Vai pienācis laiks Latvijai rūkt kā lauvai?

Reiz Krišjānis Valdemārs rakstīja: “Latvji, brauciet jūriņā, krājiet naudu pūriņā.” Tagad vajadzētu teikt: “Latvji, metiet skatu kosmosā, vairojiet bagātību Latvijā.”

Filmā The Mouse on the Moon Fenvikas hercogvalsts (Dutchy of Fenwick) tika uz Mēness pirms ASV un PSRS. Tā bija otrā sērija komēdijā par aukstā kara ārprātībām, kas sekoja “Pele, kas ierūcās”, The Mouse that Roared. Patlaban situācija ir, ka Latvija varētu reāli rūkt kā lauva, lai veicinātu ilgtermiņa atrisinājumu dilemmai, ko lielvalstis nespēj savstarpēji risināt. Lai gan ASV, Ķīna, Eiropas Kosmosa aģentūra un citas valstis plāno misijas uz Mēness pirms 2030. gada, lielvalstis nespēj salīgt kārtību, kā izejvielas uz Mēness varētu likumīgi izmantot. Mazā Luksemburga ir kļuvusi par kosmosa lielvalsti, lai gan tai ir mazāka zinātniska bāze kosmosa jomā nekā Latvijai, jo tā pieņēma pirmo likumu pasaulē par kosmosa izejvielas izmantošanu. Šis nacionālais likums gan nerisina neskaidrības starptautiskā likumdošanā, kas saistītas ar kosmosa izejvielu izmantošanu un eventuālo rūpniecisko attīstību uz Mēness. Latvijai varētu būt loma šajā sfērā.

Starptautiskā lunārā desmitgade

2014. gada novembrī zinātnieki, uzņēmēji un kosmosa entuziasti satikās konferencē Havajās The Next Giant Leap: Leveraging Lunar Assets for Sustainable Pathways to Space. Mani uzlūdza kā konferences organizēšanas komitejas dalībnieku runāt par kopsaucēju šai tēmai. Sniedzu ideju par Starptautisko lunāro desmitgadi (International Lunar Decade, ILD). Tas būtu veids, kā sasniegt ilgtspējīgu attīstību uz Mēness, izmantojot izejmateriālus, kas tur ir uz vietas. Konferences dalībnieki šo ideju pieņēma, un mēs izveidojām darba grupu, lai šo ideju īstenotu. ILD ideja balstījās manā 2014. gada janvārī publicētajā rakstā The International Lunar Decade.

ILD ideju inspirēja Starptautiskais Ģeofizikas gads (International Geophysical Year, IGY), kas notika no 1957. gada jūlija līdz 1958. gada beigām. IGY piedalījās 66 valstis, kas veidoju projektus un iesaistīja desmitiem tūkstošu zinātnieku pētījumos, lai izprastu Zemi kā kopumu. Starptautiskā sadarbība un straujā zinātnes attīstība, kas tika ievirzīta ar IGY, bija milzīgs devums cilvēcei. IGY ietvarā PSRS un ASV palaida orbītā pirmos mākslīgos Zemes pavadoņus. Zinātne un starptautiskā sadarbība, kas bija aktivizēta ar IGY, veidoja pamatus modernai laika prognozēšanas sistēmai, GPS navigācijas sistēmai un vērienīgajai zinātnei, kas deva iespējas izprast globālās tendences atmosfērā un okeānos, ko raksturojam, kā klimata maiņas krīzi.

IGY organizēja Starptautiskā zinātnisko savienību padome (International Council of Scientific Unions, ICSU), kas no 2018. gadu saucas International Council for Science (ISC) un  apvieno visas starptautiskās un nacionālās zinātnes saistītās organizācijas pasaulē. ICSU 1952. gadā izveidoja sekretariātu, kas koordinēja informācijas apmaiņu starp valstīm un pētījuma projektiem daudzās zinātniskajās jomās, kas notika IGY ietvarā[i]. Paredzams, ka ANO Ģenerālā asambleja apstiprinās ILD kā oficiālu ANO globālo pasākumu, ko koordinēs sekretariāts, izveidos ANO Komiteja par kosmosa izmantošanu miermīlīgiem nolūkumiem (UN Committee for the Peaceful Uses of Outer Space – COPUOS).  COPUOS patlaban aptver 92 dalībvalsts.  Latvija nav COPUOS dalībvalsts, lai gan COPUOS nav dalībmaksa.

Latvijai ir svarīgi kļūt par COPUOS dalībvalsti, jo globālo kosmosa politiku apspriež COPUOS, kas ietekmē Latviju ekonomikā un politikā.

ES digitālā politika, 5G, viedās pilsētas, vienots ES digitālais tirgus ir atkarīgi no kosmosa tehnoloģijām, kur Latvijas zinātne un ražotāji jau ir spēlētāji. Latvija izlēma kļūt par Eiropas Kosmosa aģentūras (European Space Agency – ESA) dalībvalsti, jo pētniecība un inovācijas kosmosa jomā piepilda Latvijas viedās specializācijas stratēģiju, norāda ESA/IZM pārskats par Latvijas piedalīšanos ESA sagatavošanās programmā Plan for European Cooperating States (PECS). Latvijas piedalīšanās COPUOS ir plašāka tēma nekā ESA, kas atbalsta tikai kosmosa zinātni un saistītās tehnoloģijas.

Luksemburga kļuva par COPUOS dalībvalsti 2014. gadā, kad tā izlēma mainīt nacionālo likumdošanu, lai veicinātu uzņēmējdarbību, kas varētu rasties, kad sāks izmantot asteroīda izejmateriālus. Ja Latvija kļūtu par COPUOS dalībvalsti 2020. gadā, tad Latvijai varētu būt svarīga loma kā ILD veicinātājai.

COPUOS kārtība nosaka, ka tikai dalībvalstīm ir tiesības rosināt jaunas iniciatīvas COPUOS apspriešanai. Ja pēc apspriešanas COPUOS pieņem kādu ieteikumu, tad to nodod tālāk Ģenerālai asamblejai lemšanai. ILDWG dalībnieki, pārstāvot NVO organizācijas, ir prezentējuši ILD ideju 2016., 2017., un 2018. gadā. Prezentācijas ir uzklausītas ar interesi, bet pēc tam nenotika aktīva darbība, jo pietrūka COPUOS dalībvalsts, kas ILD virzītu tālāk.

Ģenerālā asambleja deva COPUOS uzdevumu sagatavot Kosmosa programmu 2030. gadam (Space Agenda 2030), kura tēmas ir Space – a driver for peace! vai Space – the driver for sustainable development kā daļa no ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam (Sustainable Development Agenda 2030).

ILDWG iesaka, ka COPUOS vajadzētu iekļaut ILD kā daļu no Space Agenda 2030. Laika posms abām programmām ir no 2021. līdz 2030. gadam. ILD veicina ANO ilgtspējīgās attīstības mērķus ar pētniecību un inovācijām, tie saistīti ar pētījumiem par Mēnesi un izejmateriāliem, kas tur atrodami uz vietas. Tehnoloģijas, kas tiek attīstītas, lai izmantotu izejmateriālus un pastāvīgas apmetnes cilvēkiem uz Mēness, ir izmantojamas arī uz Zemes. Tieša tehnoloģiju pārnese ir iespējama ar baterijām, saules enerģijas izmantošanu, robotiku un simtiem citu piemēru. Varbūt būtiskākais ir ekoloģijas tehnoloģijas, kas pieļauj slēgtu ciklu, kurā izmanto visu un atjauno atkārtotai lietošanai. Ilgtspējīgām kolonijām uz Mēness tas būs nepieciešams.

Neviena no COPUOS 95 dalībvalstīm nav lēmusi ieteikt ILD. Ja Latvija kļūtu par COPUOS dalībvalsti, tad Latvijai būtu iespēja ieteikt ILD un gūt priekšrocības kosmosa jomā līdzīgi kā Luksemburga to ieguva ar savu nacionālo kosmosa likumu. COPUOS neprasa dalībmaksu, tikai vienkāršu pieteikumu no kandidātvalsts.

Latvijai ir daudz, ko dot kosmosa jomas zinātnē, uzņēmējdarbībā un sakarīgā politikā. Tā nebūtu nekāda Fenvikas hercogiste, par ko varēja pasmieties aukstā kara laikā, kā maziņais spēja pieveikt lielvalsti. Latvijai jākļūst par COPUOS dalībvalsti šajā izšķirīgajā laikā, kad kosmoss spēlē arvien lielāku lomu Latvijas un Eiropas nākotnē.

 

[i] IGY pirmsākumi ir atrodami ASV programmās par pētniecības koordinēšanu Otrā pasaules kara laikā. Īsa IGY vēsture angļu valodā ir atrodama šeit – https://physicstoday.scitation.org/doi/full/10.1063/1.2761801