Rodžers Bēkons un viņa stāsts par Latviju • IR.lv

Rodžers Bēkons un viņa stāsts par Latviju

Edgars Dunsdorfs

Apcere

Trīspadsmitajā gadsimtenī dzīvoja vīrs, kas bija spraudis sev par mērķi uzrakstīt visu, ko cilvēks zina. Varam tāpēc sagaidīt, ka šī vīra darbos būs arī ziņas par Latviju. Tiešām, Rodžera Bēkona enciklopēdiskajā darbā Opus Majus ir ļoti precīzs apraksts par Latvijas atrašanās vietu un arī daži interesanti komentāri par turienes politiskajiem notikumiem.

Labāko šī darba latīņu tekstu ir izdevis Džons Bridžiss (John Henry Bridges) The «Opus Majus» of Roger Bacon (London, 1900). Teksta angļu tulkojumu arī ar šo nosaukumu ir izdevis Roberts Bērks (Robert Belle Burke, Philadelphia, 1928). Kad Bridžiss sāka izdot Bēkona tekstu, viņa rokās bija nepilnīgs manuskripts. Tāpēc Latvijas vēsturei svarīgais teksts jāmeklē papildu sējumā (supplementary volume). Šis teksts pareizajā vietā ir iestrādāts Bērka tulkojumā.

Kas bija Rodžers Bēkons?

16. un 17. gadsimteņa angļu filozofu Frānsisu Bēkonu pazīst ikviens — ja ne vairāk, tad pēc tā, ka vēl ir ļaudis, kas tic, ka viņš sarakstījis Šekspīra darbus —, turpretim 13. gadsimteņa angļu filozofu Rodžeru Bēkonu pazīst mazāk. Īsteni gan Rodžeru Bēkonu pazīt ir ļoti grūti, jo par viņa dzīvi ir maz kas zināms. Apbrīnojami asprātīgi, analizējot Rodžera Bēkona darbus, Stjuarts Īstons ir mēģinājis uzrakstīt viņa biogrāfiju, bet daudz kas šajā pamatīgajā darbā ir vēl palicis minējumu stadijā (Stewart C. Easton. Roger Bacon and His Search for a Universal Science. New York, 1952).

Rodžers Bēkons piedzimis turīgā ģimenē laikā starp 1214. un 1220. gadu, miris ap 1292. gadu. Viņš astoņus gadus Oksfordā studējis humanitārās zinātnes, it sevišķi Aristoteļa darbus, un ieguvis bakalaura un maģistra grādu. Toreiz slavenākajā pasaules universitātē Parīzē Aristoteli studēt kādu laiku bija aizliegts. Kad šo aizliegumu atcēla, radās vajadzība pēc profesora, kas spētu Aristoteļa darbus komentēt. Tā Bēkonu aicināja par profesoru uz Parīzi. Laikā starp 1247. un 1250. gadu viņš atgriezās Anglijā un sāka dabzinātņu studijas. Pēc tam viņš nezināmu iemeslu dēļ iestājās franciskāņu ubagotāju mūku ordenī.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu