Rīga ir Latvijas lielākā pašvaldība, kuru šķērsos Rail Baltica trase, un likumsakarīgi, ka tieši Rīgas teritorijā šī trase ieviesīs lielākās izmaiņas. Taču, ja Rail Baltica paliks tikai kā dzelzceļa sliedes, kuras iet cauri pilsētai, šīs izmaiņas nebūs uz labu. Gluži otrādi. Lai tas notiktu, jau trases projektēšanas stadijā ir jāparedz piegulošo teritoriju attīstība.
Lai izstrādātu pilsētai un rīdziniekiem labvēlīgākos risinājumus, Rīgas dome un Pilsētas attīstības departaments ir sākuši aktīvu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv apkaimju iedzīvotāju intereses. Šis darbs notiek ciešā saziņā ar AS RB Rail un SIA Eiropas dzelzceļa līnijas, kas ir šī vērienīgā projekta ieviesēji.
Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diezvai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi.
Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm – gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem, ir jāsēžas kopā pie galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei.
Bez šaubām, Rīga ir gatava finansēt Rail Baltica trasei piegulošo teritoriju transformāciju, taču ir arī pilnīgi skaidrs, ka ar pilsētas budžetā pieejamajiem līdzekļiem tam nepietiks. Viens piemērs. Rail Baltica posms aptuveni no Centrālās stacijas līdz Daugavai.
Lai mēs varētu runāt par Baltijas centrālo transporta mezglu un pilsētā integrētu dzelzceļa staciju, kura nodrošinātu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ērti lietojamu un mūsdienīgu infrastruktūru, nepieciešamas investīcijas 180 miljonu eiro apjomā. Šos līdzekļus nepieciešams ieguldīt 10 gadu laikā, sadalot trijās kārtās. Pirmā kārtā ir tiešā veidā saistīta ar dzelzceļa līniju, un to nepieciešams īstenot vienlaicīgi ar Rail Baltica projektu. 1.kārtas izmaksas ir ap 30 miljoniem eiro. Tad seko otrā un trešā kārta, kas paredz komplekso Ģenerāļa Radziņa ielas, Maskavas ielas, Centrāltirgus ielas un 13.janvāra ielas krustojuma telpas pārbūvi, noņemot autotransportu Maskavas ielas posmā no iebrauktuves autoostā līdz 13.janvāra ielai. Otrās un trešās kārtas aptuvenās izmaksas ir attiecīgi 80 un 70 miljoni eiro. No šiem kopumā nepieciešamajiem 180 miljoniem eiro pilsētai ir iespējams ieguldīt ap 25 miljoniem. Kas varētu būt pārējā finansējuma avots, patlaban nav zināms.
Kopumā ieguldījumi, kas būs nepieciešami Rīgā Rail Baltica piegulošajās teritorijās saistīto infrastruktūras objektu īstenošanai, 10 gadu periodā varētu sasniegt 300 – 350 miljonus eiro.
Ko šīs investīcijas dos rīdziniekiem un pilsētas viesiem? Mūsdienīgu, cilvēkiem draudzīgu pilsētvidi, kurā vienlīdz respektēti ir pilnīgi visi satiksmes dalībnieki, no kājāmgājēja līdz vilciena pasažierim.
Lielākās pārmaiņas, kuras, pateicoties šiem ieguldījumiem, varētu piedzīvot jau pieminētā Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtne: nebūs tuneļu – visa gājēju kustība virszemē; jauna iela zem dzelzceļa (Elizabetes ielas pagarinājums līdz Turgeņeva ielai); jauns gājēju/velo tilts pāri Daugavai un ar staciju savienots veloceļu tīkls, modernas velonovietnes; 13. janvāra iela kā bulvāris; kompleksa Gogoļa ielas mezgla starp Centrālo dzelzceļa stacijas Dienvidu laukumu un Centrāltirgu pārbūve, Spīķeru ielas pārbūve; jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē; transporta satiksmes organizācija ar vienvirziena ielu palīdzību; kuģīšu piestātne; park & ride.
Pilnīgi skaidrs, ka viena pati galvaspilsēta šādas investīcijas “pacelt” nevar, un valsts līmeni ir jādomā par to, kādā veidā ir iespējams izveidot mehānismu šī projekta līdzfinansēšanai, piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem vai citiem avotiem. Turklāt jāatceras, ka tas būs aktuāli ne tikai Rīgai, bet visām pašvaldībām, kuru teritorijas šķērsos Rail Baltica trase.
Mēs visi esam ieinteresēti, lai Rail Baltica projekts izdotos. Lai tas uzlabotu dzīvi pilsētniekiem un cilvēkiem reģionos. Galu galā, lai svinīgajos lentīšu griešanas pasākumos nevienam nebūtu kauns par izdarīto un iedzīvotāji nebūtu neapmierināti ar sabojāto pilsētvidi.
Tāpēc visām iesaistītajām pusēm – gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem -, ir jāsēžas pie viena galda un kopīgi jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējami labāku pilsētplānošanas risinājumu izbūvei.
Pagaidām nav neviena komentāra