JRT būvnieks: tā nevar būt mūsu vaina

Pēc darbu apturēšanas Jaunā Rīgas teātra būvlaikumā jau pērnā gada novembrī, kad pēc pāļu urbšanas saplaisāja kaimiņu mājas, projekts iebuksēja. Nepilna gada laikā paveikti tikai 3% no darbiem. Turklāt pasūtītājs Valsts Nekustamie īpašumi secina — kvalitāte nav abilstoša, kavēti termiņi, sadārdzinātas izmaksas.

Būvnieks ReRe Būve 1 visus pārmetumus noliedz un norāda uz projektētāju kļūdām, taču intervijā atbildēt uz Ir jautājumiem atteicās gan JRT būvdarbu vadītāja Natālija Peņugalova, gan ReRe Būve 1 vadītājs Valdis Koks. Šo atbildību uzņēmās holdinga vadītājs, ReRe Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, kurš sniedza interviju Ir 29. jūlijā, sniedzot savas atbildes uz arhitektes Zaigas Gailes un VNĪ izvirzītajiem pārmetumiem.

 

Novembra beigās darbi JRT būvlaukumā apstājās, jo pāļu urbšanas laikā saplaisāja kaimiņmāja. Kā un kāpēc tas notika?

Šis pāļu gadījums faktiski parāda, ka ir ļoti daudz sistēmiskas nepilnības būvniecības procesā un lielā mērā norāda uz to, ka atbildības sadalījums — par ko atbild projektētājs, par ko atbild būvnieks — joprojām šīs līnijas nav pietiekami precīzi novilktas, dažbrīd tas tiek ļoti brīvi interpretēts.

Ēku sēšanās ir sekas veselai notikumu virknei, kur tagad, pēc vairākiem mēnešiem, mēģinot analizēt situāciju, kas bija tiešām patiesie cēloņi, ir ļoti daudz interesantu secinājumu. Mēs procesā piesaistījām ārzemju ekspertus, speciālistus.

Bet runājot par plaisām, vai tā bija būvnieku vaina?

Plaisas ir sekas procesam, tās nerodas pašas no sevis, tās rodas kaut kādu iemeslu dēļ. Tas, ko es cenšos pastāstīt — ir vesela notikumu virkne, tur nav tikai kāds viens konkrēts notikums, bet ir daudz, daudz svarīgu detaļu. Tas, ko mēs konstatējām — šīs plaisas nevarēja nerasties, ietekmei uz blakus kaimiņu mājām bija jābūt. Savukārt mēs neesam atraduši projektā nevienu atsauci uz to, kāds ir tieši šīs ietekmes novērtējums — tātad, acīmredzami, šie aprēķini nav bijuši. Vai ir bijuši nepareizi pieņemti.

Vai tiesa, ka būvnieks nebija veicis atbilstošu izpēti, nebija izņemti no pazemes vecu ēku pamati pirms urbšanas?

Nē, tā nav taisnība. Sāksim ar to, kad mums ir noslēgts līgums par būvdarbiem, nevis par projektēšanu, mums faktiski šajā iepirkumā projektēšanas kompetences netika prasītas. Līdz ar to viss, kas saistās ar šiem risinājumiem, ar ģeoloģisko izpēti, tas ir projektētāja atbildība.

Bet tad, kad jūs dzināt pāļus, vai jums nebija pienākums izpētīt?

Sāksim ar to, ka mēs pāļus nedzinām. Tehnoloģija ir paredzēta daudz saudzīgāka, proti, pāļu urbšana. Un pāļus urbjot, tiek izveidotas attiecīgas tādas plāksnes, lai precīzi varētu trāpīt pāli tajā konkrētajā vietā, kur projektētājs ir atzīmējis projektā — tiek izgatavots tāds templeits, caur kuru arī notiek šī urbšana.

Tad sanāk, ka jūs pilnībā paļāvāties uz to, kas atzīmēts dokumentācijā, kura vieta izvēlēta pāļu urbšanai?  

Jā, esam varbūt tur ar centimetru precizitāti trāpījuši šo pāli tajā konkrētajā vietā, tur nav nekādas atkāpes.

Bet projektētāji apgalvo, ka jūs neveicāt tādu izpēti, kas bija jūsu pienākums būvlaukumā? Un attiecīgi tādēļ bija tās plaisas, jo jūs pāļus trāpījāt vecos pamatos, kas bija savienoti ar blakus esošajām ēkām.

Es nevaru komentēt, kādēļ Zaiga Gaile tā apgalvoja. Sāksim ar to, ka tas nebija nedz pienākums, nedz arī to būtu bijis iespējams kaut kādā veidā praktiski izdarīt. Tas, ko mēs esam pārliecinājušies vēlāk, ka šie apgalvojumi nav patiesi, jo tā pēda [pamatu fragments] tur vispār nepastāv. Mums ir attiecīgs protokols, kurā šie fakti ir fiksēti, kurā ir parakstījušas arī būvdarbu procesā iesaistītās puses. Tātad faktiski šie ir meli.

Jūs sakāt, ka Zaigas Gailes teiktais ir meli? Tad kā vaina diez tā būs, šīs plaisas? 

Visticamāk, to pateiks tiesa. Mēs gatavojamies tiesvedībai, šie ir ārkārtīgi nepamatoti apvainojumi būvniekam. Mēs esam pārāk ilgi, iespējams, klusējuši publiskajā telpā un klausījušies šos apmelojumus. Mēs vienkārši cerējām, ka ir iespējams panākt tomēr risinājumu un turpināt būvdarbus, šo lietu risināt profesionāli, nevis mediju telpā. Tā, iespējams, ir mana kļūda, bet nu tur mēs nevaram atgriezties atpakaļ. Domāju, ka sabiedrībai būtu jāzina arī šī stāsta otra puse, kā bija patiesībā, un kas ir tie fakti, kas to pierāda.

Tad jūs kā uzņēmums absolūti noliedzat, ka tā būtu kaut kādā mērā jūs vaina?

Jā. Šajā situācijā tā nevar būt mūsu vaina.

Cik nopietni ir bojājumi ēkām? 

Mēs esam veikuši ēku monitoringu, un šie dati ļoti skaisti parādīja, ka pirmās sēšanās parādās 21., 22. datumā [2018. gada novembrī], tātad tad, kad esam jau šos darbus faktiski apturējuši. Līdz tam, ja mums ēku sēšanās ir 0, nu mēs konstatējām atsevišķos punktos novirzes milimetra, pusotra lielumā.

Vai tas būtu pieļaujams lielums?

To aprēķina būvprojektā, šo ietekmi uz kaimiņu īpašumiem — acīmredzot, tas  nebija izdarīts.

Cik tad būtu pieļaujama šī sēšanās? 

Mūsu eksperti ir parādījuši, konkrēti aprēķini bijuši, simulējot ar dažādiem variantiem — tie uzrādīja apmēram ar tādu pašu kārtu, ka pēc pāļu ierīkošanas ir 6,3 vai 6,5 milimetru sēšanās. Mums vienā punktā, lielākā sēšanās, kas ir praksē izmērīta, šobrīd ir 10 milimetri. Pārējos punktos faktiski atbilst tam, ko eksperti ir aprēķinājuši — ap 6 milimetriem.

Nav bijušas nekādas pāļu kļūmes, tehnoloģija ir ievērota. Mums ir dati no reģistratoriem, kas bija pāļu urbšanas iekārtai, tā saucamās melnās kastes, kas neuzrāda nekādas anomālijas iestrādes laikā — gan tajās zonās, kur sēšanās nav novērota, gan arī tajās zonās, kur sēšanās vēlāk, jau pēc pēc pāļu iestrādes, notika.

Respektīvi, šādu tehnoloģiju pielietojot, sienas nosēšanās ir vienkārši neizbēgama. Tomēr joprojām pagaidām tā ir man zināmā viena no saudzīgākajām tehnoloģijām, kāda ir iespējama pāļu izveidošanā.

Protams, kā būtu bijis pareizāk to visu darīt, nu, tas jau ir cits jautājums. Tur ir dažādi projekta risinājumi,  kā to varētu vajadzēt, visticamāk, pastiprināt šos te rajonus. Tur ir vesela virkne ar ieteikumiem, ko mums speciālisti ir devuši.

Tātad, kas pēc būvnieka ieskatiem bija vainīgs pie plaisām sienās?

Plaisu cēlonis ir šī te projektā paredzētā tehnoloģija — šādā veidā ieurbjot, šajā vietā pie sienas, bez pamatu nostiprināšanas, pie kam tādos dziļumos, ar tādu atrakšanu. Tas ir galvenais.

Tādu tehnoloģiju izvēlējās Zaigas Gailes komanda?

Protams, viņi ir projektētāji. Būvnieks saskaņā ar likumu nav tiesīgs mainīt šādus projektus.

Vēl tajā tehniskajā projektā ir teikts, ka «pāļu un pāļu sienas izbūves laikā nav pieļaujams izmantot iestrādāšanas paņēmienus, kas rada vibrācijas un tādā veidā var apdraudēt blakus esošo apbūvi»?

Nē, tas nav teikts. Primāri tās plaisas radās ēkas sēšanās dēļ. Vibrācijas var būt kā papildus kontributējošs faktors, bet primārais cēlonis ir tieši ēkas sēšanās.

Jums dienā vismaz vienu vai divas reizes bija jāveic uz kaimiņu mājām izvietoto marku monitorings. Izskanēja apgalvojums, ka būvnieks nav pienācīgi veicis šo apsekošanu. Vai jūs fiksējāt, cik būvniecības laikā ir lielas vibrācijas? 

Jā, protams. Tas tiek veikts saskaņā ar darbu veikšanas projektu. Vibrāciju mērījumi notiek tā, ka attiecīgais eksperts ar iekārtu būvlaukumā periodiski apstaigā, veic šos mērījumus, vietās, kur tas ir iepriekš paredzēts. Ir jāatzīst, ka mēs neesam to darījuši tik bieži, kā mēs to esam uzrādījuši savā darbu veikšanas projektā, taču šim nav nekāda cēloņsakarība ar tālāk notiekošo.

Cik bieži bijāt solījuši veikt mērījumus?

Es to nezinu, man ir jāpaskatās. Bet kas ir būtiski — ka šie mērījumi nemainītu rezultātu nekādā veidā. Tātad pēdējā pāļu urbšanas dienas rītā, tas ir 21. novembris, mēs veicam šos mērījumus un izmaiņas. Tad mēs saprotam, ka pilnīgi nekādas izmaiņas nav, tātad 21. novembrī ir nulles efekts. Tātad, lai kas būtu noticis pirms tam, visticamāk, šeit nekādas ietekmes uz situāciju šodien nebija. Un 21. datumā šīs vibrācijas tika mērītas, un tās netika konstatētas. Savukārt 21. vakarā, mēs saņēmām iedzīvotāju sūdzības un pāļi vairs netika urbti. Un tad 22. datumā monitorings jau mums parādīja pirmās deformācijas. Tātad šajā kritiskajā dienā vibrācijas tika mērītas, bet efekts ir nākamajā dienā, pa nakti ir nosēšanās notikusi, un attiecīgi arī parādās plaisas.

Kādas bija iedzīvotāju sūdzības, ko viņi jums stāstīja?

Par plaisām sienās.

Tas bija fasādē vai jau dzīvokļos?

Dzīvokļos. Fasādei bija ļoti daudz plaisas jau iepriekš. Šī ēka nav jauna, tā ir vairāk nekā simts gadus veca, acīmredzami tur ir bijusi arī sēšanās iepriekšējos gados. Jebkurā gadījumā, ja ir kaut viena sūdzība, tas ir pietiekami nopietni, lai mēs darbus apturētu.

Un cik lielas bija plaisas dzīvokļos?

Ja nemaldos, bija pāris milimetri, kas parādījās. Tas ir fiksēts. Jāpiezīmē gan, ka Valsts nekustamie īpašumi nav saskaņojuši šo projektu ar kaimiņu īpašumiem, tātad mūsu piekļuve viņu īpašumiem un iespējas kaut ko tur mērīt bija diezgan ierobežotas. Viena no sistēmiskām lietām, kas būtu jāmaina, būtu šāda objekta realizācija ar tādiem riskiem —  būtu bijis labi tomēr šo saskaņot, tas atvieglotu procesu. Tas ir pasūtītāja pienākums.

Cik bieži tad uzņēmums skatījās šīs vibrācijas?

Mums ir žurnāls, precīzi varu pateikt, kurā brīdī kas ko darīja, ir sastādīti akti, tas ir dokumentēts. Mērījumi, tabulas un atskaites — šeit ir vesela virkne ar pierādījumiem, ka mēs to esam veikuši. Nedz mērījumiem, nedz monitoringam nav nekādas ietekmes uz to, kas notika, tātad šeit nav nekāda cēloņsakarība. Vibrācijas netika konstatētas, iekārta tās nav reģistrējusi, un rezultātā tā ir mūsu pārliecība, ka šī projektā paredzētā tehnoloģija ir tas galvenais [ēkas sēšanās un plaisu] cēlonis.

Nākamajā dienā 22. datumā būvniecība apstājās.

Jā, mēs pārtraucām pāļu izbūves darbus, skaidrs bija tas, ka iedzīvotāji sūdzējās. Redzējām,  ka ir izveidojušās plaisas, sākusies ēkas sēšanās, no sākuma viena līdz divu milimetru lielumā. Es varu parādīt, te ir vesela tabula, kurā ir skaidri redzams, kādā veidā kas notiek pa datumiem, pa punktiem. Un šīs te atzīmes, tātad nulles ir tād, kad nav nekādas izmaiņas, šeit ir milimetros, pa punktiem.

Ja plaisas jūs konstatējāt jau tajā 21. datumā, kādēļ ziņojāt Valsts nekustamajiem īpašumiem tikai 27. datumā?

Jāskatās ir hronoloģija. No kurienes jums tāda informācija, ka mēs ziņojām 27.? Es gribu saprast mūsu pozīciju šajā jautājumā. 22. novembrī mēs sastādījām fakta konstatācijas aktu, un to parakstījuši arī valsts nekustamo īpašumu darbinieki, ieskaitot būvuzraugu, projektētāju pārstāvi.

Bet viņi apgalvo, ka tikai 27.?

Prasiet viņiem — tā melu straume, kas šobrīd tiek ģenerēta, ir vienkārši neiedomājama. Skaidrs ir tas, ka ir daudz nesakritības ar to, ko VNĪ apgalvo. Tas pats attiecas arī par viņu pārmetumiem par drošības pārkāpumiem. Mums nav reģistrēta neviena pretenzija par šo nevienā punktā, gluži otrādi — būvnieks ir uzteikts par to, ka sekojam līdzi, kādi būvlaukumā ir apavi, drošības līdzekļi, utt.

Vai jūs varat sīkāk pastāstīt par jums celtajām apsūdzībām — neatbilstoša darbu kvalitāte, drošības pārkāpumiem, laika vilcināšanu?

Mums nav neviena ziņa par neatbilstošu darba kvalitāti, izņemot vienu. Ir viens jautājums, kur vienā no pāļiem stiegrojumu tehnoloģiski nevarēja iespiest līdz  galam. Iedomāsimies — tātad mums ir 12 metru dziļš pālis, kurā betons ir iepildīts, tajā tiek spiests iekšā armatūras režģis. Līdz 12 metriem, ja nemaldos, mums palika kādi 50 centimetri, tātad viņš neaizgāja līdz galam. Tam ir izdarīti arī attiecīga piezīme būvdarbu žurnālā, tas ir fiksēts. Neatbilstība tā ir, tikai tam nav pilnīgi nekāda saistība ar šo te gadījumu.

Ja būvniecība apstājās tieši tajā pāļu zonā, kāpēc paralēli nenotika būvniecība vēsturiskajā ēkā? 

Vecajā ēkā turpinājās saudzīgā demontāža, kā bija projektā paredzēts. Viens būtisks apstāklis, kādēļ ēkas nesošās konstrukcijas nevarēja demontēt, bija tas, ka nebija risinājuma atbalsta sienai. To mēs visi tagad varam redzēt uz Lāčplēša ielas — tur ir liela metāla konstrukcija, kas balsta galveno fasādi. Tur bija problēma, ka šai nesošajai konstrukcijai arī bija jātaisa pāļi. Un šīs pāļu vietas, kā izrādījās, trāpa tieši Sadales tīkla kabeļos. Tie faktiski baro visu kvartālu, tie ir nopietni kabeļi. Tā ir arī projektētāju atbildība — vēlreiz atgādinu, ka mums ir noslēgts līgums par būvniecību, bez projektēšanas un šī ir nopietna nesošā konstrukcija, kuru būvnieks patvaļīgi nedrīkst mainīt. Mums bija nepieciešams jauns risinājums šo pāļu pārvietošanai vai kabeļa pārvietošanai. Tas arī notika, tie darbi tika pabeigta, tad arī varējām sākt atbalsta sienas konstrukcijas montāžu.

Valsts nekustamie īpašumi apgalvoja, ka jūs esot uzsākuši vēsturiskās ēkas fasādes demontāžu, nesaskaņojot ar viņiem. Vai tā bija?

Jā, ir tāds fakts — sešas jumta spāres, ja saprotam tās par nesošajām konstrukcijām, mēs tiešām tās demontējām, lai varētu tehnoloģiski ar celtni no augšas būvgružus izvest. Es domāju, visi saprot, kas ir pāris jumta spāres, ko divi vīri vienkārši uzliek uz pleca un aiznes projām. Tā nav nekāda būtiska šīs ēkas stiprības samazināšana. Formāli, viņiem taisnība, man tas ir jāatzīst. Taču nekādas sienas nesošās, mūra konstrukcijas mēs neesam pat aiztikuši. Mēs redzam tādu formālu pieeja šim jautājumam.

Bet būvniecība tika apstādināta, balstoties uz to, ka neesat saskaņojuši demontāžu ar VNĪ?

Jā, aprīlī ir apgalvojums, ka būvnieks uzsāka ēkas nesošo konstrukciju demontāžu nesaskaņojot. Jumta segums ir demontēts. Spāres faktiski nenes neko, tam nav nekādas būtiskas ietekmes uz ēkas konstrukcijām. Un pie kam arī Valsts Nekustamo īpašumu būvuzraugs nav aizliedzis veikt šos darbus — mēs uzskatām, ka šāds papildu skaņojumus vispār pat nebūtu bijis nepieciešams. Katru dienu šeit goda vietā ir būvuzraugs, kas burtiski stāv klāt visur, pie visiem visur pāļu urbšanas darbiem.

Cik šobrīd maksā būvlaukuma dīkstāve mēnesī?

Tas maksā ļoti dārgi. Galvenās izmaksu pozīcijas, protams, ir darbinieku algas, būvobjekta birojs, apdrošināšanas izmaksas, nodrošinājuma garantijas kapitāla izmaksas. Mums ir Lāčplēša ielas satiksmes organizācija, kur aizņemam ielu ar konstrukciju, ir īres maksa ar kaimiņu zemes izmantošanu, lai mēs tiekam būvobjektā. Mēs runājam vismaz par 3000 eiro dienā.

Kādam būvdarbu apjomam būtu jābūt pabeigtam šobrīd, jūlija beigās?

No galvas nevaru pateikt, precizēsim. (Vēlāk precizē, ka 30% — red.)

Pašlaik izskan — tikai 3% paveikts no visa. Kāpēc tā?

Jā, bet tam ir iemesli. Mēs neesam laimīgi ar šo skaitli, tie ir mūsu zaudējumi.

Kāds ir iedomājies varbūt, ka mēs tagad velkam laiku un tas mums ir izdevīgi. Faktiski būvniekam tas ir ļaunākais, kas var būt. Mēs nevēlamies ne par vienu dienu ilgāk šo projektu vilkt, mēs vēlamies būvēt, atsākt darbus jau rīt. Mēs vienkārši nepārtraukti gaidām un gaidām uz risinājumiem.

Ja līgums netiktu lauzts, kādā laika posmā jūs varētu pabeigt būvniecību?

Mēs esam vienojušies ar Valsts nekustamajiem īpašumiem, ka mums 30. jūlijā ir jāiesniedz darbu grafiks,  kādu redzam darbu pabeigšanai. Šī vienošanās tika panākta vēl iepriekšējā nedēļā pirms šī paziņojuma, kas nāca mums kā liels pārsteigums. Jo visas iepriekšējās sarunas neliecināja par šādu potenciālu VNĪ rīcību. Gluži otrādi, 17. jūlijā mums bija sanāksme ar VNĪ vadību, kurā vienojāmies par tālākajiem soļiem, tika izveidotas darba grupas, gan juridiskā, gan tehniskā, kura strādāja pie risinājumiem līdz pat pēdējai dienai. Mēs strādājam pie tā, lai saprastu, kādā veidā, ar kādu tehnoloģiju šos darbus varētu turpināt. Mēs iesaistījām savus konstruktorus, savus ekspertus, kas mums nav jādara pēc līguma — tā nav mūsu atbildība, bet mēs uzņēmāmies šo iniciatīvu, lai atrastu risinājumu.

Vai jūs tātad domājat, ka pastāv iespēja saglabāt līgumu tomēr?

Mēs esam saņēmuši no VNĪ vienpusējo atkāpšanos no līguma, mēs uzskatām, ka šis paziņojums un lēmums attiecīgi ir nepamatots un prettiesisks.  Līdz ar to mēs šo lēmumu pārsūdzēsim tiesā. Tad lai tiesa vērtē. Protams, ja nekas nemainās — iespējams, varbūt Nekustamie īpašumi arī šo savu lēmumu pārdomā. Mēs, protams, esam priecīgi turpināt strādāt un risināt šo lietu konstruktīvi. Mums ir vēl pāri par 30 citu objektu, kuros strādājam, mums ir sadarbība ar 10 arhitektiem. Katrā no šiem projektiem vienmēr ir kaut kādas neskaidrības, lietas, kas ir jāatrisina, un gandrīz visos gadījumos mums ir izdevies atrast risinājumus. Tad, ja ir iesaistītās puses ieinteresētas risinājumā, protams, to var panākt.

