Skolotājs Aldis Lauzis: Valodu vajag mācīt kā praktisko loģiku

Angļu «drona» latviskošanai viņš piedāvājis lietot «lidrobotu», arī «lidene», «lidnis», «skrūvspārnis», «trans», «dūcenis». Savukārt angļu park & ride latviskošanai viņš ieteicis «stadula», kā reiz sauca zirgu un pajūgu novietni. «Tviterī šis vārds dažiem ļoti patika, bet komisija to nepieņēma,» intervijā žurnālam Ir saka latviešu valodas skolotājs Aldis Lauzis, kurš kļuvis populārs ar valodas konsultācijām tviterī. Pirms nedēļas Lauzis atzīmēja 80. dzimšanas dienu.

Viņa pūrā ir arī vairāki jau iedzīvojušies jaunvārdi – Lauzis pirmais sāka lietot vārdu «dzīvotne», viņš ieviesis svešvārdu «efektivizēt» — «efektivitātes paaugstināšanas» vietā, savukārt vārdu salikuma «izšķiršanas spēja» vietā viņš ieteicis «izšķirtspēja». Alda Lauža jaunvārdi ir arī «tautskaite» un «rīcībpolitika».

Intervijā žurnālam Ir Lauzis teic, ka vispārējā aina latviešu rakstu valodā tomēr neiepriecina. Sevišķi viņu apbēdina neprasme latviski veidot sintaktiski sarežģītus tekstus.

Viņš arī atzīst, ka nelieto saīsinājumus un tagad populārās emocijzīmes sociālajos tīklos – «lielākā nelaime — šādi saīsinājumi pieradina nevīžīgi izturēties pret sintaksi, jo saīsinājumus visos locījumos rakstām vienādi. Tā rodas ne visai labi saprotami teksti».

Vaicāts, kā vajadzētu mācīt latviešu valodu skolā, Lauzis atbild, ka ar pamatskolā iegūtajām zināšanām vajadzētu pietikt, lai vēlāk cilvēks varētu sakarīgi uzrakstīt paziņojumu presei. «Manuprāt, pareiza ir arī funkcionālā pieeja. (..) Esmu teicis, ka valodu vajag mācīt kā praktisko loģiku. Tas varbūt ir mazliet pārspīlēti, tomēr aptuveni izsaka funkcionālās pieejas būtību,» teic Lauzis.

Ja esat žurnāla Ir abonents, visu interviju lasiet šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.