Jau pusgadu Latvijā slimnīcas darbojas atbilstoši pieciem atšķirīgiem pakalpojumu līmeņiem, lai sniegtu pacientiem visatbilstošāko palīdzību. Akūtiem slimniekiem nebūtu jāiestrēgst vietās, kur viņus nespēj glābt, tomēr dzīvē šī kārtība īsti nedarbojas, secināts žurnāla IR šīs nedēļas numura rakstā ‘’Ielaista kaite’’.
Latvijas 26 slimnīcas ir sadalītas piecos līmeņos — pirmajā pakalpojumu loks ir šaurs, bet piektajam atbilst lielās universitātes slimnīcas galvaspilsētā ar visplašāko un labāko pakalpojumu kvalitāti. Reģionos augstākais jeb ceturtais līmenis ir septiņām slimnīcām, tajā skaitā Rēzeknes, Daugavpils un Vidzemes slimnīcai Valmierā.
Žurnālisti izpētījuši, ka reģionu slimnīcās akūtie pacienti mirst biežāk, un analizējot cēloņus. Mirstība ar infarktu un insultu reģionu un lokālajās slimnīcās ir biežāka nekā Rīgā. Kā rāda dati, mēneša laikā pēc hospitalizēšanas Rēzeknes slimnīcā pērn miruši vairāk nekā 40% infarkta pacientu un tikpat hemorāģiskā insulta jeb smadzeņu asinsizplūduma gadījumā. Mirstības rādītājs infarkta gadījumā divarpus reizes pārsniedz valstī vidējo.
Lai neatliekamā palīdzība insulta pacientu pēc iespējas ātrāk nogādātu slimnīcā, kur pieejama visa nepieciešamā ārstēšana, valstī ir izveidotas deviņas insulta vienības: Austrumu un Stradiņa slimnīcā Rīgā, kā arī visās septiņās reģionālajās slimnīcās. Tomēr insulta ārstēšanā Latvijai ir vissliktākie rezultāti OECD valstu vidū. Pēc išēmiskā insulta jeb smadzeņu asinsvadu nosprostošanās 30 dienu laikā OECD valstīs nomirst vidēji 11,6% pacientu, bet Latvijā — 25,7%. Nevienā citā valstī šis rādītājs nav tik augsts. Igaunijā, kas drūmajā statistikā ieņem otro vietu pēc Latvijas, nomirst 17,3% pacientu.
Oficiālais hospitalizācijas plāns nosaka — neatliekamās palīdzības dienestam akūtie insulta pacienti ārpus Rīgas jāved uz reģionālajām slimnīcām. Tomēr slimnīcu vadītāju un arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) teiktais liecina, ka dzīve atšķiras no teorijas. Piemēram, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā neirologs strādā tikai pa dienu, tāpēc NVD ieskatā insulta vienības tur nav. Latvijas slimnīcās trūkst ne tikai neirologu, bet gandrīz visu jomu speciālistu.
Praksē mēdz būt tā, ka akūts insulta pacients nonāk reģionālajā slimnīcā, taču palīdzību nesaņem. Ne tikai tāpēc, ka ārsts nespēj noteikt diagnozi, kā jūlijā Rēzeknē notika ar insulta pacienti Emeritu Spergu, bet arī tāpēc, ka slimnīcās trūkst speciālistu. Veselības inspekcija pašlaik pārbauda visu insulta vienību darbu slimnīcās.
Veselības pakalpojumu kvalitāti IR analizēs trīs rakstu sērijā — šonedēļ publicēts raksts par Latgales un Vidzemes reģionu, nākamajā žurnāla numurā aprakstīs situāciju Kurzemē un Zemgalē, vēl pēc nedēļas analizēs problēmas galvaspilsētas lielajās klīnikās.
#SIF_MAF2019
Pagaidām nav neviena komentāra