Pērnā gada nogalē apjomīgā operācijā tika atklāta sistēma, kā tiek pārdotas kontrabandas cigaretes Rīgas Centrāltirgus apakšnomnieku teritorijā. Tas izraisīja plašu rezonansi, tika aizturētas personas un izņemtas cigaretes. Pēc dažādām nedēļām mediji ziņoja, ka viss atkal ir pa vecam un tirgus apmeklētājiem tiek piedāvāts iegādāties nelegālās cigaretes. Šonedēļ tirgus vadība sākusi demontēt apģērbu un citu preču tirdzniecības kioskus, tādejādi mainot tirgus izskatu.
Tirgus ir būtisks galvaspilsētas simbols, kā arī vieta, ko apmeklē daudzi ārvalstu viesi, tāpēc tā sakārtošanai jāpievērš uzmanība valstiskā, ne tikai pašvaldības līmenī. Ja kopš 90.gadiem nespējam atrisināt kontrabandas preču tirdzniecību nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, ir jautājums, vai situācija netiek atbalstīta amatpersonu līmenī?
Pēc tirgus vadības teiktā, tirdzniecības vietu demontāža notiks divās kārtās, un pavasarī atbrīvotajā vietā varētu tikt izbūvēts skvērs. Paredzot, ka no ierastās vides padzītie cigarešu tirgotāji mēģinās ievākties dziļāk tirgus teritorijā, Centrāltirgus vadība noalgojusi papildu apsardzi. Tomēr rodas jautājums – vai ar šīm izmaiņām pietiks, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo tradīciju?
Spirtik, vodka, sigareti?
Tirgus parāda kopējo kultūras līmeni, un, ja, apmeklējot tirgu vietējie iedzīvotāji un arī ārvalstu viesi nevar justies droši, tas ir nopietns signāls tiesībsargājošajām iestādēm. Ja pieņemam, ka pārmaiņu laikā jeb 90.gados situācija, kad tirgū vīrietis treniņbiksēs uzrunā cilvēkus ar piedāvājumu “spirtik, vodka, sigareti?”, vēl bija kaut kā izskaidrojama, kāds iemesls ir tagad – 2020. gadā? Kāds ir skaidrojums tam, ka situācija joprojām nav atrisināta?
Nenoliedzami, visos laikos būs cilvēki, kas mēģinās nodarboties ar kontrabandas tirdzniecību un, atbildīgo iestāžu traucēti, mainīs lokācijas vietu. Taču būsim atklāti – personas, kas ar to nodarbojas visus šos gadus īpaši nemainās un ir atpazīstamas no liela attāluma. Apkarošana nav viegla, bet ir iespējama ar nosacījumu, ka šādas darbības netiek atbalstītas no amatpersonu puses.
Lielākā daļa iedzīvotāju zina, ka Rīgas Centrāltirgus teritorijā tiek pārdotas arī nelegālas preces. Zināma daļa tās arī iegādājas, pretējā gadījumā jau nebūtu tirgotāju. Tomēr 21. gadsimtā nevajadzētu pieņemt šādu situāciju kā normu un arī iedzīvotājiem ir jābūt aktīviem un jāziņo par pārkāpumiem. Domāju, ka daudzi no mums, apmeklējot tirgu, vismaz reizi ir jutušies neomulīgi vai raizējušies par savu drošību.
Nepieciešams profesionāls drošības dienests
Tirgus ir dzīvs organisms, kas jāpārvalda dažādos līmeņos. Lai apmeklētāji tirgū justos droši, tirgus struktūrai jābūt skaidrai, pārredzamai, arī infrastruktūrai tirgus teritorijā un tās apkārtnē jābūt sakārtotai. Patlaban Rīgas Centrāltirgus zināmā mērā atgādina Ziemassvētku tirdziņu, kas veidots, lai darbotos tikai pāris nedēļas, nevis ilgstoši. Nesakārtotā infrastruktūra rada arī drošības riskus, jo ir neskaitāmas vietas, kuras nav pārskatāmas.
Ikvienā šāda mēroga tirgū nepieciešams arī daudzskaitlīgs un profesionāls Iekšējās drošības dienests, īpaši gadījumos, kad policijas kapacitāte ir ierobežota. Cilvēkiem iepērkoties jājūtas droši. Ieguldījumi drošības jomā un infrastruktūrā atmaksāsies – ja cilvēkiem būs patīkami uzturēties tirgū, viņi nāks biežāk un iegādāsies vairāk. Tāpat būs iespējams rīkot dažādus pasākumus, festivālus u.c. aktivitātes.
Protams, šādas situācijas nav tikai Rīgas vai Latvijas problēma, tomēr daudzviet pasaulē ir arī ļoti pozitīvi piemēri. Apmeklējot tirgu Budapeštā, jutos ļoti ērti un labi, nebija sajūtas, ka šī vieta nav droša. Staigājot pa tirgus teritoriju, regulāri bija redzami formās tērpti drošības dienesta vīri, arī policijas patruļa.
Pagaidām nav neviena komentāra