Bērnu nākotne tiek pārdota izsolēs

Viens no spēkā esošā Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs.

Situācija ar garajām rindām uz vietām Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs nav uzlabojusies, tieši pretēji – strauji pasliktinājusies. Ja pirms pieciem gadiem rindā uz vietu bērnudārzā gaidīja mazāk par 1000 bērnu, pašlaik saskaņā ar Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta datiem rinda palielinājusies līdz 2239 bērniem. Problēmas saasināšanos Rīgas domes vadība skaidro ar noteikumu par higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēs stāšanos spēkā.

Ar tiem pašiem noteikumiem, kurus valdība atbalstīja jau 2013. gadā, attiecīgi gatavošanās pārejai uz jaunajiem noteikumiem notika vairāk nekā sešus gadus. Iespējams, pašvaldības vadība cerēja, ka šajā laikā iedzīvotāji aizbrauks un situācija atrisināsies pati no sevis? Skan skarbi, tomēr nesakārtotie sociālie jautājumi, tajā skaitā rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, neliecina, ka līdzšinējai galvaspilsētai rūp Nacionālā attīstības plānā minētais un, pats būtiskākais, – mūsu bērnu nākotne.

Bērnudārzu vietā būvē koruptīvas shēmas

Vairākus gadus tiek solīts nodrošināt jaunas vietas bērnudārzos un investēt n-tos miljonus eiro, lai to īstenotu. Prognozēju, ka tādi solījumi mūs sagaida arī turpmākos pāris mēnešus, tomēr rodas bažas, vai šīs investīcijas, ja tās būs, tiks pārdomātas, izsvērtas un pamatotas. Baidos, ka jaunu bērnudārzu vietā tiks būvētas kārtējās koruptīvās shēmas naudas aizplūšanai.

Nedaudz mulsina arī tas, kur tiek plānota jauno ēku būvniecība. Rīgas centrā jaunu vietu bērnudārzu celtniecībai nav un celtniecība plānota nomalēs. Tas mudina domāt, ka centrā dzīvojošajiem rītos un vakaros nāksies šķērsot teju pusi pilsētas, lai nogādātu savus bērnus dārziņos. Manuprāt, pie šāda scenārija satiksmes un sastrēgumu problēma pilsētā aktualizēsies ar jaunu sparu.

Līdz galam nav saprotama arī aktīvā vēlme būvēt jaunas ēkas, kamēr centrā esošie neapdzīvotie un nesakārtotie pilsētai piederoši namīpašumi tiek pārdoti izsolēs. Pirms nolikt mūsu bērnu nākotni zem izsoles āmura, ir jāizsver iespēja, vai īpašumu nav iespējams piemērot pašvaldības funkciju veikšanai. Pārdošana var būt pēdējais solis, ja visas citas īpašuma izmantošanas iespējas ir pārbaudītas un izsmeltas.

Nevis pārdot esošo, bet izīrēt trūkstošo

Rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs nav unikāla problēma, ar ko saskaramies tikai Latvijā. Labās prakses piemēri atrodami tepat kaimiņos. Arī Tallinas centrā un vecpilsētā jaunu ēku celtniecība praktiski nav iespējama, tomēr bērni un vecāki netiek atstāti bez atbalsta. Šī problēma tiek risināta, pašvaldībai iekārtojot nelielus bērnudārzus (divas vai trīs grupiņas) daudzīvokļu namos un sabiedriskajās ēkās. Igauņu piemērs skaidri parāda, ka risinājums ir iespējams, un tas ir atkarīgs no politiskās gribas un vēlmes iedziļināties.

Arī Rīgā pirmsskolas izglītības funkcijām varam pielāgot pilsētai piederošus dzīvokļus un ēkas, īpaši centra rajonos. Pašlaik daļa pašvaldībai piederošu ēku tiek pārdotas, bet risinājums slēpjas pretējā virzienā – būtu  jāapsver iespēja izīrēt telpas no privātajiem tur, kur pašvaldībai nav nepieciešamā īpašuma. Ir būtiski apzināt esošo situāciju katrā mikrorajonā un atbilstoši risināt telpu piemērošanas jautājumus.

Sadarbība ar privātajām izglītības iestādēm

Rindas uz vietām bērnudārzos iespējams operatīvi samazināt arī sadarbībā ar privātajām izglītības iestādēm, turklāt neradot vecākiem papildus izdevumus. Pagaidām veiksmīgu sadarbību kavē divas būtiskas problēmas: savstarpēja neuzticēšanās – privāto izglītības iestāžu šaubas par līdzfinansējuma ticamību un ilglaicību, un Rīgas domes bažas, ka pie adekvāta līdzfinansējuma privātie pacels maksu, nevis veidos jaunus dārziņus.

Otrā problēma ir atšķirīgā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu kvalitāte, kas būtu rūpīgi jāizvērtē, vienlaikus pilnveidojot uzraudzības mehānismu. Bez tam, radot apstākļus, kas ļautu vecākiem brīvi izvēlēties, kurā no privātajiem bērnudārziem savu mazuli izglītot, konkurence atrisinātu tirgus kvalitātes jautājumu. Par izvēli gan pašlaik nevaram runāt, jo arī privātajos dārziņos trūkst vietu.

Aprēķinos netiek iekļauti visi izdevumi

Privātās izglītības iestādes norāda, ka neatkarīgi no piederības jābūt vienādiem apstākļiem (finansējumam, noteikumiem u.c.). Šī brīža formula, pēc kuras tiek aprēķināts līdzfinansējums vienam bērnam, neatspoguļo visus izdevumus, ko pašvaldība iegulda bērnudārznieku izglītošanā. Atšķirīgs ir arī līdzfinansējums, ko katra pašvaldība maksā pirmsskolas izglītības iestādēm par vienu bērnu. Piemēram, 2019. gadā Rīgā par bērnu vecumā no 1,5 – 4 gadiem pašvaldība piedāvāja 246,19 eiro līdzfinansējumu, savukārt Babīte – 320 eiro. Ja līdzfinansējums tiktu pacelts līdz 380 eiro vienam bērnam, nebūtu nepieciešami papildus līdzekļi būvniecībai un rindas tiktu likvidētas īsā laikā.

Arī personāla trūkumu, kas ir vēl viena akūta problēma galvaspilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, var atrisināt. Tur paraugs nav jāmeklē pat tik tālu kā Tallina, tas atrodas tepat – Pierīgas pašvaldībās, bet atkal atduramies pret politisko gribu un prioritātēm. Ja bērni un mūsu nākotne ir prioritāte, tad šīs problēmas ir iespējams atrisināt ātri un efektīvi.