Trimdas rakstnieks aukstā kara tīklos

Jānis Jaunsudrabiņš ar meitu Liliju Jaunsudrabiņu (pirmā no kreisās) un viešņu pie mājas. Vācija, 1961. gads. Fotogrāfs Jānis Vinters. LU Akadēmiskās bibliotēkas krājums

Jānis Jaunsudrabiņš ar meitu Liliju Jaunsudrabiņu (pirmā no kreisās) un viešņu pie mājas. Vācija, 1961. gads. Fotogrāfs Jānis Vinters. LU Akadēmiskās bibliotēkas krājums

Jāņa Jaunsudrabiņa vilināšana uz dzīvi Padomju Latvijā

Sākotnēji 1939. gadā turpinājumos avīzē Jaunākās Ziņas, bet 1942. gadā jau grāmatā iznāca Jāņa Jaunsudrabiņa (1877—1962) romāns ar nosaukumu Nauda. Par īpašu likteņa ironiju jāuzskata atklājums, ka aukstā kara lielvaru cīņu laikmetā nauda arī reālajā dzīvē veidojusi līdz šim reti apzinātu asi rakstnieka biogrāfijā.

Starpkaru Latvijas pēdējos gados Jaunsudrabiņš skaitījās itin turīgs. 1938. gadā viņa ikmēneša ienākumi — honorāri, vecuma pensija, laikraksta Jaunākās Ziņas pensija — nereti pārsniedza 1000 latu. Salīdzinājumam — toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis 1940. gadā uz rokas saņēma 1920 latu mēnesī, bet kvalificēts rūpniecības strādnieks — ap 100 latu. Kad rakstnieks 67 gadu vecumā Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās, ceļš no pārticības veda uz diezgan trūcīgiem apstākļiem. Vecumdienas trimdā viņu «materiālā un zināmā veidā arī sociālā ziņā atsvieda atpakaļ uz līmeni, no kura [viņš] bija cēlies» — tā savā rūpīgajā monogrāfijā par rakstnieka gaitām Vācijā atzīmē Volfhards Raubs (Wolfhard Raub).

Jaunākajā žurnālā

Sauja drupaču, sauja aveņu

«Es esmu augusi brīvā valstī un kopš jaunības zinu, ko nozīmē būt brīvam. Maidans un arī šis karš ir uz mūsu paaudzes pleciem,» saka Taņa Maļarčuka. Foto — Valters Lācis
  • Proza
  • 28.08.2025.

Stikla acs

Ilustrācija — Lauma Norniece
  • Proza
  • 28.08.2025.

Katru rītu

Ilustrācija — Patrīcija Māra Vilsone
  • Dzeja
  • 28.08.2025.

plaisas ir dzīvība

Krišjānis Zeļģis
Fragments no Ugāles draudzes baznīcas grāmatas (1699. gada augusts)

Indēšana starpkaru Latvijā

Foto — Pexels
  • Proza
  • 28.08.2025.

Pie ekrāna

Ilustrācija — Morgans Krongorns