fbpx

Kā runāt ar skolēniem par kibermobingu 6

Ilustratīvs foto
Print Friendly, PDF & Email

Līdz ar jauno mācību gadu bērni un pusaudži lielāko daļu dienas pavadīs skolā, tāpēc pedagogiem ir svarīga loma kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā mazināšanā. Lai veiksmīgi sāktu sarunu ar skolēniem par šo problēmu, sagatavotos tai un zinātu, ko darīt ikdienā kibermobinga mazināšanā, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” dalībnieki mobilo sakaru operators BITE un Latvijas Drošāka interneta centrs Drošsinternets.lv ir sagatavojuši praktiskus padomus pedagogiem.

# Iemanto uzmanību ar zināšanām!
Mūsdienās liela daļa bērnu un pusaudžu ikdienas norisinās digitālajā vidē. Tāpēc bieži vien viņi nevēlas ieklausīties padomos, ko sniedz pedagogi, jo viņiem šķiet, ka pieaugušie neizprot digitālajā pasaulē notiekošo un nezina, kas jauniešiem ir aktuāli. Pedagogi var kliedēt šo pieņēmumu.

Lai runātu ar skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā, pedagogiem, ir jāapbruņojas ar zināšanām par kibermobingu un digitālās vides aktualitātēm skolēnu vidū. Svarīgi zināt, kādās tiešsaistes vietnēs bērni un pusaudži pavada laiku un kādas tēmas tur ir aktuālas – kurus sociālos medijus skolēni lieto, par kādām aktuālām tēmām raksta, kādas ir populārākās spēles vai mobilās aplikācijas u.tml.

Zinot aktualitātes skolēnu auditorijā, sākt sarunu vienmēr ir vienkāršāk. Tā būs iespēja pieteikt sevi kā līdzvērtīgu sarunas biedru, izrādīt kopīgas intereses un iesaistīt dialogā skolēnus. Kāpēc lai klases stundā nerīkotu skolēnu prezentāciju dienu “Mana iecienītākā nodarbe internetā”? Tas ļaus pedagogiem vienmēr būt informētiem par to, kas bērniem ir aktuāli.

# Esi sarunas iniciators dažādos veidos!
Nereti šķiet vienkāršāk par problēmu nerunāt, tomēr mērķtiecīga saruna ar skolēniem par kibermobingu un ikdienas uzvedību internetā ir stūrakmens tā izskaušanai. Tiesa, reizēm pedagogi ir skeptiski, ka tieša saruna par problēmu cietīs neveiksmi bērnu auditorijā vai izraisīs nievājošu pretreakciju. Ko darīt?

Kompānijas BITE un Drošsinternets.lv eksperti norāda, ka efektīvs veids, kā sākt sarunu par šo tēmu, ir integrēt to citas tēmas saturā. Piemēram, lai stāstītu par uzvedības normām digitālajā pasaulē, kas pamatprincipos ir teju identiskas reālajai dzīvei, šo tēmu var efektīvi integrēt vēstures, literatūras un informātikas saturā. To var apspriest, runājot par naida runas gadījumiem vēsturiskos notikumos, analizējot tehnoloģiju un interneta iespējas vai lasot literatūras darbu, kur risina savstarpējās attiecības u.tml.

Pedagogu uzdevums ir būt radošiem un atrast kibermobinga potenciālu sasaisti ar mācību saturu. Turklāt kibermobinga tematiku var integrēt dažādos skolas pasākumos, piemēram, nosakot to kā galveno tēmu sporta dienas aktivitātēm, dzejoļu un stāstu rakstīšanas, zīmēšanas konkursiem u.tml. Mērķis ir radīt jauniešos apziņu, ka otra apsaukāšana – vienalga, digitālajā vidē vai reālajā dzīvē – šajā skolā netiek akceptēta.

# Seko līdzi skolēnu aktivitātēm tiešsaistē!
Lai skolēnu ikdienas paradumos iedibinātu cieņpilnas savstarpējās attiecības ne tikai reālajā, bet arī virtuālajā pasaulē, tam būs nepieciešams laiks. Tāpēc ir svarīgi, lai pedagogi ir klātesoši ne tikai skolā, bet arī tiešsaistē. Piemēram, klases audzinātājs var kļūt par klases grupas administratoru mobilajā aplikācijā “WhatsApp”, izveidot klases grupu sociālajā medijā, pirms tam vienojoties par noteikumiem, sarakstes formu un stilu. Pedagogi pēc savas izvēles var gan veidot draudzību ar skolēniem sociālajos medijos, gan arī sekot viņu aktivitātēm “Youtube”, “Instagram”, “Snapchat” un citās platformās, vai arī pārrunāt tiešsaistes komunikāciju klātienē.

Iespēju ir daudz, un tām ir liela nozīme kibermobinga mazināšanā. Iesaiste skolēnu aktivitātēs tiešsaistē, bērnu un pusaudžu darbību kontrolēšana tīmeklī ir efektīvs veids, kā identificēt emocionālo pazemošanu internetā.

Eksperti atgādina, ka kibermobings izpaužas vairākos veidos – aizskaroši komentāri sociālajos tīklos, bez otra atļaujas publicētas izķēmotas fotogrāfijas, nievājošas ziņas sarakstē u.c. Savukārt starp interneta platformām, kur tas novērojams, ir sociālie mediji “Instagram”, “Facebook”, “Snapchat”, “YouTube”, kā arī mobilās lietotnes “WhatsApp”, “Facebook Messenger” u.tml. Jāatceras, ka kibermobings var notikt arī zvanu un īsziņu veidā.

# Aicini skolēnus ziņot!
Šo vardarbības veidu par īpaši bīstamu padara tas, ka varmāka to var izvērst pret upuri 24/7 jeb nepārtraukti. Kibermobingā parasti ir iesaistīti vairāk nekā divi cilvēki – varmāka, upuris, atbalstītāji, kas motivē varmākas izdarības, kā arī klusējošais vairākums, kuri zina, ka emocionālā pazemošana internetā notiek, bet neko nedara, jo paši baidās kļūt par upuri.

Lai mudinātu skolēnus ziņot par kibermobingu, sevišķi upurus un klusējošo vairākumu, pedagogiem ir īpaši svarīgi vairot viņu izpratni, ka nevienam bērnam vai pusaudzim nav jāpaliek vienam pašam ar savu problēmu. Sarunās jāuzsver, ka kibermobinga situācijas risināšanā izšķirīga loma ir pieaugušo iesaistei, viņu saziņai ar upuri un varmāku.

Gan skolēni, gan viņu vecāki un pedagogi var ziņot par kibermobinga gadījumiem mājas lapas Drossinternets.lv sadaļā “Ziņot”, mobilajā lietotnē “Drošs internets”, kā arī lūgt padomu un konsultēties, zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruni 116111. Ziņot par neatbilstīgu saturu var arī sociālo mediju administratoriem.

# Kā pedagogiem runāt par kibermobinga tematiku mācību gada sākumā?
Ņemot vērā emocionālās pazemošanas internetā aktualitāti bērnu un pusaudžu vidū, BITES un Drossinternets.lv eksperti aicina pedagogus integrēt kibermobinga tematiku kādā no audzināšanas stundām. Tie var būt kopā ar skolēniem izstrādāti galvenie priekšnoteikumi, kas katram bērnam un pusaudzim šogad jāņem vērā, komunicējot internetā.

Lai atbalstītu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, ir formulēti “Kibermobinga baušļi” bērniem un pusaudžiem:
# Es domāju, pirms sūtu un publicēju informāciju internetā.
# Es ziņoju par kibermobingu vecākiem, pedagogiem, vietnē Drossinternets.lv vai zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas uzticības tālruni 116111.
# Es rūpīgi glabāju savas paroles.
# Tiklīdz ieraugu riebīgu komentāru vai ziņu, es bloķēju vai ziņoju par agresīvo komentētāju.
# Es neatbildu uz riebīgām ziņām, lai neprovocētu agresoru un, aizstāvot sevi, netīšām nekļūtu par tādu.
# Es saglabāju kibermobinga pierādījumus – fotogrāfijas, ekrāna attēlus u.c.
# Es neesmu vienaldzīgs, ja manu draugu vai skolas biedru ir skāris kibermobings.

 

Komentāri (6)

PukitisLaunitis71 01.10.2019. 18.58

Kā parasti, komentāru skaits par tēmu – 0 (viens paša murgos apmaldījies pseidodisidents un viens tukšdmuldis klačotājs.) Bet tēma ir svarīga, pat ļoti. Kamēr pašu bērniem nekas nenotiek, viss vienalga?

0
0
Atbildēt

0

Atis Priedītis 24.09.2019. 13.43

Vispirms bērni ir jāiepazīstina ar mobinga vēsturi. Ar to, ka šo metodi ļoti plaši izmantoja čeka un VDK, novezdami savu upuri līdz nervu sabrukumam vai pašnāvībai. Tikai tad bērni sāks visu uztvert nopietni, nevis tikai kā lielu onkuļu pasakas.

+1
-1
Atbildēt

1

    PukitisLaunitis71 > Atis Priedītis 01.10.2019. 18.47

    Nu tad jau katrs ķildīgs kaimiņš/laulenis/laulene, valdonīgs priekšnieks vai agresīvs žūpa ir ierakstāms VDK specoperatoros – vai varbūt tomēr kāds te brauc auzās?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis71 > PukitisLaunitis71 01.10.2019. 18.55

    Neviena represīva iestāde neizvēlas ”upurus” aiz gara laika un, ja vien nav 1918. gads vai tamlīdzīga situācija, rīkojas tomēr likuma robežās. Piemēram, ”aizliegtu” dziesmu var vienkārši neapstiprināt un starp tiem, kas lemj par ap[stiprināšanu, var nebūt neviena VDK darbinieka. Savukārt kādu pseidodisidentiņu var vienreiz izsaukt uz pārrunām un parunāt tā, ka viņš gadiem ilgi baidīsies pats no savas ēnas, bet, pienākot 1989. gadam, sapratīs, ka tagad drīkst nesodīti kliegt, un visu atlikušo dzīvi to arī darīs.
    Neuzticos visskaļākajiem pseidopretpadomju kliedzējiem un vispār nekādiem kliegšanas šoviem -šo cilvēku ieguldījumas atmodas laikos bija nulle, bet šodien viņi nodarbojas ar vistīrāko destrukciju. Vēl kardinālu Rišeljē izlamājiet, tam arī šodien vis vienalga.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Lakijs 24.09.2019. 09.22

Curiku centrālajam orgānam trūkst rakstītpratēju – tas nu ir simtprocentīgi skaidrs!
Šis raksts jau bija publicēts šajā pašā vietnē 10. septembrī, tikai virsraksts bija mazliet samudžinātāks: “Kā pedagogiem sākt sarunu ar skolēniem par kibermobingu, integrējot to mācībās?”
https://ir.lv/2019/09/10/ka-pedagogiem-sakt-sarunu-ar-skoleniem-par-kibermobingu-integrejot-to-macibas/
Pārējais teksts – vārds vārdā tas pats!
Interesanti, kurš par to saņem honorāru šoreiz 😀

0
-2
Atbildēt

1

    PukitisLaunitis71 > Jānis Lakijs 03.10.2019. 19.00

    Interesanti, kā uzdevumā raksta un no kā saņem honorārus pats Jānis Lakijs?
    Apvainojumi ir ideāls ierocis, kuru var ļoti viegli pavērst pret pašu apvainotāju 😀

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu