Pirms astoņiem gadiem, no dzimtās Hjogo pārceļoties uz Hokaido, pēdējo Japānas salu ziemeļos no Osakas, Ai Suzuki iemācījās adīt. «Adīšana bija jautra un padarīja mani laimīgu,» uzrunāta Facebook, viņa rakstiski atbild skaidrā latviešu valodā. «Vasarā pirms četriem gadiem grāmatnīcā satiku Latvieša cimdus,» viņa piemin Marutas Grasmanes grāmatu, ko Ajumi Kurosava ir pārtulkojusi japāņu valodā. «Man bija šoks. Modelis, krāsa. Latvijas tauta un ainava. Viss ir ļoti skaists!» Kopš tā brīža Ai Suzuki neadot citus cimdus kā tikai latviešu. «Es sajūtu ziņojumu latviešu dūraiņos. Jūtu skaistu latviešu sirdi,» Ai turpina. «Mani interesēja Latvijas dūraiņi un Latvija. Dabisks skaistums, kultūra un skumja vēsture. Dūraiņi man daudz mācīja. Es arī satiku daudz adīšanas skolotāju. Latvijas cimdi savieno cilvēkus..»
Ai Suzuki, Japānā ada stilizētus latviešu dūraiņus
«Es gribu, lai daudzi cilvēki iepazītos ar skaisto Latviju un skaistajiem latviešu cimdiem,» paziņo Ai Suzuki jeb Aijiņa. Hokaido šobrīd notiek viņas adījumu izstāde.
Foto no personīgā arhīva
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.