Vairāk nekā pusei (64%) melnā stārķa ligzdu tuvumā skan motorzāģi un meža tehnika. Ornitologs Māris Strazds satraucies — ja saimnieciskā darbība mežos būs vēl aktīvāka, melnā stārķa pēc pāris paaudzēm Latvijā vairs nebūs. Ceturtdien žurnāls Ir pēta, kas notiek Latvijas mežos un kāpēc trauksmi par jaunajiem koku ciršanas noteikumiem ceļ ne tikai ornitologi.
Lai saprastu, kādu ietekmi uz dabu atstās Zemkopības ministrijas virzītie likumgrozījumi, ministrija sabiedrībai nav palīdzējusi – tā nav sagādājusi izvērtējumu. Arī dabas skaitīšana turpināsies vēl vismaz gadu, tāpēc vienīgais, pēc kā spriest par mežu stāvokli Latvijā, ir jaunākais ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Tāds top ik pa sešiem gadiem, pēdējais — 2019. gadā. Katrā valstī to veido pēc sarežģītas shēmas, kurā jāfiksē biotopi un sugas. Stāvokli mežos Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Sandra Ikauniece Ir iztulko īsi: «Nelabvēlīgs, slikts stāvoklis.» Pusē mežu situācija novērtēta kā «nepietiekami» labvēlīga dzīvotņu aizsardzībai, 40% — kā slikta. Tas attiecas gan uz valsts, gan uz privātajiem mežiem.
Pieaugot nocirstajiem apjomiem, palielinās mežu fragmentācija, kas traucē sugu izplatībai. «Ja viens mežs aiziet bojā, arī suga, kas nespēj ātri un viegli ceļot, aiziet bojā. Sēņu sporas jau nevar pa gaisu aizceļot pāri bērziem, lai nogulsnētos sev tīkamajā priežu mežā. Vajag piemērotu substrātu, lai tās izplatītos,» skaidro eksperte. Vecajiem mežiem kā būtisks negatīvs faktors norādīta koku ciršana un par 25 cm resnākas mirušās koksnes izvākšana. «Es pati esmu gājusi apskatīties biotopu, ko kartēju 2017. gadā, bet tas ir nocirsts. Īpašnieks pēc dabas skaitīšanas rezultātu saņemšanas informē — nocirtu,» saka Ikauniece.
Vairāku veidu meži Latvijā ir apdraudēti. Piemēram, saglabājušies tikai 50 kvadrātkilometri ozolu mežu un seši kvadrātkilometri jauktu ozolu, gobu un ošu mežu, kas atrodas upju malās. Mežsaimnieki Ir atzīst, ka kailcirtēs nestādīs ozolus, jo to meži ir labvēlīgi daudzām dzīvotnēm, līdz ar to, visticamāk, tajos noteiks mikroliegumus un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Ikauniece stāsta, ka daudzviet ozolu mežiem piemērotās augsnēs pēc nociršanas sastādītas egles. «Egle daudz ražīgāka,» loģiku skaidro Ikauniece. «Bet tāda situācija ir ne tikai Latvijā. Piemēram, arī Zviedrijā. Par ozolu nav ekonomiskas intereses, jo tas aug lēni. Ja arī saimnieciskos mežos dabiski veidojas ozolu meži, tad starp tiem sastāda egles un ozolus pamazām izzāģē ārā.»
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, no visas mežu zemes divi miljoni hektāru jeb 72% ir saimnieciskie meži. Tikai 3% mežu ir pilnīgs mežsaimnieciskās darbības ierobežojums. Salīdzinājumam — Igaunijā 11% ir šāds absolūts liegums. Vēl 319 hektāros Latvijas mežu ir daži šķēršļi cirst visu pēc kārtas. Bet ir arī kāds absurds — 0,4 miljoni hektāru jeb 14% mežu skaitās aizsargājamā teritorija, bet tajos nav pilnīgi nekādu saimnieciskās darbības iegrožojumu.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra