Pērn tendences starptautiskajā tirdzniecībā strauji mainījās. Pirmkārt, savu uzvaras gājienu turpināja protekcionisms. Pasaules Tirdzniecības organizācija ziņoja, ka tās dalībvalstu piemērotie tirdzniecības ierobežojumi ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Ar jaunu sparu uzvirmoja jau agrāk uzsāktais ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts.
Otrkārt, pēc vairāku gadu straujas izaugsmes virkne pasaules valstu ekonomiku sāka bremzēties ciklisku iemeslu dēļ. Turklāt Eiropā noskaņojumu un biznesa aktivitāti nomāca arī investoru un uzņēmēju nervus kutinošā Brexit neziņa. Tā kā starptautisko tirdzniecības plūsmu dinamika diezgan cieši seko globālajai ekonomikas attīstībai, vājāka izaugsme ekonomikā atspoguļojās vājākā tirdzniecības sniegumā.
Arī Latvijā ārējās tirdzniecības bilde būtiski mainījās. Ja 2017. un 2018. gads bija stāsts par izcilu eksporta sniegumu un strauju apgrozījuma kāpumu, tad 2019. gads eksportētājiem paliks atmiņā kā daudz grūtāks un izaicinājumiem bagātāks gads. Aptaujās eksportētāji norādīja uz pieaugošām bažām par pieprasījuma un eksporta pasūtījumu vājināšanos.
Eksportētās produkcijas cenu kāpums sabremzējās un uz gada otro pusi pārvērtās kritumā. Līdz ar to eksportētājiem bija jāsamierinās ar daudz lēnāku apgrozījuma kāpumu.
Novembrī novērojām vienu no lielākajiem kritumiem pērn, proti, par 6,5%, bet kopumā vienpadsmit mēnešos preču eksports eiro izteiksmē samazinājās par 0,1%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Te gan jāsaka, ka datus par eksporta plūsmām pērn nelabvēlīgi ietekmēja arī atsevišķu preču (mehānismu un iekārtu grupā) nogādāšana uz garantijas remontu 2018. gadā, kas 2019. gadā praktiski vairs nenotika un eksporta datos parādījās kā kritums. Korektāk būtu eksporta sniegumu vērtēt, šo efektu izslēdzot. Tādā gadījumā eksporta aina zīmējas ne tik drūmās krāsās, proti, 11 mēnešos novērojām 2,8% kāpumu. Tomēr sabremzēšanās, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, tāpat bija ļoti liela.
Kritumu koksnes un tās izstrādājumu eksportā, kā arī metālu un to izstrādājumu un naftas produktu reeksportā, vairāk nekā kompensēja kāpums lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtībā. Pārtikas produktu kāpumam labvēlīgs bija cenu pieaugums, kamēr parējās minētajās preču grupās cenas samazinājās.
Lauksaimniecības produktu eksportā galvenā loma bija graudaugu eksportam, ko pērnā gada otrajā pusē palīdzēja audzēt labās ražas. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm graudaugu produkcija pērn palielinājās par aptuveni 40%. Daļu no tā jau esam ieraudzījuši eksportā, bet daļa vēl, visticamāk, balstīs eksportu šā gada pirmajā pusē. Neliels uzlabojums bija vērojams arī apstrādātās pārtikas eksporta sniegumā.
Šis gads eksportam solās būt mazliet labvēlīgāks nekā iepriekšējais. Tomēr tas joprojām būs pieticīgs, jo izaugsme tirdzniecības partnervalstīs vēl turpinās bremzēties. Gaidāms, ka apgrozījumu pozitīvi ietekmēs eksporta cenu atgūšanās. Pozitīvu devumu gada pirmajā pusē nesīs graudi, turklāt līdz ar gada sākumu ir izzudusi pārejošo faktoru nelabvēlīgā ietekme uz mehānismu un iekārtu eksportu. Negatīvo vilkmi no koka un tā izstrādājumiem, eksporta sniegumā varētu redzēt vēl vismaz šā gada pirmajā ceturksnī, bet pēc tam tā, visticamāk, mazināsies.
Pagaidām nav neviena komentāra