Ādams Zagajevskis
Oranžais blociņš
Tas dzērājs Plantos, kurš mazliet līdzīgs Artūram
Šopenhaueram, gulēja dziļā miegā un krāca.
Vakaros jaunas domas, piezīmes, mūzika.
No rītiem – tuksnesis.
Katrā dienā mīt visa dzīve. Ir jāizspraucas
cauri dienai. Kaut vai neveikli, tā, kā jauns kaķis
raušas lejā no koka.
Le petit bleu. Kad es nonācu Parīzē, tur tikko bija
likvidēts telegrāfs. Parīzes pneuma pagalam.
Trīs karaļi. Pie netīras upītes. Kraukļi.
Skaista ir mirušo valstība.
Prāksitela Hermejs. Pret nevainojamību mēs esam
bezspēcīgi. Neskaitāmas zibspuldzes. Hermeja seja. Tūristi
ir nomaldījušās dvēseles.
Viens beidzas, otrs atveras.
Jūnija negaiss svētī vilcienu. Vanags nosēžas labības
laukā smagi kā pirmais helikopters.
Aforismi, te jāpiekrīt, taču cik var būt cilvēkam taisnība?
