Ar Kristīni Zaļumu sarunājas Mārtiņš Mintaurs
Kristīne Zaļuma ir vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, kas mūsdienu Latvijā no aizmirstības izcēlusi un aktualizējusi agrāko muižu un muižu bibliotēku vēstures tēmu. Šī sen zudusī pasaule atklājas tikai ļoti redzīgam un zinošam pētniekam, kurš šķietamā tukšumā tomēr spēj sameklēt trauslu pavedienu un iesiet to plašākā laikmeta panorāmā. Kristīne bijusi arī LNB simtgades izstādes Neredzamā bibliotēka līdzveidotāja. Vienā gadā tapis izstādes izdevums un grāmata par LNB ēkām tās 100 gadu pastāvēšanas laikā. Bibliotēku vēsturisko krājumu izcelsmes pētniecība turpinās.
Veidojot izstādi Neredzamā bibliotēka, kopā ar projekta kolēģiem brauci uz tām vietām Latvijā, kur reiz pastāvēja muižu bibliotēkas. Līdz ar pirmatklājēja prieku droši vien radās arī grūtības, jo nācās apzināt to, kas tikpat kā nemaz nebija pētīts.
Jā, izrādījās, ka neviens pirms manis šai tēmai tā pamatīgi nebija ķēries klāt, katrā ziņā tie nebija plānveidīgi un sistemātiski pētījumi. 2015. gada rudenī bibliotēkas kolēģis profesors Viesturs Zanders mani iedrošināja doties uz konferenci Mārburgā Vācijā runāt par muižu bibliotēku vēsturiskajiem krājumiem. Tā tas pamazām attīstījās. Pašlaik Latvijas Nacionālā bibliotēka kā pētniecības institūcija starp daudziem citiem virzieniem atbalsta arī vēsturisko krājumu izcelsmes (proveniences) izpēti.
Muižu bibliotēku kultūrslānis, kurš tika iznīcināts 1905. gadā un vēlāk, faktiski ir palicis nezināms.
Šī tēma izrādījās ļoti komplicēta. Cik esmu iepazinusi citu pētnieku paveikto, katrai tēmai, kas skar izcelsmes pētījumus, ir savs pētnieks: kāds pēta ekslibrus, kāds — iesējumus, cits — grāmatas pēc to satura u. tml. Vispār par šīs tēmas dvēseļu radiniekiem, kas pētījuši un rakstījuši par muižu interjeriem un šajā kontekstā arī par bibliotēkām, uzskatu tikai dažus domubiedrus, kuri nenoliedzami man ļoti palīdzējuši sarežģītajā pētniecības darbā.
20. gados ķīmiķis un arī par mākslas zinātnieku uzskatītais Visvaldis Peņģerots pētīja Latvijas bibliotēku grāmatās sastopamo ekslibru vēsturi. Arhitekts Heinrihs Pīrangs grāmatā par Baltijas muižu «kungu namiem» ir pieminējis muižu bibliotēku telpas, bet kopumā pētījumu šajā jomā mums nav. Lai pētītu muižu bibliotēku vēsturi un to krājumus, jābūt zināšanām vispārīgajā vēsturē un vēstures palīgdisciplīnās — heraldikā, sfragistikā, jāzina ģenealoģijas principi, paleogrāfija un mākslas vēsture. Iesējumi ir vissarežģītākie, jo grāmata var būt no viena gadsimta, bet tās iesējums — pilnīgi no cita gadsimta…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.