LU vs Uģis Gruntmanis – kā noskaidrot izcilību?

Ir.lv trešdien publicēja ārsta Uģa Gruntmaņa rakstu Latvijas Universitātes vadība un tās izcilība, kas raisīja Latvijas Universitātes (LU) iebildes. Ceturtdien redakcija saņēma LU viedokli par Gruntmaņa rakstā izteiktajiem apgalvojumiem par LU vadības zinātnisko kapacitāti. Šo LU viedokli jau publicējām kopā ar Gruntmaņa rakstu, taču nu nākas to atkārtot, jo piektdienas rītā redakcija saņēma ārsta Gruntmaņa repliku par LU viedokli.

Nododam lasītāju vērtēšanai abus viedokļus.

Latvijas Universitātes viedoklis par U. Gruntmaņa rakstā pausto

Latvijas Universitāte (LU)  norāda uz neprecīziem faktiem, kas 7. augustā publicēti portālos ir.lv un la.lv. Uģa Gruntmaņa rakstā “LU vadība un tās izcilība” pausti nepatiesi un tendenciozi vispārinājumi un secinājumi, un LU uzskata par nepieciešamu norādīt uz nopietnām faktu kļūdām šajā publikācijā.

Rakstā minētais Hirša indekss ir viens no populārākajiem zinātniskā veikuma mērīšanas instrumentiem, kas vienlaikus raksturo gan  zinātnisko publikāciju skaitu, gan to citējamību. To aprēķina zinātnisko izdevumu izdevēji, bibliotēkas, vairāki bibliogrāfisko datubāzu turētāji. Indeksa vērtību nosaka to zinātnisko darbu kopa, kas ir aprēķina veicēja rīcībā.

Lai izprastu konkrēta zinātnieka devuma nozīmīgumu, it īpaši sociālajās un humanitārajās zinātnēs,  daudz pilnīgāku ainu sniedz Harzings Publish or Perish dati, kuri balstās uz Google Scholar datubāzes informāciju. Tie parāda pavisam citu situāciju. Pretēji U. Gruntmaņa apgalvotajam, piemēram, LU rektoram Indriķim Muižniekam un prorektorei Inai Druvietei Hirša indekss ir 9, prorektoram Valdim Segliņam – 5, citējumu skaits prof. I. Muižniekam ir 680, bet prof. I.Druvietei – 380, nevis 1. Šie rādītāji pārsniedz attiecīgās nozares Latvijas zinātnieku snieguma vidējos kvantitatīvos rādītājus.

Ar pilnu I. Muižnieka, I. Druvietes un V. Segliņa publikāciju sarakstu var iepazīties publiski pieejamajā LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzē www.biblioteka.lu.lv/datubazes/lokalas-db. Gan LU rektora, gan prorektoru publikāciju kopskaits katram no viņiem pārsniedz trīssimt vienību. Ar ikvienu no tām ir iespējams pilnībā iepazīties LU bibliotēkās vai pie pašiem autoriem. Līdz ar to sabiedrībai ir iespēja jebkurā laikā izvērtēt U.Gruntmaņa publikācijā paustā viedokļa atbilstību patiesībai.

Latvijas Universitāte aicina ir.lv un la.lv redakcijas publicēt LU viedokli, lai nodrošinātu patiesas informācijas sniegšanu Latvijas sabiedrībai.

 

LU Komunikācijas un inovāciju departaments

 

Gruntmanis aicina pētniekus izveidot savu Google Scholar profilu

Atbildes rakstā Universitāte – vai nu ar nodomu vai bez -, iespējams, nezinot, kuri citējamības indeksi vadošās universitātēs ir “zelta standarts”, pauž informāciju, kas nav patiesa.

Google Scholar iekļauj sevī gan peer reviewed publikācijas, gan zinātniskās tēzes, kuras prezentētas kādās konferencēs, vai kongresos un kuras NAV uzskatītas par peer reviewed, tātad augstākā kalibra publikācijām. Uz kongresiem un konferencēm iesniegtās tēzes atsaka reti, un tas ir veids, kā ir viegli palielināt savu “publikāciju” skaitu. Katrs zinātnieks var izveidot savu Google Scholar profilu, kurš ir publiski pieejams, līdzīgi kā manējais.

Neviens no manā rakstā pieminētiem pētniekiem/administratoriem tādus nav izveidojis. Ja profils būtu izveidots, tad katrs students, pētnieks vai žurnālists varētu uzreiz redzēt, kas ir zinātnieka “dzīves tēma”, kādos žurnālos un ar kādu Impact factor (nozīmīguma faktors) tas publicējas un cik bieži citēts.

Scopus un Web of Science (ko es citēju rakstā un pievienoju foto) ņem vēra TIKAI peer reviewed rakstus žurnālos, kas ir internacionāli citēti un kuriem ir vismaz kaut kāds Impact faktors.

Tā vietā adiministrācija piedāvā uz vienas autores grāmatas Publish or Perish izveidotu datu bāzi, kuru pavisam noteikti nelieto vadošās pasaules augstskolās promocijas procesā.

Man nav skaidrs, kāpēc Latvijas Universitātes žurnālam Ir nosūtītie Hirša indeksi no Publish or Perish tik ļoti atšķiras no “zelta standarta” Web of Science vai  Scopus. Mans Hirša indeks Google Scholar un Web of Science ir ļoti līdzīgi. Es nevaru izskaidrot šo atšķirību, taču nosaukt Web of Science aprēķinātos (nevis no pamata datu bāzes, bet visām apvienotām datu bāzēm, sākot no 1864. gada un iekļauj arī PSRS datu bāzes) un manis rakstā pieminētos indeksus par “nepatiesiem un tendencioziem” un “kļūdām” ir tiešām absolūti nesaprotami un nepieņemami.

Paskatījos arī Druvietes kundzes publikācijas LU datu bāzē zem sadaļas “Raksti, kas indeksēti World of Science un Scopus”, uzrāda četras publikācijas.

Pievienoju Web of Science indeksus:

Es aicinātu visus pētniekus izveidot savu Google Scholar profilu, kur katrs var apskatīt katra pētījumus, jo šī datu bāze ir par velti un brīvi pieejama ikvienam visā pasaulē.

 

Uģis Gruntmanis, ārsts un profesors