcijas, taču tas nav vienīgais izaicinājums. Pati slimnīca joprojām cīnās ar desmit gadus senas korupcijas sērgas sekām — 2009. gadā būvniecības darbos tika mākslīgi sadārdzināti iepirkumi, tajā skaitā izkrāpta arī slimajiem bērniem saziedotā nauda. 

KNAB ierakstītās sarunas liecināja, ka runa ir par sistēmisku problēmu valsts un pašvaldību iepirkumos, aiz kuriem stāv partiju kasieri. Spilgts apliecinājums tam, kādas summas apgrozās šajā jomā, bija KNAB kratīšanu laikā pie slimnīcas piesaistītā iepirkumu speciālista Raita Muižnieka darbagalda atvilknē atrastie 100 tūkstoši latu skaidrā naudā.

Tagad lietas iztiesāšana pirmajā instancē ir noslēgusies. Pretēji sākotnējai nostājai visi apsūdzētie savu vainu atzinuši un vienojušies ar prokuroru par sodiem. Nevienam no viņiem nebūs jāsēž cietumā, lai gan likums par šiem noziegumiem ļauj piespriest brīvības atņemšanu pat līdz desmit gadiem. Kāpēc tā sanācis?

Uzpūš izmaksas

Atrast Vecāku māju slimnīcas teritorijā nav grūti. Vienstāva baltais koka nams izceļas apkārtējā pelēcībā, lai gan kopš rekonstrukcijas pagājuši aptuveni desmit gadi. Ēka «tika izjaukta, kā bērni būvē mājas, te nekā nebija, pēc tam sastutēja visu atpakaļ», stāsta Bērnu slimnīcas fonda pārstāve Baiba Sprice. Rekonstrukcija bijusi pamatīga. Būvnieki no saviem līdzekļiem ziedojuši arī virtuvi un mēbeles. Kad viss krāpšanās skandāls nācis gaismā, bijis šoks. «Es jutos aizvainota, sāpināta, pārsteigta, protams,» stāsta Sprice. Viņa arī tolaik strādājusi Bērnu slimnīcas fondā. Bijusi tas cilvēks, pie kura celtnieki sākotnēji nesuši būvniecības izmaksu piedāvājumus. Notikušo bijis grūti pieņemt, turklāt skandāls atstājis sekas arī uz fonda finansēm — ziedojumi strauji samazinājušies.

Krāpšana Vecāku mājas būvniecībā 2009. gadā bija tikai viena no piecām epizodēm Bērnu slimnīcas lietā. KNAB piefiksēja tāmju sadārdzināšanu arī konkursā par Uzņemšanas nodaļas vienkāršotu renovāciju, kā arī sarunu procedūrā par daudzfunkcionālā korpusa būvdarbiem. Tomēr uz kopējo slimnīcā notiekošo būvdarbu fona tie bija sīki iepirkumi dažu tūkstošu līdz pusmiljona eiro vērtībā.

Togad un iepriekš pie varas veselības aprūpē bija Tautas partija, kas aktīvi sekmēja infrastruktūras objektu būvniecību, pārsvarā par ERAF līdzekļiem. Būvniecība uz pilnu klapi notika arī Bērnu slimnīcā, kur par vairāk nekā 12 miljoniem eiro tapa jaunais korpuss. Iepirkumā par šo darbu veikšanu bija uzvarējusi kompānija PPF Būve — tas pats būvnieks, kas pieķerts arī nelielo iepirkumu krāpšanas shēmās, taču šis lielais objekts kriminālprocesā nefigurē.

Izmeklēšanā atklājies, no slimnīcas puses shēmās līdzdarbojās toreizējais valdes loceklis un ekonomikas direktors Arnis Kram-zaks, kā arī saimniecības direktors Aivars Lisenko, saukts arī par Akadēmiķi. Aktīva loma shēmās bija arī slimnīcas un tās fonda piesaistītajam iepirkumu ekspertam Raitim Muižniekam no firmas Projektu vadības un attīstības birojs. Tas pats, kura darbavietā vēlāk KNAB atrada lielo naudas summu.

Tiesībsargu savāktie pierādījumi liecināja, ka krāpšanas shēmas tika rūpīgi plānotas. Vecāku mājas rekonstrukcijas konkursā pēdējā brīdī tika samainīts jau iesniegtais būvnieku pieteikums, uzpūšot tāmi par aptuveni 30 tūkstošiem eiro. Pēc pāris mēnešiem, atsaucoties uz it kā matemātisku kļūdu, tika uzpūsta arī iepirkuma uzvarētāju tāme Uzņemšanas nodaļas renovācijas darbiem, izkrāpjot vairāk nekā 40 tūkstošus eiro. Mazliet piņķerīgāka bija sarunu procedūra par papildu darbiem slimnīcas daudzfunkcionālajā korupusā, kur rezultātā tika izkrāpti 48 tūkstoši eiro — te sarunās parādās arī «otkati» Tautas partijai, kuru nonākšanu tās kasē likumsargiem gan neizdevās līdz galam izsekot.

Tāmē arī Tautas partija

Papildu darbu veicēju būvdarbiem slimnīca nolēma meklēt sarunu procedūrā — vienīgais pretendents bija pilnsabiedrība PPF Būve, kas jau bija uzvarējusi lielajā konkursā un kopš 2008. gada veica būvdarbus slimnīcas daudzfunkcionālajā korpusā.

Kā izmeklēšanā atklāts, sarunas par tāmju uzpūšanu 2009. gada augustā risināja Kramzaks, Muižnieks un Lisenko kopīgi ar būvnieku pārstāvi Aleksandru Kreiceru. Sarunas lielākoties notika turpat Bērnu slimnīcas telpās, kuras KNAB tobrīd jau noklausījās, kā arī telefonsarunās.

Slimnīca šo papildu darbu veikšanai bijusi gatava izlietot 227 tūkstošus eiro — vairāk, nekā vajag, jo PPF Būve kā reālās darbu izmaksas bija aplēsusi 177 tūkstošus eiro. Slimnīcas valdes loceklis Kramzaks ierosinājis būvniekam Kreiceram paaugstināt viņu cenu līdz 209 tūkstošiem eiro, starpību abiem izmantojot savām vajadzībām. Par vienošanos bija zināms arī piesaistītajam iepirkumu ekspertam Muižniekam, bet slimnīcas saimniecības direktoram Lisenko par šo uzpūsto daļu tika noklusēts. Viņam tika nodots, ka būvnieki gatavi izpildīt darbus par 209 tūkstošiem. 

Nezinādams, ka tāme jau ir nepamatoti uzpūsta, Lisenko pieprasīja būvniekiem tajā iekļaut vēl papildu izmaksas — 11,8 tūkstošus latu priekš Tautas partijas. Viņš pats tolaik bija šīs partijas biedrs. Kā 17. augusta sarunā Lisenko skaidroja Kramzakam, šīs summas ir niecīgas uz tā fona, kas jāmaksā citos iepirkumos. «Mēs esam tādi, bļ*ģ, meļoči puzatije,» mierina Lisenko. Šajā KNAB ierakstītajā sarunā Lisenko skaidro Kramzakam, ka visās slimnīcās esot iefiltrēti cilvēki kā viņš pats, «lai mēģinātu kaut ko bišķi pakārtot partijām par labu».

«Visām! Jo Bērnu slimnīca, arī Stradiņi bija, arī uz Tvaika ielas bija… nāca tās Eiropas naudas, ja? Visās tika iefiltrēti cilvēki iekšā, visās kā viens.» Lisenko atklāj vēl virkni detaļu par uzpūstām tāmēm valsts un pašvaldību iepirkumos, tāpēc Ir nolēma publiskot spilgtākos šīs sarunas fragmentus.

Uzklausot Lisenko prasību, būvuzņēmējs piekrīt uzpūst tāmi vēl arī par Tautas partijas daļu, un gala beigās šo darbu izmaksas pieaug jau līdz 226 tūkstošiem eiro. Vēlāk tiesībsargi sekoja līdzi šai Tautas partijas daļai jeb 16,7 tūkstošiem eiro pārskaitījumos no PPF Būve uz četriem Latvijas uzņēmumiem, taču beigās šī summa tika izņemta skaidrā naudā, un tās nonākšanu Tautas partijas kasē neizdevās pierādīt. «Mēs arī pārbaudījām partijas oficiālos maksājumus, un tika pratināti liecinieki, kas maksājuši biedru naudas, bet nekas netika atrasts. Līdz ar to varēja labākajā gadījumā pieņemt, ja tur tālāk tiešām līdz partijai nonāca, tad tā bija partijas melnā kase,» skaidro prokurors Māris Leja.

Šajā lietā ir vēl divas sīkākas epizodes, kas saistītas ar kukuļiem. Lisenko pieprasījis 500 latu no firmas Energoavots, bet ugunsdzēsējs Juris Šmits pieprasījis 2000 latu, lai pievērtu acis uz prasību neievērošanu ugunsdrošības jomā.

Sākotnēji neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzina, izņemot Energoavots pārstāvi Juri Briedi, kurš bija piekritis maksāt kukuli Lisenko, izmaksas iekļaujot darbu tāmē, taču vēlāk šo kukuli nesamaksāja un par notikušo ziņoja, savu vainu atzina — viņa lieta tika izdalīta atsevišķi.

Līdz ar to tiesā uz apsūdzēto sola šajā Bērnu slimnīcas būvniecības lietā sēdās astoņi vīri — slimnīcas pārstāvji Kramzaks, Lisenko un Muižnieks, būvuzņēmējs Kreicers, viņa brālis Mikhails Kreitsars, būvkompānijas darbinieki Georgijs Pimenovs un Sergejs Kravcovs, kā arī ugunsdzēsējs Juris Šmits.

Pirms mēneša, 20. februārī, Rīgas Pārdaugavas tiesa apstiprināja prokurora vienošanos ar apsūdzētajiem. Šogad jūlijā apritētu deviņi gadi, kopš šis kriminālprocess nonāca tiesā. Ilgais tiesvedības process bija arī viens no faktoriem, kas atstāja iespaidu uz apsūdzētajiem piemērotajiem sodiem, atzīst prokurors Leja.

Vienošanās par sodu paredz nosacītu brīvības atņemšanu, daļēju īpašumu konfiskāciju, naudas sodus un mantiskās zaudējumu kopensācijas kopumā 461 tūkstoša apmērā. Tas pieckārt pārsniedz krāpšanā nodarīto mantisko zaudējumu. Prokurors Leja stāsta, ka arī pirms vienošanās ar apsūdzētajiem nav prasījis reālu brīvības atņemšanu — uzskatījis, ka mantiskie sodi šajā gadījumā būs diezgan sāpīgi.

«Ja salīdzinām šīs kukuļošanas un krāpšanas summas ar citām lietām — Rīgas domes kukuļošanas lieta vai Latvenergo lietu, kur ir desmitos tūkstošu, simtiem tūkstoši eiro —, šīs summas nav tik lielas,» saka Leja. Viņš stāsta, ka visi šajā deviņus gadus ilgajā procesā jau bija noguruši no tiesvedības un prognozēt tās rezultātu nebija iespējams. «Ja turpinām tiesāšanos, pastāv iespēja, ka tie sodi varētu būt vēl mazāki,» skaidro Leja. 

Arī tiesnese Ilze Vanaga intervijā Ir atzina — ja tiesvedības process būtu raitāks, kādi divi trīs gadi, «tiesa pieļauj, ka sods varētu būt citāds». Taču pašreizējos apstākļos Vanagas ieskatā sodi ir taisnīgi un samērīgi.

Vaicāta par ilgo procesu, tiesnese skaidro, ka šajā lietā sākotnēji piedalījušies 15 advokāti, pēcāk seši izstājās un no jauna iestājās četri, kuriem vēl arī vajadzēja laiku iepazīties ar lietu. «Atsevišķi aizstāvji bija aizņemti katru trešdienu un piektdienu tā sauktajā Digitālajā lietā, citi bija aizņemti pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās Daimler lietā», tāpēc grūti bijis atrast visiem izdevīgu laiku tiesas sēdēm. Likums šobrīd nosaka, ka tiesai sēžu kalendāra veidošanā ir jāņem vērā advokātu noslodze. Tiesnese uzskata — šī prasība būtu jāatceļ. «Ja aizstāvis nevar ierasties, būtu jāparedz, ka advokātam ir pienākums nodrošināt savā vietā citu advokātu, kas pārzina lietas materiālus,» uzskata tiesnese. Vērtējams būtu arī ASV tiesu varas piemērs — ja advokāts neierodas uz sēdi, viņam var piemērot piespiedu naudu. «Iespējams, tas disciplinētu,» uzskata tiesnese. Liela noslodze bijusi arī pašai tiesnesei Vanagai. No 2011. gada, kad lieta nonāca viņas rokās, līdz 2019. gadam tiesnese paralēli pabeigusi gandrīz 1400 lietu.

