Izrādē spēlē laikmetīgajam teātrim nenormāli liels aktieru skaits — gandrīz trīsdesmit. Foto — Kristaps Kalns.
Izrāde Katls — vai režisorei izdevies «pārkost» Aivara Freimaņa romānu?
Nacionālā teātra sezonas pirmais flagmanis — režisores Ināras Sluckas iestudētais Katls — ir konceptuāls darbs. Ne mākslinieciski, jo uzreiz jāatzīst — lai gan izrāde ir veidota ar profesionālu roku, tā tomēr ir garlaicīga. Taču kā stāsts par vēsturi iestudējums ir pieminēšanas vērts.
Kinorežisora Aivara Freimaņa romāns Katls plaukstošajā latviešu vēsturiskās prozas žanrā ir neparasts — rakstīts gandrīz vai bez laikmeta vērtējuma, ar ne-varoni centrā. Autors, visticamāk, savu darbu uzlūkoja kā liecību par konkrētu vēstures periodu. (Īpaši jau ar seksu un nāvi saistīto detaļu spilgtums atstāj iespaidu, ka tie, visticamāk, ir no dzīves norakstīti stāsti.) Tomēr fakts, ka Freimanis, talantīgs amatieris rakstniecībā, ne vienmēr valda pār tekstu, Katlam piešķir varbūt pat negribētu daudznozīmību. Romāns ir patīkams lasāmgabals, kas var aizraut gan gardēžus, gan tikpat labi baudāms pludmalē vai trolejbusā, īsinot laiku.
