No domes nāk atkritumu smaka 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Ozols
Print Friendly, PDF & Email

Kopuzņēmums Tīrīga, kuram Rīgas dome cenšas piešķirt ekskluzīvas monopoltiesības 20 gadus apsaimniekot atkritumus galvaspilsētā, kopš 15. jūlija slēdz līgumus ar rīdziniekiem par atkritumu savākšanu. Tajos paredzēts tarifu pieaugums par 40% un vairāk procentiem. Un tas nav vienīgais mulsinošais fakts. Visa apšaubāmā procedūra, kas caurvij šo projektu, smako tikpat nelāgi, kā paši atkritumi. Šoreiz pārsteidz arī darījuma vērienam atbilstošas elegances trūkums.

“Par labu Latviju” un monopolu

Visa procedūra, kuras ietvaros Tīrīga tikusi pie tiesībām apsaimniekot atkritumus Rīgā, kopumā ir ļoti apšaubāma un sasteigta, īpaši, ja ņemam vērā faktu, ka salīdzinoši nesen – 2013. gadā – Rīgā pieņemtie saistošie noteikumi sadalīja galvaspilsētu trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanu zonās, kas nodrošināja iespēju strādāt vairākiem konkurentiem.

Konkurences labvēlīgā ietekme uz attīstību un izmaksām ir neapšaubāma aksioma un tās izbeigšanai jābūt izsvērtam lēmumam un kontrolējamam tālākām darbībām. Var tikai minēt, kurā brīdī tas tika izlemts un kurš ir Rīgas atkritumu monopola sāgas autors, bet monopola nepieciešamības pamatojums ir saistīts ar Uldi Osi, kurš atpazīstams arī kā kustības un partiju apvienības Par labu Latviju aktīvists. Pārfrazējot populāru teicienu – sakām Par labu Latviju, bet domājam Šķēli un Šleseru. Tā nu tas ir.

Pielāgoti konkursa noteikumi

Daudz jautājumus rada arī privātā partnera atlases konkursa nosacījumi un norise. Sākotnēji konkursa, kas tika izsludināts 2018. gada 1. augustā, piedāvājumu iesniegšanas gala termiņš bija 2018. gada 14. septembris, kam sekoja neliels pagarinājums. Neraugoties uz to, ir skaidrs, ka termiņš būtībā izslēdza iespēju piedalīties konkursā uzņēmumiem, kuri darbojas citos Eiropas ģeogrāfiskajos centros. Tirgus izpēte, kvalitatīva piedāvājuma sagatavošana, dokumentu tulkošana u.tml. darbi tik īsā laikā nav paveicami.

Konkurenci Latvijā savukārt samazina konkursa nolikumā ietvertā pretendentu kvalificējošā prasība par darbības pieredzi pilsētās ar vismaz 500 000 iedzīvotāju. Tas konkursa rīkotājiem noteikti bija liels pārsteigums, ka konkursam kvalificējās tikai uzņēmumi, kuriem bijusi pieredze Rīgā.

Pēc 20 gadiem vairs nebūs pat šķietamu konkurentu

Rīgā līdz šim darbojās četri atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, starp kuriem bija divi izteikti līderi – Clean R un Eko Baltija vide. Šo abu pārstāvju kopīgais uzņēmums CREB, kas kopā ar pašvaldības uzņēmumu Getliņi EKO izveidoja jaunu akciju sabiedrību Tīrīga, tad arī uzvarēja gandrīz 680 miljonu eiro vērtajā konkursā un ieguva tiesības uz 20 gadiem apsaimniekot atkritumus Rīgā.

Kā zināms, monopola apstākļos cenas ceļas, bet pakalpojuma kvalitāte krītas. Savukārt, ja monopols tiek piešķirts uz tik ilgu termiņu, pastāv iespēja, ka Rīgas tirgus pielāgosies viena apkalpotāja vajadzībām un izdevīgumam. Mūsdienu straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā 20 gadi ir neiedomājami ilgs laika posms, turklāt, raugoties no konkurences viedokļa, pastāv iespēja, ka pat tie uzņēmumi, kuri tagad nodrošināja šķietami leģitīmu konkursu, nākotnē vairs nepastāvēs. Tas nozīmē, ka Tīrīga varēs rēķināties ar vēl vienu atkritumu apsaimniekošanas termiņu.

Diemžēl, bet konkurss par ekskluzīvajām tiesībām uz atkritumu apsaimniekošanu Rīgā stipri vien atgādina “demokrātiskās” prezidenta vēlēšanas Krievijā un smako tikpat nelāgi, kā paši atkritumi. Un visvairāk smird Rīgas domē.