Draud 300 tūkstošu caurums

Žurnāls Ir uzrunāja Kramzaku, Muižnieku un Kreiceru intervijai, taču neviens no viņiem neatsaucās. Sazvanīts uz dažiem jautājumiem atbildēja vienīgi slimnīcas bijušais saimnieciskais direktors Lisenko. 

Lisenko sevi par vainīgu neuzskata, lai arī juridiski vainu atzinis. Uz vienošanos gājis tikai veselības dēļ, kas tiesvedības procesā pēdējo 10 gadu laikā pasliktinājusies. «Ja būtu gājis līdz galam, būtu vinnējis procesu, jo prokuroram nekādu pierādījumu nav,» uzskata Lisenko. Vaicāts, vai tomēr nejūtas atbildīgs par notikušo, atbild: «Morāliski es jūtos slikti, jo man bija tāda doma galvā — paņemt, saprotiet. Bija tāda doma, jā. Bet es vēlreiz atkārtoju — es jūtos ļoti labi, ka neesmu paņēmis neviena santīma, neviena!»

Detaļās neko nevēlas komentēt, bet atzīst, ka tāmē papildu summu prasījis Tautas partijas vajadzībām. «Jā, es centos priekš Tautas partijas. Es tiešām atzīstu — centos, bet man nesanāca,» viņš saka. Piespriestais sods — nosacīta brīvības atņemšana uz astoņiem mēnešiem, naudas sods 12 900 eiro un divu nekustamo īpašumu konfiskācija — esot bargs. Šobrīd esot pensionārs, naudu būšot grūti savākt. «Es aizņemšos no dažādiem cilvēkiem un samaksāšu to summu,» skaidro Lisenko. Pēdējā amatpersonas dekla-rācija, ko Lisenko iesniedza 2010. gada pavasarī, gan neliecināja par knapu dzīvošanu — viņš  dāvinājumos bija saņēmis 230 tūkstošus latu un 198 tūkstošus dolāru, bet aizdevis kādam vēl 208 tūkstošus latu.

Saskaņā ar vienošanos apsūdzētajiem jākompensē slimnīcai izkrāptās summas kopumā 117 tūkstošu eiro. Ir zināms, ka apsūdzētie soda naudu nomaksu jau sākuši.

Ja koronavīruss neliks mainīt domas, slimnīcas vadība plānojusi šīs summas izmantot Pasaku parka un bērnu laukuma atjaunošanai slimnīcas teritorijā. «Mēs ļoti priecātos, ja varētu ieguldīt vides uzlabošanai, tad arī sabiedrībai no tā labums,» saka valdes locekle Iluta Riekstiņa. 

Taču tagad izskatās, ka Pasaku parka atjaunošana slimajiem bērniem vēl būs jāpagaida — ir risks, ka šīs kompensāciju summas nepaliks slimnīcas rīcībā. Proti, vienā no krāpnieciskajiem iepirkumiem — Uzņemšanas nodaļas renovācijā — finansējums nācis arī no ES fondiem, bet tiem ir «nulles tolerance» pret korupciju. Tāpēc Centrālā finanšu un līgumu aģentūra šobrīd vērtē un tuvākajā laikā pieņems gala lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 323 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to slimnīcai var nākties atmaksāt ne tikai no apsūdzētajiem saņemtos 117 tūkstošus, bet papildus vēl piemaksāt 200 tūkstošus eiro.

Slimnīcas valdes locekle Riekstiņa uzsver, ka iepirkumu process kopš korupcijas skandāla būtiski uzlabots — darbojas elektroniskā sistēma, lielāki iepirkumi jāsaskaņo ar pārraugiem ministrijā vai tagad jaunveidotajā slimnīcas padomē. «Ja runājam par apzinātu vēlmi atkārtot kaut ko tādu, tad tas ir ļoti, ļoti apgrūtinoši,» viņa saka.

Tikmēr izmanīgais uzņēmējs Aleksandrs Kreicers turpina biznesu. Firmas Pamats un PPF Būve vairs nepastāv, taču Kreicers vēl līdz pērnā gada aprīlim bija valdē firmā Torensberg. Šī uzņēmuma vadībā gadiem bijis arī Kreicera partneris un biedrs uz apsūdzēto sola — Sergejs Kravcovs, savukārt  īpašniekos persona ar tādu pašu uzvārdu kā Kreiceram. Firma šajā laikā sekmīgi startējusi valsts un pašvaldības iepirkumos. Piemēram, tikusi pie iepirkumiem Rīgas 1. slimnīcā, kur atkal nonāca tiesībsargu redzeslokā — Kreicers tika īslaicīgi aizturēts. Tāpat labs bizness izskatās arī Bērnu slimnīcā — kopš 2014. gada Torensberg uzvarējusi piecos slimnīcas iepirkumos par kopumā 3,3 miljoniem eiro.

Krāpšanas anatomija

Notikumu rekonstrukcija balstīta izmeklēšanas materiālos, tajā skaitā KNAB ierakstītās sarunās

Piedalās

Vecāku mājas restaurācija
2009. gada februārī izsludina slēgtu konkursu būvdarbiem, taču divās kārtās martā un aprīlī komisija nevienu pretendentu neizvēlas. Atkārtoti aicina piedavāt zemākas cenas. 11. maijā, kad beidzas pieteikšanās termiņš, eksperts Muižnieks paziņo būvniekam Kreiceram par konkurentu iesniegto piedāvājumu 395 tūkstošu latu apmērā.

Kreicers: Oj, mums 369. 

Muižnieks: Vēl ir laiks. Atvērsim rīt no rīta. 

Kreicers: Labi, tūlīt sasaukšu kaujiniekus, mums būs 390.

Tajā pašā vakarā Kreicers uzdod firmas darbiniekam Kravcovam uzpūst tāmi. 

Kreicers: RBS 395 iedeva. Jābrauc un jātaisa  uz 390. Rīt no rīta taisīs vaļā.

Kravcovs: Skaidrs.

12. maijā Pamats konkursā iesniegto tāmi samaina pret sadārdzināto, un konkursa komisija vēlāk to apstiprina kā izdevīgāko piedāvājumu.

Sadārdzinājums par 29,4 tūkstošiem eiro. Tajā skaitā no ziedojumiem bērnu ārstēšanai izkrāpti 11 000 eiro.

Daudzfunkcionālā korpusa būvdarbi
2009. gada februārī slimnīca secina, ka nepieciešami papildu darbi jaunas pārejas izbūvē slimnīcas daudzfunkcionālajā korpusā. Būvniecības darbus šajā objektā jau kopš 2008. gada jūnija veica pilnsabiedrība PPF Būve.

Martā Kramzaks lūdz Iepirkumu uzraudzības birojam atļauju piemērot sarunu procedūru, taču saņem atteikumu — nav objektīvu iemeslu, kāpēc papildu darbus nevarēja ietvert jau sākotnējā iepirkumā.

Aprīlī Kramzaks, Lisenko un Muižnieks meklē iespējas tomēr panākt sarunu procedūru, piesaistot finansējumu no Veselības ministrijas.

Jūnijā Kramzaks ar Lisenko spriež, ka jāsūta vēlreiz pieteikums Iepirkumu uzraudzības birojam.

Lisenko: IUB sēž mūsu cilvēks. Izprintē, lūdzu, un es tūlīt aizskriešu pie viņa, un lai viņi divās dienās šo līdz piektdienai pasaka man.

20. jūlijā IUB tiešām maina domas un atļauj sarunu procedūru.

10. augustā Kreicers ar Kramzaku plāno, kā uzpūst tāmi.

Kreicers: Labi. Man jāuztaisa tāme.

Kramzaks: Uztaisīsim pirmo «nakrutku», kura jau būs reālais cipars turpmāk. Šo ciparu apstiprinās Raitis — jā, lūk, tas maksā reāli tik. Šis grib no tā 15%. Tu viņam atdot nevari, jo tad tu darbu neizdarīsi. Tātad vajag no kaut kurienes vēl šos pievienot un uztaisīt pierakstījumus pie šīm tāmēm, kaut kādā veidā palielināt apjomus vai cenas, lai uztaisītu tāmi, kura tad apmierinātu to akadēmiķi [Lisenko].

12. augustā PPF Būvi uzaicina piedalīties sarunu procedūrā. Tajā pašā dienā Kreicers, Kramzaks un Muižnieks spriež, kā tāmi no 125 tūkstošiem latu palielināt līdz 158 tūkstošiem. Pārrunā arī, kā pārmaksāto naudu skaitīt tālāk — pa tiešo Tautas partijas kasē vai izmantot starpniekus.

Kramzaks: Nu, pagaidi, tu nevari pārskaitīt uz Tautas partijas fondu? Noziedot. 

Kreicers: Nu, negribētos.

17. augustā iepirkumu komisija nolemj slēgt līgumu ar PPF Būve. Pēc sēdes Kramzaks pa telefonu stāsta Kreiceram, ka viņa būvfirmas darbinieks sarunu procedūrā gandrīz piekritis samazināt cenu.

Kreicers: Tf-f-f. Ha-ha-ha.

Kramzaks: Es, muļķis, viņam jautāju, nu, bet kā jūs to taisāties darīt. Bet, bet, paldies Dievam, neļāvu viņam atbildēt, un ieprotokolēja. 

Kreicers: Nositīšu, bļin! Nu, bļin, Serjoga, nu, bļin!

Kramzaks: Paklau, nesit Serjogu! Bet iedod kaut kādas instrukcijas nākošreiz.

Sadārdzinot iepirkumu, izkrāpti 48 274  eiro.

Uzņemšanas nodaļas renovācija
2009. gada 15. jūlijā izsludina iepirkumu slimnīcas uzņemšanas nodaļas vienkāršotai renovācijai. 

24. augustā atver piedāvājumus — lētākais ir Pamats par 164 tūkstošiem latu, nākamais Kvadrum par 206 tūkstošiem. Tajā pašā dienā Kramzaks pa telefonu dod mājienu Kreiceram, ka tāme jāuzpūš.

Kramzaks: Klausies, tev tur ir matemātiskās kļūdas?

Kreicers: Hrens viņu zina? Bet kas? Tā tik vēl trūka, lai kļūdas būtu.

Kramzaks: Nē, nu, kā, tu varēji kļūdīties, ka tev cena palielinās par štukām trīsdesmit.

Kreicers: Palielināt nedrīkst.

Kramzaks: Kāpēc? Nākošā cena ir 205. Bet tev ir 168.

Par tāmes paaugstināšanu un samainīšanu Kramzaks runā arī ar ekspertu Muižnieku. 

25. augustā tiek sniegts atzinums, ka Pamats piedāvājumā atklāta aritmētiska kļūda, un tāmi paaugstina.

Sadārdzinot iepirkumu, izkrāpti 55 614 eiro.

Piespriestie sodi

Aleksandrs Kreicers — nosacīta brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem, piespiedu darbs 70 stundas, naudas sods 36 600 eiro, papildsods — daļēja naudas līdzekļu konfiskācija 42 780 latu apmērā.

Arnis Kramzaks — nosacīta brīvības atņemšana uz gadu un trim mēnešiem, naudas sods 32 250 eiro, papildsods — automašīnas Volvo S80 un naudas līdzekļu konfiskācija 4000 latu apmērā.

Raitis Muižnieks — nosacīta brīvības atņemšana uz gadu, naudas sods 30 100 eiro, konfiscēti pie viņa darbavietā atrastie 100 000 latu un 11 381 dolārs.

Aivars Lisenko — nosacīta brīvības atņemšana uz astoņiem mēnešiem, naudas sods 12 900 eiro, kā arī daļēja mantas konfiskācija attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem Aizkraukles pagastā un Skrīveru novadā.

Sergejs Kravcovs — naudas sods 7740 eiro

Juris Šmits — piespiedu darbs 100 stundas

Georgijs Pimenovs — piespiedu darbs 80 stundas

Mikhails Kreitsars — piespiedu darbs 70 stundas

No Kreicera, Kramzaka, Muižnieka un Kravcova par labu Bērnu slimnīcas fondam piedzenami 11 184 eiro, bet par labu Bērnu slimnīcai — 102 326 eiro, kā arī morālais kaitējums 14 228 eiro apmērā.