Ar happy end*

Pēdējo sešu gadu laikā ar brīvības atņemšanu par sutenerismu sodīti 92 cilvēki, bet tikai pieciem piespriesti reāli cietumsodi. Par sutenerismu grupā likums paredz cietumu no pieciem līdz pat 15 gadiem, bet praksē apsūdzētie tiek cauri ar pāris gadiem nosacīti. Kāpēc?

Daudzpusīga personība. Tā divos vārdos varētu raksturot 55 gadus veco Arsenu Sarkisovu. Kā kaskadieris viņš pazibējis dažās filmās. Kā uzņēmējs darbojies plašā laukā — no juridisko pakalpojumu sniegšanas līdz gaļas vairumtirdzniecībai un masāžas salonam. Tas īsumā.

«Esmu parasts cilvēks,» viņš saka. Taču viņš ir apsūdzēts divos kriminālprocesos —  par sutenerismu grupā un bordeļa turēšanu. Prokurora ieskatā Sarkisovs ir sabiedriski bīstams un pelnījis cietumu. Ja tiesa tā nolems, šis būs izņēmuma gadījums, jo pēdējos gados faktiskie sodi suteneriem Latvijā ir mīkstinājušies, pārsvarā tiek piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, nevis reāls cietumsods.

Abi Arsena Sarkisova kriminālprocesi saistīti ar atpūtas centru Rīgā. Tā adrese ir Ģertrūdes ielā, taču ieeja no Martas ielas, tāpēc arī iegājies nosaukums Martas atpūtas centrs. Ironiskā kārtā šis nosaukums ļoti līdzinās biedrībai Centrs Marta, kam ir tieši pretējs mērķis — sniegt atbalstu no vardarbības cietušām sievietēm.

Bordelis šajā Rīgas centra namā esot atradies gadiem, jau pirms tam, kad Sarkisovs ap 2013. gadu šeit sācis savu biznesu. Šīs telpas iegādājies pirms ekonomiskās krīzes, izremontējis un izīrējis. Īrnieki sagādājuši problēmas, bet saistības pret banku bija jākārto, tāpēc piekritis pamudinājumam šajā vietā attīstīt savu biznesu, viņš stāsta intervijā. «Es kā uzņēmējs piedāvāju tikai legālus pakalpojumus. Alkohols, cigaretes un tā nelaimīgā masāža,» saka Sarkisovs.

Mēs tiekamies kādā Rīgas daudzstāvu māju mikrorajonā. Sportiskās miesasbūves vīrs runā daudz, brīžiem ļoti emocionāli. «Man ir milzīgi daudz grēku. Es mēģinu dzīvot, kaut kā izdzīvot un ar laiku kļūt labāks. Gribētu nomirt labāks, nekā tagad esmu,» viņš stāsta. Nodarbošanos ar sutenerismu viņš kategoriski noliedz. Vienošanās ar masierēm esot bijusi par relaksējošu masāžu, nevis seksuālu pakalpojumu sniegšanu. Arī klientiem piedāvāts parakstīt «papīriņu, man tāda kaudze to ir», kur bijis teikts, ka tiek piedāvāta tikai relaksējoša masāža — nekāda «happy end*, tikai masāža un viss».

Toreiz Latvijā vēl nebija ieviests eiro un pakalpojums klientam maksājis 30 latu. «10 aizgāja masierei, 5 — administratorei, 15 — kompānijai,» skaidro Sarkisovs, kura uzņēmums Kopger tobrīd apsaimniekoja šo salonu. Nauda firmai bijusi kā samaksa par telpu īri, komunālajiem pakalpojumiem, apkopēju un citiem izdevumiem, viņš stāsta. Ja sievietes papildus no klientiem nopelnījušas vēl kaut ko, «tad man ar to nav nekāda sakara», uzsver biznesmenis. 

Viņš ir viens no astoņiem apsūdzētajiem par sutenerismu grupā Martas atpūtas centra lietā. Septiņas sievietes — centra administratores, kas kopā ar Sarkisovu sēdējušas uz apsūdzēto sola šajā lietā, pērn vasarā atzina savu vainu un noslēdza vienošanos ar prokuroru par sodu. 

Spriedumā, ar kuru apstiprināta vienošanās ar salona administratorēm, redzamas apsūdzības detaļas. Izmeklēšanā atklāts, ka personu grupa laikā no 2013. gada janvāra līdz 2014. gada jūlijam, savstarpēji vienojoties, iedzīvošanās nolūkā izmantojusi personas, kas nodarbojas ar prostitūciju, un organizējusi seksuālu pakalpojumu sniegšanu masāžas salonā. Intīmpakalpojumu sniegšana bijusi slēpta aiz relaksējošas masāžas, «kuras laikā seksuālo pakalpojumu sniedzējām, masierēm, būtu jāpieskaras vīrieša dzimumorgāniem ar savu ķermeni, rokām un krūtīm, panākot, ka klients, vīrietis, sasniedz orgasmu», lasāms spriedumā. Sievietes masieres salonā uzturējušās 24 stundas diennaktī, kopumā tiesībsargu ieskatā seksuālo pakalpojumu sniegšanai šajā iestādē bija nodarbinātas 13 sievietes.

Prokurors Aivars Bergmanis, kurš cēlis aspūdzību šajā lietā, stāsta, ka lieta ir apjomīga. Policijas savāktie pierādījumi un lietas materiāli aptver divdesmit sējumus. Tie sakrauti prāvā iepirkumu maisā un plauktos gaida nākamo tiesvedības sēdi, kurā pie atbildības tiek saukts atlikušais grupas loceklis — salona īpašnieks Sarkisovs. No prokurora teiktā izriet, ka viņš centies slēpt savu patieso biznesu, kas sarežģījis nozieguma atklāšanu. «Pieņēma darbā masieres, vēlāk lika viņām reģistrēties kā mikrouzņēmumiem vai pašnodarbinātajām, tad noslēdza ar viņām telpu apakšnomas līgumus,» stāsta Bergmanis.

«Nu, labi, bordelis!» izvirzītās apsūdzības komentē Sarkisovs. «Vācijā, Beļģijā tas ir pietiekami respektabls bizness. Tur nevienam neienāk prātā bordeļiem pierakstīt sutenerismu, jo tās ir divas dažādas lietas,» viņš papildina.

No viņa teiktā saprotams, ka suteneri ir tikai bandīti, kas ar spēku un varu piespiež sievietes sniegt seksuālus pakalpojumus, bet viņš neko tādu neesot darījis. «Biju pie sevis nolēmis: es taču neesmu viņas audzinājis — ja viņas ir nolēmušas pelnīt šādā veidā, lai pelna, tā ir viņu darīšana,» saka Sarkisovs.

Mīkstāki sodi

Lai arī tiesā savu vainu atzinušas, pēc būtības par sutenerēm sevi neuzskata arī biroja administratores, kuras noslēgušas vienošanos par sodu ar prokuroru. Divas no viņām piekrita sarunai ar žurnālu Ir.

«Mēs bijām parasti darbinieki,» saka Līga (vārds mainīts). Viņai saskaņā ar vienošanos par sutenerismu grupā piespriests divu gadu un dažu mēnešu nosacīts sods. Līga strādājusi par administratori salonā neilgu laiku, savu vainu atzinusi tikai tāpēc, lai ātrāk pieliktu punktu šim procesam. Viņasprāt, administratores šajā lietā pie atbildības tiekot sauktas par mācību citām, kas strādā līdzīgos salonos. Martas atpūtas centrs neesot bijis liels spēlētājs līdzīgu vietu tirgū Rīgā. Labāk gājis vasarās, kad vairāk tūristu. «Rikšas un takši veda klientus. Vienkārši tā vieta ir pazīstama, jo tur visu laiku ir bijuši tādi saloni,» viņa stāsta. Labajās dienās — vasarā, piektdienā vai sestdienā — salonam varējis būt ap 30—40 klientu diennaktī. Viņus apkalpojušas aptuveni 15 sievietes. Vecumu nezinot, jo nevienam neesot prasījusi. «Es pat nezināju īstos vārdus.» Kādu īpaši plānotu sieviešu vervēšanu viņa arī noliedz — darbinieces pašas meklējušas, kur strādāt, pārnākušas no kāda cita salona, ko policija aizvērusi.

