Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.
Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta sākšanas, svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.
Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs “Balticovo” to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.
Sākotnēji ir jāidentificē tie tirgi, kuri ilgtermiņā uzņēmumam būs interesanti un peļņu nesoši. Pārdomāta tirgus izvēle ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem jaunu tirgu apguvē, izzinot uzņēmuma potenciālu tajos.
Šāda izpēte noteikti palīdz ietaupīt gan laiku, gan finanses tirgos, izvēloties vispiemērotāko stratēģiju un apzinoties konkurenci un tās piedāvājumu.
Piemēram, mūsu iekļūšana Dubaijas tirgū bija patiesi garš process, četrus gadus braucām uz izstādēm, pagāja ilgs laiks, kamēr klienti mūs novērtēja. Tāpat laikietilpīgs process ir arī sertifikātu saskaņošana starp valstīm, kam seko darbs pie produktu pielāgošanas klienta vēlmēm, marķējuma un iepakojuma, loģistikas partneru izvēles. Kopumā mēs ļoti izvērtējam eksporta tirgus, ņemot vērā pašpietiekamības faktoru – ir valstis, kurās ir olu deficīts, un ir valstis, kurās ir olu pārprodukcija. Protams, primāri mēs tēmējam to valstu virzienā, kur ir olu deficīts.
Uzņēmumiem ir jāapzinās, ka jaunu tirgu apgūšana nenāk bez grūtībām. Piemēram, noteikti jārēķinās ar izmaksu pieaugumu – uzsākot eksportu radīsies dažādi papildus izdevumi, kas saistās ar ražošanas apjomu palielināšanu, produktu pielāgošanu, loģistiku, pārdošanu. Tāpat ārvalstu tirgos ir jārēķinās gan ar vietējo konkurenci, gan importu no citām valstīm, tamdēļ ir būtiski jau laikus saprast, vai uzņēmums un tā piedāvātais produkts ir gatavs jauniem tirgiem.
Piemēram, mēs eksportējam savu preci uz Vāciju, kur ir izteikts olu deficīts, bet tajā pašā laikā tā ir „ielenkta” no divām pusēm un no divām olu lielražošanas valstīm – Nīderlandes un Polijas, līdz ar to arī mums nākas nepārtraukti sekot līdzi tendencēm un cīnīties par savas vietas pilnīgu nostiprināšanu.
Daudz interesantāka situācija ir, kad mēs ar savu produkciju esam klāt valstīs, kurās ir pārprodukcija, bet mēs šos tirgus spējam uzrunāt un iekarot ar augsto produktu kvalitāti, ērto produktu lietojamību un plašo produktu klāstu. Ar pilnu produktu grozu mēs uzrunājam pārtikas industrijas pārstāvjus vai lielos ražotājus, kuriem nepieciešamas olu čaumalas, šķidrā olu masa, baltums, dzeltenums, vārītas olas un pulveris, un tā ir mūsu stirpā puse, ka mēs kā ražotājs spējam to visu nodrošināt. Tas vēlreiz apliecina, ka, izejot ārpus savas valsts robežām, svarīga ir konkrētās valsts tirgus izpēte, lai saprastu, ar kādu produktu būs iespējams tikt eksporta tirgū. To svarīgi apzināties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir sava eksporta ceļa sākumposmā.
Ārējo tirgu apgūšana ilgtermiņā nodrošina kā finansiālus ieguvumus, tā arī zināšanas un pieredze eksporta tirgos palielina uzņēmuma konkurētspēju. Kā liels ieguvums minama arī mazāka atkarība no ekonomiskās situācijas vietējā tirgū un iespēja piesaistīt ārvalstu naudu.
Esam gandarīti, ka mums ir bijusi iespēja iekļūt arī ASV tirgū. Lai gan ASV ir otra lielākā olu ražotājvalsts aiz Ķīnas, 2015. gadā nepieciešamību pēc olu importa izraisīja nepieredzēta krīze putnkopībā, dējējvistām masveidā saslimstot ar putnu gripu. Īstenojot eksportu uz ASV, mums izdevās ne tikai paplašināt savus eksporta tirgus ārpus Eiropas, bet arī ieguvām jaunu pieredzi un zināšanas.
Noteikti jāpiemin arī sertifikātu un atzītas kvalitātes nozīme eksporta veicināšanā, ko kā prioritāti vajadzētu uzlikt pirms eksporta tirgus iekarošanas. Mēs ļoti mērķtiecīgi strādājam, lai būtu novērtēti ar BRC Food A līmeņa sertifikātu, kas mums ļauj uzrunāt pasaules augstākās līgas spēlētājus un vadošos veikalu tīklus. Sertifikāts garantē kvalitāti un visaugstākā līmeņa pārtikas drošību, – tas apliecina, ka uzņēmums ir gatavs ilgtermiņa darbam starptautiskos tirgos, piedāvājot augstas kvalitātes produktus saviem klientiem.
Kopumā eksports ir iespēja iegūt jaunu pieredzi un nostiprināt savas pozīcijas tirgū, taču pirms tā uzsākšanas ir nepieciešams ļoti rūpīgs plānošanas process. 47 gadu ražošanas pieredze un nezūdošie kvalitātes standarti ir ļāvuši mums nokļūt tur, kur esam šobrīd, protams, tas nebūtu noticis arī bez valsts atbalsta un zinošiem darbiniekiem. Priecē, ka varam ne tikai sniegt savu artavu Latvijas ārējās bilances uzlabošanā, piesaistot ārvalstu naudu, bet arī nest Latvijas vārdu un augstos kvalitātes standartus ārpus Eiropas robežām.
Autors ir AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors
Pagaidām nav neviena komentāra