J. Otlana liķieru fabrikas dzērienu reklāma
Reti kurš bankets 20. gadu Latvijā iztika bez Jēkaba Otlana brūzī tapušajiem liķieriem. «Kas vienreiz Otlanu dzer, tas vienmēr no jauna to tver!» sludināja reklāma, un vēlāk arī trimdas literāta Oļģerta Liepiņa romānā Stirnas pār kalniem kāds varonis atzīst: «Jā, stipri un mīlīgi ir Otlāna liķieri!»
Vārdu salikums «Otlana liķieri» gozējās starp sava laika pazīstamākajiem zīmoliem, un tā veidotājs Jēkabs Otlans (1879—1956) bija viens no pirmskara Latvijas ievērojamākajiem alkohola rūpniekiem. Pēc visa spriežot, savdabīgs cilvēks — dāsns ziedojumos, bet skops nodokļu maksātājs.
Nākamais «liķieru karalis» piedzima 1879. gada 4. oktobrī Beļavas pagasta zemnieka Toma Otlana ģimenē. Pusaudža gados Jēkabu sūtīja mācībā pie podnieka, bet puisis atgriezās, lai pēc tēva nāves palīdzētu mātei saimniecībā. 19. gadsimta beigās Jēkabs pārcēlās uz Valku un sāka patstāvīgu rūpalu, ar saviem ratiem izvadājot no brūžiem un tālāk pārdodot krogiem un tirgotavām pudelēs pildītu alu. Tā sakrājās nauda nelielam zemesgabalam ar namīpašumu un varēja atvērt zeltera un augļūdeņu fabriciņu. Lietas sekmējās. 1910. gadā tirgotājs un uzņēmējs Jēkabs Otlans jau figurē kā vairāku brūžu īpašnieks un Valkas pilsētas domes loceklis, kurš, protama lieta, cīnās par nodokļu samazināšanu pilsētas traktieriem.