«Vai tad mums kas cits atlika, kā atzīt vainu? Protams, neesam vainīgas,» saka arī otra apsūdzētā Ieva (vārds mainīts). Viņa savulaik pati strādājusi par masieri, vēlāk kļuvusi par administratori. Abas sievietes sarunā aizstāv Arsenu Sarkisovu, un pēdējā pat noliedz, ka Martas atpūtas centrā būtu bijis bordelis. «Tur lielākā daļa meiteņu bija precējušās sievietes, kuru vīri bija lietas kursā, ar ko viņas nodarbojas,» saka Ieva. «Nekas cits viņām neatlika, lai izvilktu sevi, savu bērnu un vīru, kā taisīt to pašu masāžu. Bez nekā… Es nerunāju par kaut kādu intīmu — nē, jo lielākā daļa nenodrošināja intīmpakalpojumus,» viņa papildina. Līdz ar noslēgto vienošanos viņa ir notiesāta par sutenerismu grupā, kā sodu saņēmusi divus gadus un dažus mēnešus nosacīta soda.

Abas sievietes vairs šajā biznesā nedarbojoties. «Es vienkārši mēģinu aizmirst to visu,» saka Līga. Tāpat arī Arsens Sarkisovs saka — tolaik neesot zinājis, ka par šādu lietu draud tik lielas nepatikšanas. «Man pilnīgi noteikti nav vajadzīga nauda, par kuru mani var iesēdināt cietumā. Tagad es ar to nenodarbotos arī morāli ētisku apsvērumu dēļ, bet tobrīd biju cits cilvēks,» viņš saka.

Prokurors Bergmanis pērn jūnijā tiesā panāca vienošanos ar salona administratorēm. Lai arī viņas sauktas pie atbildības par sutenerismu grupā un to arī atzinušas, prokurors tomēr nav prasījis pat minimālo pēc šī likuma panta noteikto sodu. Par sutenerismu grupā likums paredz sodu no pieciem līdz 15 gadiem, taču vienošanās ar septiņām sievietēm ir par nosacītiem sodiem divu gadu un dažu mēnešu apmērā.

«Manā ieskatā viņām šis sods ir atbilstošs nodarījumam,» saka Bergmanis. Viņš uzsver, ka sievietes nav bijušas nozieguma organizatores, tiesvedība pret organizatoru Sarkisovu turpinās. Turklāt šis bijis gadījums, kad tiesībsargi salona īpašnieku aizturējuši pat divas reizes. Kad pēc pirmās reizes apcietinājums viņam nomainīts pret citu drošības līdzekli, seksuālu pakalpojumu sniegšana Martas atpūtas centrā atsākusies, un policija viņu atkal noķērusi, pēc tam inkriminēta bordeļa turēšana, stāsta Bergmanis.

Turpretim Arsens uzskata, ka arī būtu ticis pie nosacīta soda, ja vien piekristu prokurora piedāvājumam atzīt vainu sutenerismā.

«Viņš man no paša sākuma piedāvāja — atzīsti sevi par vainīgu, un acīmredzami būtu nosacīts sods, jo pilnīgi visiem [saloniem], kurus tieši tāpat aizvēra, piedāvā nosacītus sodus, saka Arsens.

Savukārt prokurors to noliedz. Ņemot vērā Sarkisova «augsto sabiedrisko bīstamību», viņa vadošo lomu šajā organizētajā grupā, gūto peļņu, kā arī šī rūpala turpināšanu pēc pirmās aizturēšanas, Sarkisovs tik viegli netiktu cauri. «Es neredzu iespēju noslēgt vienošanos ar viņu par vainas atzīšanu un sodu, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu,» pauda Bergmanis.

Tomēr viņš atzīst, ka sodi par sutenerismu ir faktiski mīkstinājušies. «Pirms 15 gadiem par šādu noziegumu piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu, bet tagad par šādu noziegumu piespriež nosacītu brīvības atņemšanas sodu vai kādus citus sodus,» saka prokurors. 

Tas atspoguļojas arī Tiesu administrācijas apkopotajos datos par tiesu piespriestajiem sodiem par sutenerismu. Spēkā stājušos sodu statistika rāda, ka reāla brīvības atņemšana tiek piespriesta retu reizi. Pēdējo sešu gadu laikā ar nosacītu brīvības atņemšanu par sutenerismu notiesātas 87 personas, bet ar reālu brīvības atņemšanu — piecas. Ja persona notiesāta arī par citiem noziegumiem, tas var būt iekļauts šajos galīgajos sodos.

No reālajiem cietumsodiem bargākais bijis vidēji astoņi ar pusi gadi cietumā, savukārt nosacīti par sutenerismu nereti tiek sodīti ar brīvības atņemšanu uz aptuveni trim gadiem.

Nosacīti sodi prevalē ne tikai kriminālprocesos, kuros personas tiek sauktas pie atbildības par sutenerismu. Tādus tiesa piespriež arī cilvēktirdzniecības lietās. Par cilvēku tirdzniecību pēdējo sešu gadu laikā notiesātas 12 personas, reāla brīvības atņemšana piespriesta tikai vienai. 

«Latvijā ir ļoti izteikta nesodāmības kultūra attiecībā uz cilvēktirdzniecības noziedzīgajiem nodarījumiem,» saka Iekšlietu ministrijas eksperte, nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa. Arī Valsts policijas Cilvēktirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts norāda — kā policijas darbinieks, kas piedalās lietas atklāšanā un izmeklēšanā, vēlētos bargākus piespriestos sodus. «Taču katru lietu, tajā iesaistītās personas, to lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, iegūtos pierādījumus un citus apstākļus, arī tādus kā lietas iztiesāšana saprātīgos termiņos, tiesa izvērtē individuāli un objektīvi,» pauž Lubarts.

Tieši iztiesāšanas temiņi ir viens no apstākļiem, kas ietekmējuši arī Martas atpūtas centra lietā piemērotos sodus, lasāms tiesneša Imanta Dzeņa spriedumā, ar kuru apstiprināta Bergmaņa vienošanās ar atpūtas centra administratorēm sutenerēm. Notikumi, par kurām personas šajā lietā sauktas pie atbildības, bijuši 2013. un 2014. gadā, lieta tiesā nonākusi 2016. gadā, bet 2019. gadā apstiprināta vienošanās par sodiem, atsaucoties uz likuma pantu, kas paredz tiesības mīkstināt sodus, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Tiesnesis Dzenis, lūgts skaidrot vienošanās taisnīgumu un soda mīkstināšanu, rakstiskā atbildē Ir uzsver prokurora un apsūdzēto tiesības uz šādu vienošanos, kā arī to, ka prokurors ir vērtējis apsūdzēto personu lomu, izdarītā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzēto personības. Savukārt attiecībā uz soda mīkstināšanu lietas ilgās tiesvedības dēļ norāda, ka kriminālprocess šajā lietā sākts 2014. gadā, 2015. gada februārī lieta nosūtīta kriminālvajāšanas sākšanai, bet martā process nodots tiesai. Pirmās instances tiesā notikušas 25 sēdes, no kurām 13 reizes lietas izskatīšana nav notikusi, jo nav ieradušies liecinieki,  aizstāvji vai apsūdzētie, skaidro Dzenis. 

Savukārt Bergmanis skaidroja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa «ir pateikusi, ka saprātīgie lietu termiņi ir divi gadi». Šajā gadījumā vienošanās brīdī tiesas izmeklēšana bija ilgusi jau četrus gadus un lietas iztiesāšanas laiks pirmās instances tiesā atzīstams par nesamērīgi ilgstošu, skaidro prokurors.

Šī nav vienīgā Bergmaņa noslēgtā vienošanās ar suteneriem. Pēdējo gadu laikā tādas bijušas sešas. «Likums to paredz,» skaidro prokurors. Piemēram, ar kādā kriminālprocesā par sutenerismu apsūdzētajām divām personām prokurors vienojies par šādiem sodiem: vienam gadu ilgs nosacīts cietumsods, otram — piespiedu darbs 60 stundas.

Bergmaņa ieskatā sodi esot atbilstoši nodarītajam, jo personas nav darbojušās grupā un likums par to paredz mazāku sodu. Šajā stāstā viens cilvēks sutenerisma biznesu Latvijā pārtraucis, otrs — pārņēmis. Pārņēmējs, kāds igaunis, sodīts ar nosacīto cietumsodu un solījis ar to vairs nenodarboties. «Viņi tikai sāka savu noziedzīgo darbību. Mēs viņam sadevām pa nagiem. Punkts,» skaidro Bergmanis.

Policistiem lēna tiesa

Nosacīti sodi vai reāla brīvības atņemšana — šobrīd var tikai minēt, kādu sodu prokurore Daiga Gavariņa prasīs lietā, kurā par kukuļņemšanu un sutenerismu grupā apsūdzētas arī divas policijas amatpersonas — bijušais Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes vadītājs Aigars Trulis un bijusī policijas darbiniece Elīna Jostiņa. Trulis vadīja Rīgas pašvaldības policiju 2001. gadā, vēlāk līdz 2014. gadam bijis pārvaldes priekšnieks. Savukārt Jostiņa policijā vadījusi Dienesta izmeklēšanas nodaļu un bijusi atbildīgā par policijas pretkorupcijas plānu.

Trulis tiek saukts pie atbildības par kukuļa pieņemšanu divās epizodēs 711 un 400 eiro apmērā, otra amatpersona — par sutenerismu grupā, kā arī starpniecību kukuļošanā. Truli žurnālam Ir izdevās sazvanīt, taču viņš nevēlējās neko komentēt. Uz jautājumu, vai savu vainu atzīst, atcirta: «A kāpēc man būtu jums jāatbild?» Ar Jostiņu neizdevās sazināties.

Bijušajām policijas amatpersonām celta apsūdzība par to, ka tās izmantoja dienesta stāvokli. Viņiem bija pieejama informācija par valsts un pašvaldības policijas plānotajiem pasākumiem, lai pieķertu pārkāpumus kāda masāžas salona darbībā. Taču šī informācija noplūdusi, un masāžas salons uz pārbaudes laiku īslaicīgi pārtrauca savas darbības, tādējādi izvairoties no atbildības un turpinot gūt neatļautus ienākumus.

Šajā grupā par sutenerismu un kukuļdošanu pie atbildības tiek sauktas vēl trīs citas personas, rakstiskās atbildēs Ir skaidro prokurore Daiga Gavariņa. No intervijas viņa atteicās, jo lietā kopš 2015. gada turpinās tiesvedība un process ir slēgts.

Noziedzīgie nodarījumi šajā lietā izdarīti no 2012. gada oktobra līdz 2014. gada aprīlim, kad Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde aizturēja Truli, Jostiņu un kompāniju. Interesanti, ka pašvaldības policijas amatpersonas piemin arī sutenerismā apsūdzētais Arsens Sarkisovs. «Tas bija ar Aigaru Truli — priekšnieks, kas no manis cita starpā izspieda šos kukuļus,» viņš stāsta intervijā. Naudu gan viņš neesot gribējis dot, taču pašvaldības policijas koruptīvo interesi min kā vienu no iemesliem, kāpēc policija pret viņu esot vērsusies. «Var izspiest naudu, var izklaidēties,» viņš saka. Tikmēr Trulis sakās tādu Sarkisovu nepazīstot. «Muļķības kaut kādas.»

Šobrīd bijušo Rīgas pašvaldības policijas amatpersonu un pārējo dalībnieku lietā turpinās  tiesa. Tā ieilgusi, vēl jānopratina četri no pieciem apsūdzētajiem. Līdz šim gan viņu neierašanos tiesa gandrīz visos gadījumos atzinusi par attaisnojošu, informē Gavariņa.

Prokurore šo lietu vērtē kā sarežgītu un apjomīgu, jo vienā kriminālprocesā izmeklēti vairāki patstāvīgi noziegumi.

Šajā bijušo policijas amatpersonu kriminālprocesā iesaistītajā masāžas salonā seksuālus pakalpojumus sniegušas vismaz 20 sievietes. Neviena no viņām nav vēlējusies atzīt sevi par cietušo. Tāpat arī Martas atpūtas centra lietā nav cietušo un arī daudzās citās lietās, kurās personas tiek sauktas pie atbildības par sutenerismu. 

Šajā rakstā minētajos divos kriminālprocesos prostituēto personu vidū neesot nepilngadīgo. Visas sievietes ar to nodarbojoties labprātīgi, apgalvo prokuratūrā, policijā un arī Ir pētījuma laikā sastaptais par sutenerismu tiesātais Sarkisovs.

Viņa tiesāšana par sutenerismu gan raisa jautājumus kontekstā ar faktu, ka viņš 12 gadus bijis sabiedriskas organizācijas prezidents, kuras darbības sfēra bijusi palīdzības sniegšana bezpajumtes bērniem. Atklātais sabiedriskais fonds Nākotnes paaudze dibināts Rīgā 1995. gadā, bet likvidēts 2007. gadā. Tā darbības profils Uzņēmumu reģistra datos norādīts kā «jaunu talantu meklēšana sportā un mākslā starp pusaudžiem bezpajumtniekiem», šo jauniešu atturēšana no klaidonības, huligānisma, narkotikām un alkohola lietošanas. Tāpat organizācijas mērķis bijis panākt to bērnu atgriešanos skolā, kuri to pametuši vecāku trūcīguma dēļ, «materiālās palīdzības sniegšana tiem». 

Uz visiem citiem jautājumiem Sarkisovs intervijā Ir bija gatavs gari un plaši atbildēt, bet mana interese par šo organizāciju viņu manāmi nokaitināja. Biedrība nekad neesot reāli darbojusies, tas bijis ļoti sen, kad «apkārt bija bandīti, saprotiet». «Gribējām dibināt sabiedrisku organizāciju un kaut kā palīdzēt bērniem vai vispār cilvēkiem. Iespējams, tajā momentā gribējām arī uz to kaut kā nopelnīt.». Paskaidrot sīkāk gan viņš nevēlējās, vairākkārt uzsverot — biedrība nekad nav darbojusies, un šiem pagātnes notikumiem nav nekāda sakara ar pašreizējiem kriminālprocesiem. 

Ir neizdevās atrast nekādu informāciju par šīs organizācijas aktivitātēm. Arī Labklājības ministrijā skaidroja, ka datus glabā tikai piecus gadus, tāpēc nevar atbildēt, vai šai organizācijai bijuši reāli kontakti ar bērniem.

* Laimīgas beigas — angļu val.

Brīvības atņemšanas sodi par sutenerismu

Avots: Tiesu administrācija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem