Cilvēka meklējumu centrā jābūt prāta, jūtu, gribas un atmiņas morāliskai izvērtēšanai un izvēlei — tā uzskatīja Augusts Milts. Foto no Milta ģimenes arhīva.
Augusta Milta vēstījums ir centrēts uz humānisma izkopšanu cilvēkos
Ieskatoties padomju režīma laikā izdotajās grāmatās, nereti nākas konstatēt, ka rakstītais ir ne tikai ideoloģiski iekrāsots, bet nes līdzi tā laika ierobežotību un aprobežotību — pat ja autors rakstījis talantīgi un gudri. Kad piesardzīgi vēru vaļā 1985. gadā izdoto morālfilozofa un esejista, profesora Augusta Milta (28.05.1928. Līvāni—13.04.2008. Rīga) grāmatu Esejas par morāli, drīz vien gandarīts konstatēju — ne jau viss šī laikmeta mantojums nes līdzi ideoloģiskus štampus vai vienīgā pareizā viedokļa maldus. Cilvēka dzīvē dotās iespējas un izvēle tās piepildīt vai atstāt nomaļus nekad nav vienkārši un viegli nosakāma. No biežas piesaukšanas nodeldētais, šodien it kā neērtais humānisma jēdziens Augusta Milta darbos un tekstos ieguva dzīvus un personiskus vaibstus. Viņš atgādina par cilvēcības nozīmi pragmatisma laikmetā, kad gudrība kļūst tikai par līdzekli mērķa sasniegšanai, riskējot zaudēt morāles pamatus zem kājām.