Zīmīgs ir fakts, ka Rīgas dome joprojām nav pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā. Raugoties no loģikas viedokļa, saistošie noteikumi būtu jāpieņem pirms konkursa, lai būtu skaidras prasības un tiesiskā situācija pirms piedāvājumu iesniegšanas. Patlaban, kad jau zināms uzvarētājs, joprojām tiek saglabāta iespēja noteikumus mainīt pēc atkritumu sāgas autora vajadzības – palielināt vai samazināt Rīgas iedzīvotāju izmaksu vai pienākumu apjomu. Ļoti ticams, ka Rīgas iedzīvotāji tiks pakārtoti Tīrīgas vajadzībām. Un nejauša sakritība – Rīgas domei nepieciešamās konsultācijas un palīdzību saistošo noteikumu izstrādē sniedz Edgars Atlācis, kurš kādreiz bijis cieši saistīts ar Tautas partiju. Bet tā laikam ir tikai nejaušība.

Jāmaksā par tukšu konteineru

Papētot tuvāk līgumus, ko Tīrīga piedāvā noslēgt, pirmais, kas iekrīt acīs, ir daudz augstākā cena. Monopola aizstāvji noveļ vainu uz valdību, Saeimu un Dabas resursa nodokļu likmes pieaugumu, kas sastādot lielāko daļu no tarifa. Tiesa gan, monopolisti aizmirst vai negrib piebilst, ka šis nodoklis attiecas tikai uz atkritumiem, kas tiek apglabāti. Likuma mērķis ir panākt atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

Neraugoties uz to, ka visā pasaulē aizvien populārāka kļūst zero waste kustība un cilvēki tiek aicināti šķirot atkritumus un samazināt to apjomus, Rīgas domes ieplānotie noteikumi un Tīrīga piedāvājums nekādi neveicina atkritumu šķirošanu. Tā ir plānota kā papildus “ekstra”, nevis norma. Atkritumus šķirojošam rīdziniekam, arī privātmāju īpašniekiem, kuri var samazināt atkritumu radīšanu līdz minimumam, būs jāmaksā par tukšu konteineru apkalpošanu – jo izbēgt no noteiktā minimuma samaksas nevarēs. Šķirošanas un zero waste ekonomisko motivāciju plānots samazināt, lai cik nejēdzīgi tas būtu. Nav grūti iedomāties, kā, maksājot šos rēķinus, jutīsies rīdzinieki, kas vasarā trīs mēnešus būs pavadījuši laukos un savā Rīgas mājvietā nebūs pat bijuši. Iedziļinoties līguma un saistošo noteikumu projekta saturā, kļūst diezgan skaidrs, ka tā mērķis nav sekmēt atkritumu šķirošanu. Vienīgais, ko šāds līgums var samazināt, ir naudas daudzums rīdzinieku maciņos, nevis atkritumu kalni.

Kā rīkoties iedzīvotājiem?

28. augustā Rīgas domes opozīcija pieprasīja izslēgt Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu apstiprināšanu līdz Konkurences padomes pagaidu noregulējuma lēmuma pieņemšanai. Lai gan sākotnēji S/GKR un atbirušo/izslēgto deputātu grupas vienbalsīgi noraidīja opozīcijas centienus un dienaskārtība netika mainīta, tomēr pēc sēdes pārtraukuma visi tikpat vienprātīgi piekrita ne pārāk labi pamatotai domes priekšsēdētāja atskārsmei, ka saistošie noteikumi tomēr var pagaidīt. Balsošanas mašīna ir un paliek balsošanas mašīna.

Rīgai paveicās – tomēr tas ir tikai pagaidām. Ko patlaban darīt rīdziniekiem? Visprātīgāk ir nesteigties ar Tīrīga līgumu slēgšanu – iespējamie situācijas attīstības scenāriji ir vairāki, bet noslēgts līgums uzliks saistošus pienākumus.

 

Autors ir Rīgas domes deputāts, JKP

Komentāri (1)

Elektriķa dēls 30.08.2019. 10.35

Autors kļūdās par vēsturiskajiem faktiem ! Monopola iedibināšanas pirmsākumi radās vēl tad kad Rīgā pie vadības bija Bojārs juniors, kas pie varas ja nemaldos bija no 2001 līdz 2005. gadam un kas zīmīgi pie varas bija pateicoties koalīcijai ar Saskaņu, tāpēc nav taisnība tiem, kas uzskata ka Saskaņa ir pie valdīšanas tikai Ušakova laikos !
Ar šo es gribēju akceptēt pie varas esošo divkosību un ignoranci pret reālām problēmām – iebildumi parādās tikai esot opozīcijā un tiek ignorētas problēmu starpinsticionālais raksturs !
Manuprāt kaut ko mainīt pamudināt var tikai radikāla rīcība – masveidīgi atsakoties no uzspiesto līgumu slēgšanas un organizējot citas pilsoniskās nepakļaušanās akcijas !

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu