Spilgtu veiksmju un neveiksmju gads rūpniecībā

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Pagājušajā gadā Latvijas rūpniecībai vienlaikus ļoti veicās un neveicās. Dažādu sakritību kopējais rezultāts ir pieticīgs ražošanas pieaugums, pirmajos 11 mēnešos par 2,3%, gadā kopā visdrīzāk būs par kādu procenta desmitdaļu mazāk. Tas gan ir daudz labāk nekā kopumā Eiropas Savienībā, kur rūpniecība ir recesijā, tāpat kā lielā daļā pārējās pasaules.

Varēja būt daudz sliktāk. Lielākā ražošanas nozare kokrūpniecība nokļuva grūtībās iepriekšējo gadu globālo investīciju pārmērību un reģionālo dabas apstākļu kombinācijas dēļ. Latvijas rūpniecību glāba metālapstrādes un mašīnbūves spēja strauji palielināt ražošanu par spīti šo nozaru globālajām ciešanām. Tas noticis, pateicoties lielām, uz ražošanas paplašināšanu vērstām investīcijām, kā arī veiksmīgai eksporta specializācijai.

Līdz ar to rūpniecības globālā recesija ir Latvijai gandrīz gājusi secen, ražošanas kopējais kāpums bija vājš ar globālo makro situāciju nesaistītu iemeslu dēļ, starp kuriem jāatzīmē astoņzobu mizgrauzis un pārtikas pārstrādes ilgstošā stagnācija iekšēju faktoru dēļ.

Kas būtu noticis pie mums bez apbrīnojami veiksmīgā inženierijas nozaru snieguma, parāda notikumi Igaunijā, kur metālapstrādē un mašīnbūvē ir lieli mīnusi, atbilstoši situācijai Eiropā kopumā, un arī apstrādes rūpniecībā kopumā novembrī izlaide bija par 3,5% mazāka nekā pirms gada.

Pērnajā novembrī, kura datus uzzinājām šogad, Latvijas apstrādes rūpniecība saražoja par 0,8% mazāk nekā pirms gada un arī pirms mēneša (sezonāli izlīdzinātajos datos). Ievērojams kritums bija gan pārtikas pārstrādē (-3,2%), gan kokapstrādē (-1,8%). Šādos apstākļos ražošanas kāpumu rūpniecībā panākt ir grūti. Labā ziņa — šķiet, ka inženierijas nozares būs globālo nozares vājumu “izsēdējušas”. Oktobra dati bija biedējoši, bet novembrī to darbība stabilizējās.

Runājot par gadu, kas ir tikko sācies, Latvijas rūpniecībai tas būs pērnā gada globālo un reģionālo ķibeļu seku pārvarēšanas laiks. Domājams, ka pieauguma temps būs ļoti līdzīgs 2019. gadam, tātad – ļoti pieticīgs. Koksnes nozares tirgū līdzsvars pamazām atjaunosies, taču ātrāk par gada beigām krīze nebeigsies. Pienāk ziņas, ka sāk “padoties” mūsu uzņēmumu konkurenti zemēs ar augstākām algu izmaksām. Diemžēl ir risks, ka Centrāleiropas mežos turpināsies kukaiņu invāzijas, kas nozīmētu atkārtotu tirgu pārpludināšanu ar zāģmateriāliem. Tā kā 2019. gada sākums vēl bija diezgan sekmīgs, 2020. gada kopējais rezultāts kokapstrādē drīzāk būs sliktāks nekā pagājušajā gadā.

Aizvadīto divu gadu sniegums pārtikas pārstrādē ir bijis tik vājš, ka sliktāk it kā vairs nevar būt, taču to droši zināt nevar nekad. Detalizētāks pārskats par metālu nozaru perspektīvām 2020. gadā sekos pēc mēneša, komentārā par visa pērnā gada rūpniecības datiem. Taču, ļoti provizoriski vērtējot, pieaugums varētu būt ap 5%, vairāk nekā divas reizes virs apstrādes rūpniecības vidējā, bet mazāk nekā 2019. gadā.

Rūpniecības gaišākās cerības ir saistītas ar 2021. gadu. Šajā gadā ražošanas apjomos visvairāk būs jūtami vērienīgi patlaban īstenoti investīciju projekti kokapstrādē (Kronospan), mašīnbūvē (AKG Termotechnik, Caljan Rite-Hite un daudzi citi), pārtikas pārstrādē (Orkla). Pieredze un loģika vēsta, ka krīze pasaules rūpniecībā nevar turpināties bezgalīgi, tāpat kā kokapstrādes reģionālās ķibeles.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu