Ilustrācija — Jēkabs Noviks
Mūžam zaļā Ziedoņdārzā
Mūžam zaļā Ziedoņdārzā
Žebers
Vecākais referents Modris Bērziņš nostājās uz celiņa, kas veda parkā, un nesteidzīgi pārlūkoja visu, kas pletās priekšā. Skatienā jaucās gan apņēmība, gan zināmas bažas, it kā viņš atrastos ienaidnieka priekšā un novērtētu tā spēkus. Zālienā parka centrā divi strādnieki rušinājās ar grābekļiem pie neliela traktora. Viņš nespēja saprast, ko viņi tur varētu darīt. Varbūt vāc pērno lapu paliekas, viņš noprātoja, un suņu izkārnījumus, izsmēķus, atkritumus, visu, kas parādās, nokūstot sniega segai, — viņš pat iztēlojās driskainu šokolādes batoniņa iepakojumu, kas pēc sniegā un dubļos aizvadītajiem mēnešiem pagalam izbalējis, zaudējis krāsu. Sazin kādēļ viņš iedomājās, ka šokolādes batoniņš bija Snickers. Mutē saskrēja siekalas.
