Ūdensvīra laikmets • IR.lv

Ūdensvīra laikmets

Lauris Vanags
Lauris Vanags

Stāsts

Piektdiena ir lieliski piemērota bedres izrakšanai: atbrauc netīri dzeltena, kantaina kravas mašīna, no tās izbirst bariņš ūdensapgādes uzņēmuma vikingu spilgtās vestēs; tie izvieto vertikālus brīdinājuma paneļus ar oranžiem mirgotājiem, no kuriem puse nemirgo, tad izšķaida asfaltu un pašā ielas vidū ierīko bedri. Priekšā divas brīvdienas, un bedre nevienam netraucēs. Netraucēs arī darba dienās tāpēc, ka jau no aizlaikiem cilvēkam ieaudzināta pietāte pret pazemes lietām. Bedre gan nozīmē, ka tuvākajai apkārtnei brīvdienās būs jāiztiek bez ūdens krānos, tomēr cilvēks saprot; ņurd, bet saprot — pazemes lietas.

Piektdiena der arī dzertuves apmeklējumam. To zina visi, to zināja arī Jurītis, kurš veselu nedēļu bija racis bedres, lāpījis mākslīgās āderes pilsētas miesā un, beidzoties darba nedēļai, kā allaž, kopsolī ar citiem ūdensvada vikingiem iegriezās bārā, ar vienu otru alus litru izskaloja rīkli, pamētāja šautriņas, skumji uzdziedāja, turpat uz ielas pie bāra durvīm mazliet izkāvās un slāja mājup. 

Bija jau pavēls, arī mākoņi spiedās pie debess kristāla sfērām, tumsā daiļi izcēlās pilsētas gaismas. Jurīša ceļš veda prom no gaismas un tumsas simfonijas, vāji apgaismota strādnieku rajona virzienā, kur aci priecēja tikai vientuļi luksofori un no pudeļu lauskām reflektējoši zibšņi. Kādu gabalu uz priekšu viņu gaidīja pa dienu ierīkotā bedre; tās oranžie mirgotāji patīkami atsvaidzināja skatu, liekot no apziņas slēptajiem apcirkņiem uzpeldēt neapjaustai Ziemsvētku sajūtai ar šķovētiem kāpostiem un dāvanām. 

Iepriekšējās dienas saruna ar «lendlordu», kā Jurītis dēvēja dzīvokļa īpašnieku, vairs nelikās tik nomācoša. Tieši šīs sarunas dēļ šoreiz bija iedzerts par kādu mēriņu vairāk un pēcāk vilka uz kašķi ar turīga izskata švītu — visi viņi vienādi, zina tik, kā darba cilvēkam pēdējo asins pili izsūkt. Apmēram tā Jurītis bija atbildējis arī «lendlordam» — varbūt iedzīt vēnā katetru, lai tu vari sūkt manas asinis divdesmit četras stundas diennaktī? Ko citu lai saka, ja saimnieks paziņojumu par īres maksas paaugstināšanu pavada ar retorisku jautājumu «vai tas ir okei»? Jā, protams, okei, es tikai pārstāšu ēst. Stingri ņemot, par ēšanu nebija taisnība. Lai līdzsvarotu finanses, pietiktu ar smēķēšanas un alkohola moratoriju, taču īsts vīrs to nevar uzskatīt par pieņemamu risinājumu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu