Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums vēsta, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šī gada 2.ceturksnī gada griezumā auga par 2,1% – vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā. Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies, gada sākumā pievienotā vērtība nozarē auga par 5%.
Pakalpojumos pievienotā vērtība gada laikā augusi par 2,5%. Citi pieejamie dati liecina, ka, atskaitot preču tranzītu, labi attīstās pakalpojumu eksports, tas šogad ir galvenais ekonomikas attīstības vilcējs. Informātikas un sakaru pakalpojumu, kā arī biznesa ārpakalpojumu kopējais eksports 1.ceturksnī auga vairāk nekā par ceturto daļu, 2.ceturksnis nebūs tik labs, bet joprojām ar plusa zīmi.
Šie notikumi, par kuriem plašsaziņas līdzekļos runā diezgan maz, ir svarīgākās eksporta nozares Rīgai, kas savukārt ir vairāk nekā puse no Latvijas ekonomikas.
Par sezonāli neizlīdzinātajiem gada pieauguma datiem – sākumā minēto 2,1% – daļēji varam mierināt sevi ar domu, ka 2.ceturksnī bija divas darba dienas mazāk nekā pirms gada, kamēr 3.ceturksnī to ir par trim vairāk, tāpēc gada izaugsmes populārākais mērījums varētu izskatīties labāk. Turklāt, gada sākumā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātais IKP samazinājās par 0,1%, bet 2.ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo tas auga par 0,8%.
Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet pašlaik virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā Tomēr tagad ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās cita citu “silda” ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, tomēr ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.
Turklāt pārējās Baltijas valstis mūs atbalsta ne tikai caur tirdzniecības saitēm, bet arī investīcijām.
Lielu daļu plānoto biroju un mājokļu investīciju projektu Latvijā ir izziņojuši lietuviešu un igauņu uzņēmumi. Viņu ieguldījumi komercplatībās jau tuvākajā laikā var sniegt nozīmīgu atbalstu pakalpojumu eksportam, kas ir mūsu ekonomikas gaišākā cerība diezgan sarežģītajā laikā. Pēc tam, kad Latvija būs pārvarējusi specifiskās problēmas, kas saistītas ar mūsu likteņupes plūsmas svārstībām, finanšu nozares pārveidi, cenu kritumu koksnes produktu tirgos, kā arī līdz šim lēno mājokļu tirgus atgūšanos pēc krīzes, tā savukārt varēs sniegt lielāku atbalstu pārējo Baltijas valstu izaugsmei.
Tas var ļoti noderēt, jo jaunākais noskaņojuma indikators signalizē par izaugsmes bremzēšanos arī kaimiņvalstīs.
Eiropas Komisijas publicētais ESI jeb Economic Sentiment Index visās trīs Baltijas valstīs jūlijā bija zemākais gada laikā. Igaunijā tas pat noslīdēja zem 100 punktiem jeb vēsturiski vidējā līmeņa – indeksa vērtība jūlijā bija 98,5. Tas varētu būt saistīts ar kraso noskaņojuma pasliktināšanos Somijā un Zviedrijā pēdējā gada laikā. Latvijā ESI jūlijā bija 103,2 jeb zemākais kopš 2017.gada janvāra. To noteica krasa noskaņojuma pasliktināšanās celtniecībā, arī rūpniecībā indekss ir zemākais kopš 2016.gada oktobra. Turpretim patērētāju, mazumtirdzniecības un pārējo pakalpojumu nozaru noskaņojums ir stabils, tas gada laikā gandrīz nav mainījies. Arī pārējās Baltijas valstīs noskaņojums starp patērētājiem, mazumtirdzniecībā un pakalpojumos ir stabili pozitīvs, bet pasliktinās rūpniecībā. Lietuva kopumā joprojām ir diezgan optimistiska, tur ESI jūlijā bija 109,9 punktu līmenī.
Nopietns risks Baltijai ir vājā eirozonas konjunktūra un gandrīz jebkādu makroekonomiskās politikas instrumentu nepieejamība tās stimulēšanai.
Ja eirozona turpina bremzēties vai pat sākas recesija, ir grūti saskatīt ceļu izkļūšanai no šīs situācijas. Taču Latvijai un tās kaimiņvalstīm nevajadzētu krist panikā. Vēsturiski saistība starp Baltijas un eirozonas pieauguma tempu nav bijusi ļoti izteikta. Iespējamai eirozonas recesijai sākotnēji būs ietekme. Taču ar laiku Latvijas eksportētāji sāks pārslēgties uz citiem tirgiem, bet ražotāji no dārgajām Eiropas valstīm turpinās pārcelt darbību uz šejieni un nepieciešamība samazināt izmaksas šo procesu var pat paātrināt.
Pēteris Strautiņš ir bankas Luminor ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra