Žurnāls: Vienīgā pamanāmā stratēģija atpakaļ nosūtīto bēgļu uzņemšanai ir sodi

Jau no pirmajiem soļiem uz Latvijas zemes viņš neesot juties gaidīts. «Mums bija intervija ar robežsargiem, un viņi pajautāja: «Kad saņemsit dokumentus, ko darīsit — paliksit Latvijā vai bēgsit prom?» Sākām justies nelāgi.» Nākamo vilšanos sagādājuši sāpošie zobi. «Latvijas valsts pārstāvis Grieķijā solīja, ka to labošanu apmaksās valsts, bet, izrādās, tas nebija iespējams.» Tā žurnālam Ir stāsta sīrietis Moazs Abuda, kurš kopā ar ģimeni 2016. gada rudenī Rīgā ieradās no bēgļu nometnes Atēnās un uzkavējās šeit četrus mēnešus. Viņu aizbraukšana uz Vāciju mēnesi pēc tam, kad Latvijā tika izsniegti dokumenti par tā dēvēto alternatīvo statusu, nebija ekscentrisks solis.

Tagad, kad Vācija izraida tur nelegāli ieradušos patvēruma meklētājus, uz Latviju atpakaļ izraidīta arī Moaza ģimene. Ziņas par sešu Moaza ģimenes locekļu un vienlaikus ar viņiem aizturētās piecu bērnu sīriešu ģimenes nosūtīšanu atpakaļ Latvijas medijos parādījās šīs vasaras sākumā.

Žurnāls ceturtdien raksta, ka diemžēl otrajā uzturēšanās epizodē mūsu valstī Moaza ģimenei vairs nav tiesību saņemt neizmantotos pakalpojumus, ko viņiem piešķīra pēc ierašanās no Grieķijas. Ne sociālo pabalstu, ne mentora palīdzību, ne latviešu valodas stundas. Ielaišana patvēruma meklētāju centrā Mucenieki bijusi tikai labas gribas akts. Abas ģimenes Muceniekos pārtikušas no sabiedriskās organizācijas Gribu palīdzēt bēgļiem biedru ziedojumiem.

Moaza ģimene tikšanās laikā ar Ir gaidīja, kad tiks sakārtoti dokumenti par alternatīvā statusa atjaunošanu. Tas bija jādara reizi gadā, tamdēļ viņi atgriešanās dāvanā saņēma naudassodu: 210 eiro jeb 35 eiro par katru ģimenes locekli. Moazam naudas nav, viņš ekonomējis pat uz Rīgas sabiedriskā transporta biļešu rēķina, arī par to uzlikts sods. Vēlmi runāt ar žurnālistiem izteicis bēglis pats, viņš ir izmisumā.

Vai Latvijai ir politika, ko darīt ar šie cilvēkiem, lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.