Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā Latvijā viesojušies aptuveni 7,7 miljoni tūristu. Prognozes ļauj secināt, ka 2019.gads būs tikpat ražīgs. Ja šim skaitlim pierēķinām arī vietējos tūristus, rezultāts ir vērā ņemams.
Vairākus gadus vadu ēdināšanas biznesu, papildus ražojot alu un delikateses un ļaujot viesiem izbaudīt īsto Latvijas garšu. Reģionālais tūrisms Latvijā ar katru gadu attīstās arvien straujāk. Tūristiem aizvien būtiskāka kļūst kultūras, dabas, arhitektūras un kulinārā piedāvājuma baudīšana, gulēšanai pludmalēs atvēlot sekundāru lomu.
Viesi no eksotiskām valstīm
Salīdzinot situāciju pašlaik un pirms trīs vai četriem gadiem, varam secināt, ka reģionālais tūrisms Latvijā attīstās aizvien aktīvāk. Tendences liecina, ka tūrisma nozares pārstāvji nereti izvēlas veidot uzņēmumus ārpus galvaspilsētas. Pakāpeniski mainās izpratne par uzņēmējdarbību kopumā un biznesa attīstības iespējas sākam saskatīt arī citviet, ne tikai Rīgā.
Attīstot uzņēmumu reģionā, papildu pievienotā vērtība ir atbalsts, ko var sniegt citiem vietējiem uzņēmējiem. Es krodziņam produktus iegādājos tikai no vietējiem ražotājiem. Tas ir veids, kā atbalstīt konkrētā reģiona kopējo attīstību. Neapšaubāmi, liela nozīme ir vietas izvēlei un biznesa veidam – ne katrā vietā var attīstīt jebkuru ideju. Visa pamatā ir rūpīga plānošana, tirgus izpēte un nemainīga kvalitāte.
Tas, ka Latvijas mazpilsētas un tur esošos tūrisma objektus apmeklē tikai vietējie ceļotāji, ir mīts. Reģionus kā vienu no galamērķiem ceļojuma maršrutā aizvien biežāk izvēlas tūristi no ārvalstīm. Arī mēs uzņemam viesus no Igaunijas, Japānas, Indijas un citām valstīm, tomēr priecājamies ik dienas šeit redzēt latviešus. Tūrisms Latvijā – gan Rīgā, gan reģionos – attīstās pozitīvā virzienā, taču vienmēr ir vieta izaugsmei.
Piesaista ar unikalitāti
Konkurence tūrisma nozarē ir liela, taču jāatceras, ka mēs visi veidojam kopējo Latvijas tēlu. Jāiegulda darbs un jādomā radoši, jāprot atšķirties no citiem. Viens no veidiem, kā piesaistīt viesus, kuri interesējas par gastronomisko tūrismu, ir autentiskās Latvijas garšas. Par Latvijas tradicionālās garšas popularizēšanu tūrisma nozares pārstāvjiem tiek piešķirtas pat speciālas balvas, kas ir papildu motivācija strādāt un attīstīties.
Viesu interesi vairo ne tikai latviešu virtuve, bet viss kopumā – tradīcijas, mūsu valstij nozīmīgi stāsti, vietas un cilvēki. Agrāk tūristi koncentrējās galvaspilsētas reģionā, bet tagad situācija ir mainījusies. Arvien vairāk ārzemju viesu dodas uz citām pilsētām. Neapšaubāmi, mēs – reģionu pārstāvji – neesam stāvējuši uz vietas, bet attīstījušies, lai kļūtu pievilcīgāki gan vietējiem, gan viesiem no citām valstīm. Tiek veidota sadarbība ar tūrisma informācijas centriem, plānojot kopējo objektu piedāvājumu. Ceļotāji aizvien vairāk izvēlas baudīt kultūru, dabu un labu ēdienu, apmeklēt arhitektūras pieminekļus, mazāk domājot par gulēšanu pludmalēs – šī tendence Latvijas tūrisma nozares uzņēmējiem noteikti ir jāizmanto.
Nemainīga kvalitāte
Nereti dzirdam, ka uzņēmumi vai restorāni bankrotē, nespējot noturēt klientu loku. Veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir nemainīgas kvalitātes saglabāšana un mīlestība pret to, ko dari.
Panākumu atslēga nemaz tik tālu nav jāmeklē. Nozīme jāpiešķir katrai sīkākajai detaļai, lai klients justos apmierināts. Esmu pamanījusi, ka klienti spēj novērtēt arī šķietami mazsvarīgas detaļas. Ļoti bieži tas ir liels klupšanas akmens uzņēmējiem – apstāšanās pie sasniegtā, gaidot, ka viss notiks pats no sevis. Dažkārt kvalitātes rādītāji krītas, palielinoties apjomam un pieprasījumam, tomēr šādu situāciju nedrīkst pieļaut.
Autore Alise Bite ir krodziņa Sidrabiņi vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente.
Komentāri (5)
Sskaisle 29.07.2019. 10.47
Es teiktu citādāk – tūrisms arī Latvijā kļūst arvien dārgāks un nepieejamāks
Mums ar draugu pēdējā brīdī – tas ir nedēļas vidū mainījās plāni attiecībā uz nedēļas nogali un domājām ceļojumu ar vienu nakšnošanu sestdienā.
Tā kā naktis ir aukstas – ( tā nebija pag. nedēļas nogale) – bija vajadzīga nakstmītne. Gulēšana teltīs nederēja. Nu jāsaka tā, ka lētākais bija hosteļa tipa naktsmītne ar labierīcībām koridorā un 6 gultām istabā un 33 eur no cilvēka. Bez brokastīm, protams.
Meklējām citus virzienus – bet būtībā visur viens un tas pats – neatbilstoši dārga nakšnošana.
Otra lieta – esam zinātgriboši tūristi. Maksājam par muzejiem , ziedoju baznīcās pārliecības dēļ – bet – nu apmēram 1/3 objektu – muzeji, baznīcas, muižas – ir nepieejami, slēgti. Ja ir atvērti katra 3. vai varbūt tomēr – katra 4. reize , kad gidi ir mazzinoši.
Tad vēl – varbūt esmu izlepusi, varbūt vaina tā, ka nekad neēdam dārgos restorānos , bet cenšamies ēdamo ņemt līdzi, jo vietējās ēstuvēs – ēdnīcas, kafejnīcas – ir dārgi un es teiktu – nepārliecinoši. Gaļa un zivis – retu reizi , kad svaigi. Visbiežāk – vienkārši negaršīgi produkti , vai bieži saldēti un atsaldēti vai kas – bet vienkārši – nauda samaksāta , bet ieēst nevaru, kaut gribas
Tā kā – prieks, ka jaunajai dāmai viss ir cerīgi un skaisti – es novēlu labus klientus un labus ienākumus, bet , ka lauku tūrisms baigi attīstās arī manās interesēs , vai man par labu – tā gan es neteiktu. Pat ar manu pieticību – vēl ir daudz daudz kas jāuzlabo
1
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@BardainaisSigne > Drosma 29.07.2019. 14.50
Tad nu gan tev auksts draugs,ka teltī nespēj sasildīt.Rodas aizdomas,ka tavs draugs bija saldēts gailis.
1
Sskaisle > BardainaisSigne 29.07.2019. 15.05
nu redzi, kas to zin ar, ko tu tos gaiļus baro, tad nokauj un kā glabā un tad tādu nezin kādu uzcep , es samaksāju, bet apēst nevaru –
valstij būtu jākontrolē, kādus produktus, kur pērk, kā uzglabā, kā gatavo
tepat Centrāltirgū – skaitās zemnieku tirdziņš – bet pusi laukuma iazņem galdi ar ārzemju augļiem – ai nu labi –
ko tur daudz – cik tad var
1
BardainaisSigne > Drosma 29.07.2019. 15.15
Mani gaiļi ir augstākā klase,pa dārzu staigā,ķiršus un jāņogas ēd,drīz vīnogas varēs leksēt iekšā,rudenī būs tāds cepetis ka tik turies,nezin ko tev tur dod.Droši vien noturēja par kādu duņu,kas atbraukusi no Krievijas,tie neko labu nav redzējuši,tad nu tevi baroja ar saldētu vistu no padarmijas vecajiem krājumiem.
1
Sskaisle > BardainaisSigne 29.07.2019. 17.08
nu naciķi domā, ka paši ir augstākā labuma un ka visi citi ir netikumiski un dumji
starp citu – gailim laba gaļa būtu, ja tu ar rūgušpienu un graudiem barotu – ja uz ogu un zālīšu diētas turēts – tad jau kauli un cipslas vien būs
0