fbpx

Jaunuzņēmumi ir modernas ekonomikas dzinējspēks. Ko var dot augstskolas?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Romāns Putāns, RSU studiju programmas Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Jaunuzņēmumu izplatība un atbalsts, ko tiem sniedz dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, noteikti ir būtisks mūsdienu attīstības rādītājs. Tas signalizē, kā savā tautsaimniecības attīstības redzējumā iekļaujam inovatīvas un uz nākotni vērstas biznesa idejas. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki simti jaunuzņēmumu, kas spējuši piesaistīt investīcijas par vairāk nekā 210 miljoniem eiro. Vai ar to ir pietiekami, lai varētu teikt, ka pilnvērtīgi izmantojam šī salīdzinoši jaunā uzņēmējdarbības modeļa un arī jaunās ekonomikas nozares potenciālu?

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu. Tā pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu īstenošanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Mērogojamība latviešu valodā ir salīdzinoši jauns vārds, kas atbilst angļu scale-up, savukārt jaunuzņēmums ir angļu vārda start-up termins latviešu valodā.

Mūsdienās visvairāk jaunuzņēmumu ir tehnoloģiju nozarē, un bieži vien tie ir starpdisciplināri, piemēram, finanšu un medicīnas tehnoloģijās. Tieši tehnoloģiju dēļ mūsdienu digitālajā laikmetā ir iespējams sasniegt globālu mērķauditoriju. Šis aspekts arī nosaka izaugsmes potenciālu un plašas mērogojamības iespēju.

Eiropas Savienības uzņēmējdarbības atbalsta programmu līmenī par mērogojamību runā jau vairākus gadus. Piemēram, ja atverat vasaras kafejnīcu, tā noteikti var būt laba iniciatīva un pelnoša uzņēmējdarbība, bet tas vēl nav jaunuzņēmums. Ja izveidojat aplikāciju telefonā, kas saved kopā vasaras kafejnīcu apmeklētājus, kuri meklē sev piemērotāko un tīkamāko piedāvājumu, vai varbūt saved kopā šādu kafejnīcu veidotājus, tas varētu būt jaunuzņēmums, jo šādai aplikācijai nav robežu, tā var būt noderīga tikpat labi Latvijā un Vācijā kā Indijā. Tas, protams, piesaista investoru interesi, un te parādās augstas izaugsmes potenciāls.

No biznesa viedokļa mērogojamību raksturo iespēja ar salīdzinoši nelielu ražošanas izmaksu pieaugumu būtiski palielināt noietu, tātad veicināt apgrozījumu un peļņu.

Valstij un pašvaldībām nebūtu jāiegulda liels nodokļu maksātāju naudas apjoms jaunuzņēmumu finansēšanā, jo nodokļi, domājot par valsts sociāli ekonomisko attīstību, paredzēti svarīgākām lietām. Lai atbalstītu uzņēmējdarbību, arī jaunuzņēmumus, sociālos un uz eksportu orientētos uzņēmumus, valstij ir jānodrošina uzņēmējdarbības sākšanai un īstenošanai labvēlīgs klimats, jāveicina godīgas un pievilcīgas vides uzturēšana un attīstība. Ja tas pastāv, tad uzņēmumu attīstībai palīdzēs jau pirms vairāk nekā 200 gadiem skotu ekonomista Ādama Smita definētā un joprojām aktīvā tirgus “neredzamā roka”. Proti, investori atradīs un pamanīs uzņēmējdarbības labvēlīgo klimatu un nodrošinās arī jaunuzņēmumiem nepieciešamo izaugsmes kapitālu. Vienlaikus, būtiski pieaugot publiskās pārvaldes un biznesa sektora sadarbības nozīmei valsts un globālajā ekonomikā, publiskās iestādes (gan valdība nacionālā līmenī, gan, piemēram, Eiropas Komisija pārnacionālā līmenī) īsteno daudzas jaunuzņēmumu un to mērogojamības atbalsta programmas.

Šī tendence, protams, ir ne tikai Latvijas, bet arī ekonomiski attīstītāku valstu aktualitāte ekonomikā, piemēram, Vācijā atbalsts uzņēmējdarbības telpā ir saistīts ar cilvēku individuālajām īpašībām un pieredzējušo uzņēmēju vēlmi atbalstīt jaunos. Ir uzņēmēji, kuri skatās pāri sava biznesa robežām un sniedz atbalstošu roku, tomēr tajā pat laikā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, daļa vācu lielo uzņēmēju, kuri ir panākumiem bagāti un ieguvuši stabilu vietu tirgū, ne vienmēr grib atbalstīt, iespējams, savus potenciālos konkurentus. Drīzāk, saskatot jaunuzņēmuma idejas izstrādātāju personības un biznesa idejas potenciālu, šie uzņēmēji centīsies jaunos talantus piesaistīt savam biznesam.

Tieši lielie uzņēmumi gan Vācijā, gan Latvijā un citur pasaulē ir potenciālie investori, kas, saskatot biznesa idejas svaigumu un perspektīvu, var ieguldīt līdzekļus attīstībā.

Jaunuzņēmējdarbības prasmes un kompetence mūsdienu strauji progresējošajā, piesātinātajā un ļoti ātrajā uzņēmējdarbības vidē ir pieprasītas ne tikai jaunu, bet arī pieredzējušu uzņēmēju vidū. Harvard Business Review 2018. gadā publicēja rezultātus pētījumam, kas pierādīja, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ASV vairāk bija vecuma grupās 30 – 39, 40 – 49 un 50 – 59, nevis 20 – 29. Eiropā kopumā un Latvijā šis vecuma rādītājs ir nedaudz zemāks: vidējam jaunuzņēmuma dibinātājam ir 35 gadi.

Vienā no diskusijām, kas notika RSU, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, runājot par aktualitātēm uzņēmējdarbībā Latvijā, norādīja, ka saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem pašlaik valstī trūkst tieši augsti kvalificēta darbaspēka. Augstskolām ir jākļūst par centrālo elementu, kas nodrošina jaunuzņēmumu attīstības nepārtrauktību un veido veiksmīgas sinerģijas.

Jaunā RSU studiju programma Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība, kuras licenci plānots saņemt februārī, būs viena no iespējām, kā ambiciozie, kam deg acis un kas vēlas kļūt par veiksmīgiem biznesa līderiem, var attīstīt savas zināšanas, prasmes un kompetences starptautiskajā biznesā un īpaši jaunuzņēmējdarbībā.

Starptautiskā sadarbība ir mūsdienu ekonomikas attīstības atslēga. Kā komentēja viena no RSU studiju programmas starptautiskajām partnerēm profesore Kristiāne Trīe (Christiane Trüe) no Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātes, pat Vācija, skatoties no pasaules perspektīvas, nav liela valsts, un progresīvas pārmaiņas ir iespējams veikt, tikai valstīm sadarbojoties. Laba iespēja ir sadarboties Eiropas universitātēm, kas saved kopā studentus un intereses, jo studenti ir rītdienas lēmumu pieņēmēji, kam nepieciešama starptautiskā pieredze.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort