Stāstu krājumu Klejojumu gadi autore ievada ar Žaka Prevēra (1900—1977) slaveno dzejoli Paris de Nuit. Ko vīrietis ierauga naktī Parīzē, iededzot sērkociņus? Mīļotās lūpas, acis, seju. Šā dzejoļa izvēle ļauj apjaust tās pasaules aprises, kurā Alda Darbiņa Epnere izaugusi un sevi izkopusi. Tajā ir Eiropas pēckara paaudzes izlolotais romantisms kā reakcija uz vecāku un pašu piedzīvoto un cerību piepildīts laikmets — virmo interese par kultūru, filozofi ir kulta personības. Bītnieku un hipiju kustības izmaina un liberalizē sabiedrību, turklāt ne tikai ASV un Eiropā, bet arī Latvijā, kas atrodas otrpus dzelzs priekškaram. Rietumos publicē pirmās grāmatas par dzenbudismu un rodas interese par dažādām Austrumu mācībām. Šajā izteikta stila un spilgtas domāšanas laikā cieņā ir jūtas, emocijas, spontānums un māksliniecisks vieglums dzīves uztverē.
Pēc Klejojumu gadu izlasīšanas pirmā asociācija sasaucās ar Fransuāzas Sagānas romānu Mazliet saules (1973). Arī Epneres tekstam piemīt stila vieglums, bet ne vienkāršība; romantisma elpa, spilgts aforistiskas izteiksmes veids un gaiši smeldzīgi dzīves vērojumi. Salīdzinot ar Sagānas romānu, te ir daudz nobriedušāki dzīves jēgas meklējumi līdz ar mēģinājumiem atšķetināt savu sakņu un esības noslēpumus, turklāt bez didaktikas, moralizēšanas vai nomācoša narcisma.
Iepriekš Alda Darbiņa Epnere publicējusi divas prozas grāmatas — stāstu krājumu Divpadsmit fotogrāfijas (1968) un Uz kurieni lido baltie tauriņi (1982). Savu jaunāko grāmatu rakstniece nodēvējusi par stāstu krājumu, bet tas uztverams arī kā romāns.
Stāstos asociatīvi brīvi satiekas, saplūst un šķiras laiks, telpas, kultūras alūzijas un tēli, ne mirkli neraisot haotiskuma vai vēstījuma nesakārtotības iespaidu; gluži otrādi — valodas stils un izteiksme disciplinē tekstu, padarot to par iedziļināšanās un baudīšanas vērtu. Šķiet, autore iedvesmu smēlusies ne tikai no hipijlaiku roka balāžu melodisma, bet arī no polifoniskiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, kas ietekmējuši vēstījuma kompozīcijas principus. Stāstos ar īsiem, aforistiskiem teikumiem panākta suģestējoša noslēpumainība un simfonisms, kas raisa vēlmi iztēloties autores radošajā darbnīcā notiekošo un domāt par viņas iedvesmas avotiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.