Vēl par līgumu un starptermiņiem — uz kādu darbu izpildi attiecās jūsu piedāvātais 272 dienu jeb 9 mēnešu termiņa pagarinājums?

Jāpārbauda, vai tas ir kaut kas, ko mēs esam iesnieguši oficiāli, nezinu. Es nebiju klāt tajās sarunās, es pārbaudīšu. Jebkurā gadījumā skaidrs ir tas, ka ir nepieciešams termiņa pagarinājums, lai var tad, kad ir izstrādāts projekts līdz galam, uzsākt darbus. Mēs neprasām faktiski nevienu dienu ilgāk, kā tas ir nepieciešams, lai paveiktu to, kas būtu sākotnēji ieplānots.

Būvniecības izmaksas kopumā ir 21 miljons. Kādu summu jau no Valsts nekustamajiem īpašumiem esat saņēmuši?

Mums ir avanss, kas tiek izmantots līguma slēgšanai, iekārtas ir pasūtītas, norēķini par darbiem, utt. (Vēlāk precizē, ka saņēmuši 2 miljonus, no kuriem izlietojuši jau 1,5 — red.)

Vēl viena no apsūdzībām — būvnieki esot vilcinājuši laiku. Uz ko tieši tas attiecas?

Mani arī ļoti interesē šis jautājums, jo, cik es zinu, mēs esam vienīgie, kas strādāja pie risinājuma aktīvi. Laika vilkšana pārsvarā notika projektētāju pusē,  kamēr viņa saprata, ka tas ir viņu pienākums. Un tad, kad mēs šos risinājumus saņēmām, mēs sākām nekavējoties strādātāt.

Mums ir zaudējumi, kuri varbūt varētu tikt kompensēti. Tas ir tāds mīts, jo būvniekam termiņa pagarinājumi nav izdevīgi. Mēs prasām to, kas mums pienākas pēc taisnības.

Tas laiks, pa kuru tiek izstrādātas attiecīgās projekta izmaiņas un kas neļauj mums pēc likuma un normatīvajiem aktiem darbus uzsākāt.

Projekta sākumā mēs piedāvājām izstrādāt BIM (būvniecības informācijas modelēšana, izmantojot 3D risinājumus) modeli, pie kam sedzot pusi no izmaksām. Tas bija tagad, kad sapratām, ka mums ir ļoti daudzas kļūdas, mums jātiek ar tām galā, no projektētāja īsti nekāda liela jēga nav, nu faktiski mums bija jāstrādā tik un tā. Atbilde vēl nav pienākusi nez kāpēc. Mēs tagad lasām VNĪ paustajā, ka viņa gatavojas BIM modeli taisīt. Tad nu jautājums — kādēļ? Tagad, kad mēs nonācām jau pie šiem problēmu risinājumiem. BIM ir būvniecības informācijas modelēšana digitālajā vidē. Trīsdimensionāli skatāmies, varam konstatēt, ka ir kaut kādas problēmas vai nesakritības starp projekta sadaļām. Teiksim, vienā projektā siena ir iezīmēta, otrā nē, un tā tālāk. Tas ir moderns digitāls rīks, ar kuru var šādas problēmas salīdzinoši viegli identificēt un arī atrisināt.

Kādiem nolūkiem tika prasīts papildu finansējums?

Viens piemērs man nāk prātā — mēs atklājām, ka pirmajā stāvā ir viens sens griestu gleznojums, kuru arhitekte vēlējās saglabāt. Tad šī gleznojuma pārnešana būtu papildu izmaksas, protams, jo sākotneji neviens nezināja, ka tur tāds gleznojums ir. Tur ir vesels saraksts ar papildus izmaksām, ko esam iesnieguši Valsts nekustamajiem īpašumiem. Cik es zinu, mēs neesam saņēmuši nekādu naudu, nedz arī apstiprinājumu par šīm izmaksām.

Kā jūs komentētu skaļo izteikumu, ka šī līguma laušana ir kara pieteikums cīņai pret būvnieku mafiju?

Šī noteikti ir plašāka tēma. Ja es saprotu mafiju pareizi, tad acīmredzot tur ir iesaistīti gan politiķi, gan uzņēmēji, kas savā starpā vienojas par zināmām shēmām. Manuprāt, ir ārkārtīgi nekorekti, ja pret mums raida pārmetumus par mafiju.

VNĪ aicinās anulēt būvdarbu vadītājas Natālijas Peņugalovas sertifikātu. Kā jūs vērtējat viņas paveikto? Kā viņa nokļuva līdz šim objektam būvdarbu vadītājas āmatā? 

Natālija pagājušogad pabeidza Dziesmusvētku estrādes pirmo kārtu, viņa bija projektu vadītājs šajā objektā. Mēs zinām, ka viņa uzbūvēja gan laikā, gan budžetā, un Dziesmusvētki notika, visi ir apmierināti ar kvalitāti. Man ir ārkārtīgi grūti iedomāties, ka pēkšņi cilvēks no viena projekta uz otru kaut kādā brīnumainā kārtā izmainās — tik ļoti un pēkšņi izrādās, ka viņa vairs nav ne kompetenta, ne profesionāla. Es tam vienkārši neticu.

Viņa ieguva arī balvu Sieviete būvniecībā, gada inženieris. Manuprāt, arī šīs lietas tomēr pasaka kaut ko par viņas kompetenci un spējām. Šajā projektā vienkārši atmosfēra un spiediens no arhitekta, šo divu personību savstarpējā saziņa bija apgrūtināta — tas gan ir fakts, ar to vajadzēja cīnīties nepārtraukti. Rezultātā faktiski Natālija šī te spiediena dēļ izvēlējās neturpināt. Manuprāt, ir nepamatoti šobrīd prasīt par viņas kvalifikācijām. Viņa darbu ir darījusi ļoti labi, varbūt pat pārāk precīzi un kārtīgi. Cik esam skatījušies un vērtējuši, manuprāt, viņa tomēr ir profesionālis.

Attiecīgi jūs nesaskatāt nekādas kļūdas viņas darbā?

Nē, šobrīd nē.

Vēl izskanēja, ka būvnieki neesot iepazinušies ar dokumentāciju — nezināja, ka nav iespējams izmantot smago tehniku iebraukšanai?

Izrādījās, ka slodzes nav tādas, kādas varētu pieļaut, lai tiktu ar smago tehniku iekšā. Pie kam darbu organizācijas projektā bija paredzēta tikai viena diena, lai mēs varam tikt objektā iekšā ar smago tehniku. Tās ir nianses, mēs to problēmu atrisinājām, noīrējot kaimiņu īpašuma teritoriju, pa kuru varam iebraukt. Tas prasīja nelielu laiku, bet augustā jau varējām tikt iekšā.

Jūs minējāt vismaz 100 kļūdas, kas konstatētas projektā. Vai varat pastāstīt konkrētāk? 

Mēs paši izstrādājām BIM šim projektam, tas palīdzēja konstatēt kļūdas. (Konkrētās kļūdas vēlāk uzņēmums precizē e-pasta sarakstē — red.) Galvenokārt tās ir neatbilstības brūvprojekta risinājumos. Piemēram, sadales tīklā transformatora telpā dzesēšanas sistēma neatbilda projektēšanas standartiem, kas tagad tiek pārprojektēta. Neatbilstoši risināta arī vidēja sprieguma kabeļu pārbalstīšana, kas nodrošina elektroapgādi apkārtējām ēkām — projektā paredzēta nesaskaņota stiprināšanās pie apkārtējo ēku sienām, tajā skaitā dabā neeksistējošām (jau nojauktām).

Projektā trūkst informācijas, piemēram, par kāpņu izbūvi — par atsevišķām kāpnēm trūkst būtiskas informācijas (materiāls, ģeometrija). Tāpat konstatētas pretrunas starp dažādām projekta sadaļām par saglabājamamām nesošajām konstrukcijām (piemērs — sienu, ko arhitekts paredzējis saglabāt, atbilstoši būvkonstrukciju rasējumiem, jānojauc; līdzīga situācija arī ar vienām no trim galvenajām kāpnēm un balkonu ēkas fasādē). Neskaitāmās vietās nav skaidrības par sienu, atvērumu un pat pārsegumu ģeometriju, kas atšķiras starp projekta sadaļām un vēlākā būvdarbu fāzē var sagādāt virkni problēmu. Pārskatot inženierkomunikāciju projektu, arī konstatētas vairākas problēmas, piemēram, skatītāju zālei paredzētās ventilācijas šahtas izmēri pārsniedz atstatumus starp konstrukcijām, kur to paredzēts izvietot.

Tika fiksēti arī trūkstoši būvkonstrukciju mezglu risinājumi, ko projekta autori likumdošanā noteiktajā kārtībā iesniedza tikai pēc ilgstošiem lūgumiem.

Atceramies, ka mums ir līgums noslēgts par būvdarbiem, nevis par projektēšanu un būvniecību. Šajā gadījumā starp projektētāju un būvnieku nav nekādu savstarpēju tiesisko attiecību. Veicot būvdarbus, ja atklājas kaut kādas nepilnības projekta dokumentācijā, tad atbildīgs par šo ir pasūtītājs. Pasūtītājs nevar prasīt, lai būvnieks pats novērstu šos projektu trūkums. Svarīgi saprast šo sistēmiski, ka projektēšanas darbi nav [būvniecības] iepirkuma priekšmets, tad kļūdas projekta dokumentācijā un attiecīgi draudošās sekas no tā, var būt par pamatu būvdarbu līguma cenu sadārdzinājum un arī termiņa pagarinājumam.

Pēc plaisu rašanās kaimiņu ēkā jūs piesaistījāt speciālistus no Nīderlandes. Tas bija jūsu vai VNĪ lēmums?

Tas bija mūsu lēmums, jo mums nebija skaidrība par šiem cēloņiem — kādēļ šī situācija ir tāda, un mēs izvēlējāmies vienu no pasaulē atzītākajiem profesionāļiem, kas tiešām labi šīs lietas zina.

Un kāds tieši bija viņu uzdevums?

Viņu uzdevums bija atrast šo cēloni — kas ir radījis plaisas un sēšanos, un piedāvāt risinājumu, ko tad varam darīt, kā varam iet tālāk. Mums ir šis tehnoloģiskais risinājums, pie kam tas arī ir mainījies procesa gaitā. Viena no versijām bija atkāpties nedaudz tālāk no sienas, bet lietotājs, proti, Jaunais Rīgas teātris ļoti iebilda, jo līdzi ar to viņiem samazinās telpas. Mēs to respektējam, atradām citu risinājumu. Mums ir iespēja nostiprināt  šos pamatus ar injekcijām gruntī un turpināt izbūvi.

Un cik tas izmaksātu?

Nu nav man cipars vēl šobrīd uz rokas. Katrā ziņā tas noteikti nav kosmisks cipars. Latvijā tieši šādu tehnoloģiju nelieto, būtu jāapzina konkrētais izpildītājs.

Cik izmaksāja viņu konsultācijas un kā tieši jūs viņus uzmeklējāt?

Šī ir liela firma, daudz lielāki par mums, ar atbilstošu reputāciju un kompetenci.  Šīs firmas apgrozījums ir ap 100 miljoniem gadā. Tie ir nopietni profesionāļi.

Cik maksāja konsultācijas?

Nezinu, vai es gribu jums to atklāt, tie ir mūsu izdevumi. Mums ir šis tiesvedības jautājums aktuāls, gatavojamies iesniegt prasību, līdz ar to es diemžēl nevaru jums atklāt.

17. jūlijā sēdē, kas notika ar speciālistiem, piedaloties visām iesaistītajām pusēm, manuprāt, tas bija lūzuma punkts, kurā lietas sāk kustēties vēlamā virzienā — uz kaut kādu atrisinājumu.  Līdz ar to man tiešām ir neizprotama šī pēkšņā kursa maiņa un visi šie pārmetumi. Kāpēc šie pārmetumi nebija izteikti iepriekš par it kā neatbilstošu kvalitāti, par it kā drošības pārkāpumiem un tā tālāk?

Bet vai jums nebija dots absolūti nekāds signāls, ka iespējama līguma laušana?

Nē. Tas bija ļoti negaidīti. Pie tam šajā lielajā apsūdzības rakstā, kurā mums tiek piedēvāti visi iepējamie grēki, nu tas nav vienas dienas darbs, tas ir gatavots mēnešiem, rafinēti, ir izdomāts stāsts par kaut kādu vienu scenāriju nezin kā interesēs. Man tiešām ir ļoti grūti to nokomentēt.

Kāds ir jūsu kā būvnieka skatījums, vai ir iespējams JRT būvniecību pabeigt līdz 2022. gada pavasarim?

Mums nav neskaidrības par projektu, mēs saprotam, kas tur jādara, mēs zinām, cik tas maksā, es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ mēs to nevarētu turpināt. Bet ir jāatrisina projekta kļūdu jautājums. Bez tā, protams, nevar. Vai mēs to varam izdarīt paši? Jā, mēs to varam izdarīt. Es domāju, ka te galvenais ir saprast, ka tā ir atbildības maiņa no projektētāja šajā gadījumā uz būvnieku. To mēs esam gatavi uzņemties.