fbpx

Žurnāls: No sadarbības ar čeku varēja atteikties 6

Čekas aģentu alfabētiskās kartotēkas kastīte. Foto: Edmunds Brencis
Print Friendly, PDF & Email

Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu loks bija plašs – no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Čeku interesēja noskaņojums dažādās dzīves jomās PSRS un tā vervēja slepenos sadarbniekus dažādi – gan izmantojot viņu vājības, gan karjeras alkas un noslēpumus. Ceturtdien žurnāls Ir stāsta, kā čeka vervēja slepenos aģentus.

Krievijas vēsturnieks Ņikita Petrovs Ir norāda, ka iespēja nesadarboties ar VDK arī pastāvēja. Vai arī iespēja vēlāk pārtraukt sadarbību. “Un viņi turklāt ne ar ko neriskēja,” saka vēsturnieks, ja nu vienīgi ciestu karjera – nedabūtu augstāku amatu vai VDK neļautu izbraukt āpus PSRS.

Viens no VDK savulaik savervētajiem, bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, Aleksejs Grigorjevs Ir ļoti atklātā intervijā, kas publicēta Ir.lv, atklāja, kā notika vervēšana un kontakti ar VDK. Pēc Ir lūguma viņš jau pēc intervijas atsūtīja atbildi uz papildjautājumu, kāpēc viņš tik atklāti runājis par šo laiku.

Publicējam pilnu viņa atbildi: “Ja pavisam īsi, tad izjūtu pienākumu visu izstāstīt, kā es to atceros un redzu. Bet es arī nesteigtos nosodīt tos, kuri nešķiet tik atklāti. Pirmkārt, ne jau visiem ir iemaņas strādāt ar vārdiem, meklēt īstos, rakņāties sevī, censties atrast pareizo intonāciju. Man šī pieredze ir kā filologam, kā literatūrzinātniekam, kā žurnālistam. Tā ir kā zināmā veidā apsēstība, apmātība. Ne visiem tā ir vajadzīga.

Otra lieta, kāpēc izjūtu to kā pienākumu, ir tas, ka mēs ne individuāli, ne kā sabiedrība, ne kā nācija neesam vēl izrunājuši un apjēguši mūsu dzīvi padomju sistēmas apstākļos. Es par to gandrīz visu laiku domāju. Nāk jaunas paaudzes, kuras nesaprot to dzīvi un nesapratīs arī mūs. Man ir bailes, ka viņi lasīs Uz jauno krastu un domās, ka tā tas arī bija. Bet bija daudz baismīgāk, un mūsu pienākums ir to viņiem izstāstīt. Diez vai viņi arī tad sapratīs, bet mēs vismaz būsim pacentušies, un viņu nesapratne vairs nebūs tik tālu no patiesības. Vairākkārt no jauniešiem ir dzirdēts, ka padomju sistēmā bija gan labais, gan sliktais. Tas nozīmē tikai to, ka mēs neesam viņiem izstāstījuši pa šo sistēmu. Jā, mēs bijām jaunāki, veselīgāki, mīlējām un tikām mīlēti, bet tas bija neskatoties uz padomju sistēmu, nevis tai pateicoties.

Trešais, varbūt pats galvenais apsvērums man ir saistīts ar kristīgo ticību. Kurš ir tas grēks, kas man jānožēlo? Tas grēks laikam bijis lepnība, doma, ka drīkst spēlēties ar velnu un ka velnu var apmānīt. Jā, mēs subjektīvi centāmies nedarīt nevienam sliktu, bet mēs nezinājām, kā esam tikuši izmantoti. Nožēloju grēkus un ceru uz piedošanu.

Esmu bezgala pateicīgs visiem, kas mani atbalstīja pēc šīs publikācijas. Šis atbalsts man ir patiešām vajadzīgs. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt visu liecību nozīmi, arī to, kuras nešķiet tik atklātas. Zinu arī, ka kuratori “dzejoja” savās atskaitēs, pazīstu cilvēkus, par kuriem esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka nekādi aģenti viņi nav bijuši, bet kartītes viņiem ir, un otrādi. Domāju, ka bieži vien, kad visi domā, ka cilvēks bezkaunīgi taisnojas un melo, viņš (viņa) īstenība saka patiesību, vienkārši tā nu ir, ka viņam neviens netic, jo viņa patiesība neatbilst tam, ko sagaida publika. Saprotu arī tos, kuri nojauš, ka viņu teikto uztvers kā kārtējo taisnošanos un melus, un nevēlas būt šādā situācijā. Sapratīšu arī, ja kāds man teiks, ka visa mana atklātība tāda izrādīšanās vien ir. Un tomēr. Es runāju ar cerību, ka runās arī citi un to laiku dzīve savās īstajās aprisēs kļūs mums un nākošajām paaudzēm saprotamāka. Tad viņai būs jēga. Ar savu stāstu vēlējos arī citus aicināt stāstīt, kā bija. Vēsturnieki, izņemot atsevišķus, ar šo darbu nav tikuši galā. Tāpēc tas jādara mums, to laiku lieciniekiem, norišu dalībniekiem. Un arī žurnālistiem.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

Komentāri (6)

Sskaisle 14.11.2019. 09.40

Protams. Mana šefa mamma ,piemēram. Kad viņa izsaukta pie priekšnieka un tur sēdējis čekists un viņu vārdojis ,ka jāsāk klaudzināt,ka tas ir katra padpilsoņa pienākums,tā mamma veselu nedēļu darbā neesot gājusi, pārbijusies kā diegs. Tomēr bērni jābaro un jāstrādā. Kad atgriezusies darbā, neviens nekad viņai nav vairs lūdzis klaudzināt.
Piemērs ,ir mans onkulis. Okupanti iznīcināja viņa ģimeni un izcils talants būdams,tomēr atteicās stāties partijā un kalpot komčekistu varai. Jā nav viņam tādas naudas kā godmanim un viņam līdzīgajiem,toties nomirs ar mierīgu prātu un tīru sirddapziņu,dzimtas karmu velliem nepārdevis

+3
-1
Atbildēt

1

    J.šveiks > Sskaisle 14.11.2019. 22.03

    Es strādāju savulaik atbildīgos amatos , jo tiku uzskatīts par augstas kvalifikācijas specu savā specialitātē. Kad mans augstāk stāvošais uzdeva jautājumu , kādēļ neesmu boļševiku partijā , atbildēju , mans Tēvs dienējis 19 . divīzijā , Māte kompartijā , man ar to pilnīgi pietiek . Bet kad aizgāja privatizācijas bums , sapratu , kādu kļūdu esmu pieļāvis . Visu kas bija pievācams paņēma tikai viņi , pareizie . Man paliek mierinājums , neesmu viņu kompānijā, un ar izsmieklu noraugos uz bijušajiem varenajiem, kuri sagrābuši mantu , bet vai tā ir svētīga…. kriminālprocesi viens aiz otra, viņi var mierīgi gulēt? Ja viņiem nav sidsapziņas , tad viņi ir mēsli! Piemērus nav jānosauc, to ir pietiekami.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 14.11.2019. 15.57

“Man ir bailes, ka viņi lasīs “Uz jauno krastu” un domās, ka tā tas arī bija.
Tas tā, visticamāk, arī notiks un jau notiek, jo mākslai ir spēks un padomju perioda oficiālā māksla, ideoloģija un propaganda ir divi vienā.

0
0
Atbildēt

3

    Sskaisle > lindab456 14.11.2019. 16.22

    Es domāju,ka mūsu sabiedrība apzināti tiek debilizēta un ka to dara čekkomunisti.

    Žēl,ka nepārvaldu nevienu Austrumeiropas valodu,jo nevaru spriest kā ir citās AEiropas valstīs,bet Latvijā katru dienu saskaros ar šo mūsu debilizēšanu- tas ir – mums melo,mūs krāpj ,bet pēc tam pārmet,ka tauta ir lumpeņi,kas neko nesaprot.

    Kaut vai kultūrpolitika – lai KM vai žurnālisti uzraksta,lai salīdzina ,kam ,kādiem mērķiem un kādiem uzdevum8em tiek kult. paredzētā nauda. Miljoni aiziet kult. darboņu izklaidēm.
    Nav pašiem jābrauc, var uzpētīt internetā, kādas tik kultūrā izglītojošas programmas nav attīstīto valstu kultūras iestādēs – visiem vecumiem,visām intetesēm.
    Tādiem kā es muti bāz ciet saucot,ka nav naudas,bet tie ir meli – mums noklusē ,cik nu jau simtiem.miljonu vārda tiešā nozīmē izčalkā kuļturščiku privilēģiju nodrošināšanai

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > lindab456 14.11.2019. 16.31

    Pāris dienas padzīvoju Amsterdamā. Tas pats rijksmuseum – desmitiem skolēnu grupu,visi runā,spriež, diskutē,tad zīmē un tad vēl tās atsevišķās zāles,kur spriež!!! arī par literatūru,par mākslu,par mūziku. Katrs iemācās formulēt viedokli,izteikt,uzklausīt otru.
    Mums sabiedriskajos medijos ir kaut viens !!!! analītisks raidījums?
    Lūk, bija raidījums 1:1 ar Zigmaru Liepiņu,kurā viņš saka,ka līguma dēļ atteikt operas telpas Krutojam nedrīkstēja. Bet – kā Krutojs drīkst atbalstīt Putinu,kas ne tikai lauza līgumus ar krimnaš,tādu jautājumu žurnālists nav spējīgs uzdot. Acīmredzot pat nedrīkst uzdot.
    Ieva Rozentāle – ltv redaktore – kas nosaka viņas paniskās bailes no raidījumiem,kuros būtu nevis kabinrtos sagatavoti viedokļi,bet kur tie dzimtu brīvās sarunās?

    Pabriks saka,ka Tautas gājiens ir nācijas glābiņš,kamēr medicīnas nozares kolapss pārejošs sīkums un neviens neiebilst visi uz urrā iet gājienā un posts valstī var tikt aizmirsts…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > lindab456 14.11.2019. 16.43

    Atcerēsimies Ovīdiju, Bulgakovu u.c., padomāsim,kāpēc literāti visos laikos ir bijuši kā politiķu pagarinātās mēles,vai kā māmuliņas,kas mutē ieliek pareizos vārdos un izvērtēsim kāpēc mums šodien Latvijā nav literatūrkritika,nav neatkarīgi literatūrš vērtētāji,kāpēc slēdz bibliotēkas,samazina grmatu iepirkumus bibliotēkām,toties miljonus dod,lai daži literāti ceļotu pa pasauli un slavinātu pastāvošo iekārtu.
    Nu ceļo.pa pasauli,nu taču redz tās kopsakarības – kur nauda tautas izglītošanai,tur arī sociāli taisnīga un laimīga sabiedrība – Dānija, Nīderlande,Somija. Kur bļodlaižām,tur tie arī labi dzīvo.

    No simtgades miljoniem mums pat vēstures muzeja izstādi nevarēja uzsaukt, nerunājot par 100 grāmatu dāvinājumu katrai skolai vai bibliotēkai…

    Nerunājot par ro,ka vkkf dod naudu jaunradei,kamēr mēs par to tikai lasam,par mūsu naudu radīto mums pat apskatīt nedod ….

    Tā kā es domāju,ka no komunistu – čekistu varas nekur neesam aizgājuši – tagad tikai to vairs t necenšas slēpt un noliegt

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu