“Nekad nepadodies! Meklē alternatīvas un dodies uz priekšu!” Šī dzīves atziņa vairāk būtu piemērota atsevišķa indivīda dzīves programmai, bet, svinot Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes simtgadi, jāsaka, ka šo dzīves moto drīkst attiecināt arī uz institūcijas dzīvi.
Piedzimusi vēlāk par citām, 1920. gada 4. februārī, pieaugusi par cienījamu un līdzvērtīgu Universitātes saimes locekli, slēgta un “izšauta”, tā pēc 50 gadiem atgriezās, lai ne tikai panāktu savas saimes māsas, bet lai aktīvi piedalītos jaunu zināšanu radīšanā un līdzdalīšanā gan teoloģijas, gan reliģijpētniecības discplīnās. Vai Teoloģijas fakultātei būt arī nākamos simts un kādai tai būt?
„Nekad nepadodies!” – šo atziņu iemācījos, skatoties kopā ar saviem bērniem Holivudas ģimeņu filmas par varoņiem, kā arī uz patiesiem notikumiem balstītās biogrāfiskās filmas. Tikai vēlāk sapratu, ka Holivuda zemākas raudzes kino īsteno ideoloģisku pasūtījumu. Nācija tiek ieaudzināta valsts ideoloģijā, tai skaitā ar kino starpniecību. Ideoloģija, par ko runāju, attiecas uz amerikāņu sapņa īstenojumu: tiem, kam pieder lieli sapņi, tos pārvērš dzīves realitātē, ja vien nepadodas un tiecas tos īstenot, ignorējot neveiksmes.
